Daba ir izcila savā daudzveidībā, tāpēc tā ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajām tēmām dažādu sazvērestības teoriju cienītāju aprindās. No vēstures ikviens zinām, ka mūsdienās pašsaprotamu dabas norišu nonākšanai cilvēka apziņā, ir pagājuši simtiem un tūkstošiem gadu, bet bieži arī pats pašsaprotamākais ir vissarežģītākais, ja cilvēks ir stingri pārliecināts, ka ”zeme ir plakana”
Līdzīgi ir arī pēdējos mēnešos neticamu ažiotāzu sacēlušajiem Sahāras putekļiem. Kas gan varētu būt vienkāršāk, kā arī šīs dabas parādības izskaidrošanu ar katram pirmklasniekam pazīstamās Vikipēdijas palīdzību (tajā par Sahāras putekļiem varat izlasīt (šeit). Tur varēsim atrast informāciju gan par dzelzs, gan par teju visas Mendeļejeva tabulas klātesamību tajos. Gan par šo putekļu ietekmi uz cilvēka veselību.
Ja ”tantei no Bauskas” tas šķiet par sarežģītu, tajā pašā Vikipēdijā (šeit) varat atrast visu par pārējiem putekļu veidiem. Arī par tiem, kuri atrodas ikviena no mums mājās. Šādas zināšanas noteikti palīdzēs izprast procesu mērogus, bet tā kā gribam akcentēt šobrīd aktuālos Sahāras putekļus, attēlā varat redzēt kā tie šobrīd (25.aprīļa pusnaktī) izskatās satelītuzņēmumā.
Titulattēla apakšējā daļā redzat Āfriku ar Sahāras tuksnesi un putekļu masu virs tā, bet pašā attēla augšā ir valsts Latvijas kontūra. Šajā kontekstā šī valsts ir interesanta ar to, ka tās parlamentā (Saeimā) par deputātu ievēlēts Mārcis Jencītis, kurš noteikti ir viens no (bet, ne vienīgais!) ”Bauskas tantes” iecienītākajiem dabas procesu izskaidrošanas ekspertiem.
Tieši šis Jencīša kunga attēls, ar tam pievienoto īsaprakstu bija tas, kas radīja pretsparu visam tam zinātniskajam, ko līdz šim zinājām par Sahāras putekļiem. Jā, protams, Jencīša kunga ieraksts bija domāts pavisam citas jomas aprakstam, bet tauta to saprata tieši – ”redziet, viņi pūš”. Un, ja paralēli tam vēl kāds idiots ”tantei no Bauskas” izstāsta to, kā Sahāras putekļus pievelk magnēts, ”tante no Bauskas” atkal tiek atgriezta tūkstots gadu senā tumsonībā ar ”plakano Zemi” un visu tamlīdzīgo.
Un, ja ikdienā sastopies ar vairākiem simtiem šādu ”Bauskas tantu”, cits nekas neatliek, kā nolaisties līdz viņu līmenim, lai censtos pastāstīt to visu vienkāršos vārdos. Piemēram, to, ka ne mazāk kaitīgi ir tie putekļi, kuri rodas karstā laikā braucot uz Bausku pa kādu no daudzajiem grantētajiem ceļiem. Vai piemēram, tie putekļi, kuri rodas izklapējot tepiķi vai purinot segu. Tad nu mēģiniet iedomāties, kas būtu, ja jūs 1 stundu stāvētu uz tā grantētā un putekļainā ceļa ar intensīvu kravas auto satiksmi. Vai, ja jūsu pagalmā uz savu tepiķu klapēšanu sanāktu visi Bauskas iedzīvotāji. Un, vai kaimiņš, kura pagalma virzienā pūstu vējš, arī teiktu, ka tā ir apzināta putekļu pūšana viņa pagalmā?
