Krievijas diktators Vladimirs Putins jau vairākus mēnešus ir izrādījis gatavību sākt sarunas ar Ukrainu un ASV par Ukrainas nākotni, 2.maijā uzklausīšanas laikā ASV Kongresā sacīja Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Hainesa. Taču, pēc viņas teiktā, tas nenozīmē, ka karš drīz beigsies.
Nav nekādu pazīmju, ka Putins būtu gatavs piekāpties, sacīja Heinsa. Krievija gūst progresu Harkivas un Doņeckas apgabalos, un viņa norāda, ka agresīvas taktikas, tostarp pret Ukrainas infrastruktūru, mērķis ir pārliecināt ukraiņus, ka cīņas turpināšana tikai palielinās valstij nodarīto kaitējumu un neparādīs ticamu ceļu uz uzvaru.
“Šīs agresīvās taktikas, visticamāk, turpināsies,” saka izlūkdienesta vadītāja, “un karš, visticamāk, nez vai drīz beigsies.”
Heinsa arī atzīmēja, ka Ķīnas divējāda lietojuma materiālu un komponentu – civilo un militāro – piegāde Krievijai bija viens no vairākiem faktoriem, kas mainīja spēku līdzsvaru kaujas laukā par labu Krievijai. Tostarp paātrinājusies Krievijas armijas kaujas spēju un ieroču atjaunošana.
Krievija, piebilda Heinsa, tagad militārajai rūpniecībai tērē līdz pat 7% no IKP – aptuveni 160 miljardus dolāru jeb 15 triljonus rubļu. Tas ir divas reizes vairāk nekā pirms kara, turklāt ievērojami pārsniedz NATO prasības savu dalībvalstu aizsardzības budžetam (2% no IKP).
Iepriekš Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca nosacījumus, kādos Francija varētu apsvērt karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu: spēcīgs Krievijas pretuzbrukums ar frontes līnijas pārrāvumu vai tiešs Ukrainas varas iestāžu lūgums pēc palīdzības.
Lietuvas Ārlietu ministrija 1.maijā paziņoja, ka Ukraina ir saņēmusi Rietumvalstu atļauju izmantot to nodotos ieročus triecieniem Krievijas teritorijā. Mediji, atsaucoties uz ziņu aģentūru Reuters, izplatīja informāciju, ka viena no valstīm ir Lielbritānija: to esot sacījis Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons vizītes laikā Kijivā, taču aģentūra vēlāk publikāciju atsauca .
29.aprīlī negaidītā vizītē Kijivā ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Vēl nav par vēlu Ukrainai uzvarēt. Paredzams lielāks atbalsts,” Stoltenbergs sacīja kopīgā brīfingā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski, jo ASV piešķīra palīdzību rekordlielā apmērā 61 miljarda dolāru apmērā un citas NATO valstis nodrošināja papildu līdzekļus un ieročus.