Lūk, ja jau esam apjautuši mērogus, kuros līdzīgi savus tepiķus dienu un nakti, ziemā un vasarā klapē miljards Āfrikas iedzīvotāju, un ir vēl kāds, kas tiem pievieno visādas indes un dzelzs gabalus, lai to visu uzpūstu 5 km augstumā un novirzītu uz Latviju, varam pāriet pie tām puspatiesībām, kuras nāk no deputāta Jencīša,
Jā bilde patiešām iespaidīga. Iedomājieties, kādas briesmas, kāds nelietis ar sniega pūtējam līdzīgu iekārtu, 15 metrus (iekārta augstāk nespēj uzpūst) virs jūras ar vienu kompresoru izpūta gaisā dažus kilogramus ļoti sīki sasmalcinātas dabiskās jūras sāls (jā, to pašu, kuru varam nopirkt jebkurā veikalā), bet ar otru tai piejauca klāt ūdens aerosolu. Eksperimenta laikā šis apvienotais aerosols izplatījās ap simts metrus plašā teritorijā, ar to pietika, lai zinātnieki piefiksētu datus, bet sāls un ūdens, protams, līdz mākoņiem netika, un pēc tam tajā pašā jūrā arī sakrita atpakaļ. Eksperimentu turpinājumos (ja tādi būs), darboņi centīsies panākt šī aerosola nogādi mākoņos. Bet, protams, ”tantei no Bauskas” to neizskaidrot, jo bildē tas taču izskatās tāpat, kā Sahāras putekļi.
Bet, kur tad Jencīša kungs? Pirmkārt, absolūti maldinošs ir viņa rakstītais, ka šo projektu atbalsta ASV valdība!
””Baltais nams norobežojās no Kalifornijas pētījuma, nosūtot laikrakstam The New York Times paziņojumu, kurā teikts: “ASV valdība nav iesaistīta Saules radiācijas modifikācijas (SRM) eksperimentā Alamedā, Kalifornijā vai jebkur citur”
Un vēl, viņš vienkārši piemirsa savā tekstā (tas redzams šī raksta noslēgumā) minēt būtiskāko par to, kas, pēc zinātnes viedokļa, ir nepieciešams, lai šādus eksperimentus mazinātu un izbeigtu uz neatgriešanos. Pilns raksts, kurā atradīsiet arī daļu no Jencīša kunga izceltā, izlasāms The New York Times, un šis ir tas iztrūkstošais pavediens ”Tantei no Bauskas”:
Tomēr šai idejai ir arī pretinieki. Saskaņā ar ASV Klimata un enerģētikas tiesiskuma programmas direktores Kārenas Orenšteinas teikto, saules starojuma modifikācija ir “ārkārtīgi bīstama uzmanības novēršana”.
Orenšteina atzīmēja, ka labākais veids, kā atrisināt klimata pārmaiņas, ir pārtraukt fosilā kurināmā dedzināšanu.
Un, lūk, šeit arī nonākam pie ”zaļās” ideoloģijas sadursmes ar tās pretiniekiem, kas ir viens no būtiskākajiem viņu cīņā pret ”globālistiem”. Arī Jencīša kunga īpaši izceltais Bils Geitss, kurš šim brīnumam piešķīra ”kapeikas” jeb 300 000 dolāru no saviem desmitiem miljardu apjomīgajiem labdarības fondiem. Arī par Geitsa kunga naudu pirkto vareno ”pūtēju”, kurš šodien jau ir galvenais objekts teorijā par ”bagātināto” Sahāras putekļu izpūšanu uz Latviju, varat redzēt attēlā. Kā zināms, tādi ir arī katrā Latvijas slēpošanas trasē, tāpēc nebrīnīsimies, ja tagad ”plakanās zemes” fani vērsīsies arī to virzienā…
Vēl varam piebilst, ka oriģinālajos rakstos kā piemērs šim eksperimentam ir skarta arī tēma par kuģu izplūdes gāzēm, kuras arī paceļas debesīs un aizsedz tās, līdzīgi kā ”Bauskas tantei” tuvās lidmašīnu ”ķīmiskās trases”. Atšķirība tikai tajā, ka kuģu ”trases” var redzēt tikai no gaisa, bet abas ir precīzi identiskas.
Katrā ziņā, negribējām aizvainot ne kādu Bauskā, ne kādu Saeimā, tikai gatavojam augsni kārtējam Sahāras putekļu mākonim, kurš noteikti tiks aprakstīts gan mūsu portālā, gan par to, kā vakar, stāstīs ”Panorāmā”. Un, protams, kas varētu būt labāks pret putekļiem, ja Sahārā nolītu dabisks lietus, bez visādu ierīču palīdzības. Tāpēc, paldies Jencīša kungam par ierakstu un ”zaļo” nostāju dabas procesu vērošanā!
