Ukrainas gaisa baloni var nolidot simtiem kilometru, bet, lai tos iznīcinātu lielā augstumā, ienaidnieks ir spiests izmantot dārgas “zeme-gaiss” vai “gaiss-gaiss” raķetes.
Lēti baloni, kas aprīkoti ar modernu elektroniku un mīnmetēju bumbas nomešanu no liela augstuma, varētu uzlabot Ukrainas Aizsardzības spēku stratēģiskā trieciena potenciālu karā pret Krieviju. Tas teikts portāla Forbes rakstā.
Kā norādīts publikācijā, bezpilota baloni ir vienkāršas un lētas ierīces, ar kurām var nolidot lielus attālumus. Eksperti arī norādīja, ka Ukrainas gaisa baloniem ir vairākas pārsteidzošas īpašības un tie var izrādīties “ģeniāls asimetrisks ierocis” karā pret Krieviju.
Šī gada martā krievi paziņoja, ka notriekuši Ukrainas gaisa balonu ar sprāgstvielām, kas ielidojis dziļi Krievijā. Tika ziņots, ka katram balonam ir GPS izsekotājs, balasts, baterijas un vadības elektronika, kurā ieprogrammētas uzbrukuma koordinātas. Vienā no fotogrāfijām redzama arī 82mm mīnmetēja bumba. Kā liecina vairāki avoti, vairākās fotogrāfijās redzamā plānā materiāla loksne ir balons, taču eksperti uzskata, ka šī versija ir maz ticama.
Balonu eksperts Kriss Hikokss no Near Space Photography žurnālistiem sacīja, ka melnais materiāls vairāk izskatās pēc izpletņa, kas tiek palaists, nevis kā karstā gaisa balons. Turklāt uz materiāla nav nekādu bojājumu pazīmju, kas arī apstiprina versiju ar izpletni. Eksperts atzīmēja, ka ukraiņi bez problēmām varētu izgatavot atbilstošu nesēju-aerostatu, lai atdalītu kravu no tā, tāpēc par pašu balonu nevar izdarīt secinājumus.
Stīvs Rendāls no balonu piegādātāja Random Engineering Ltd teica, ka ierīce izskatās paštaisīta un neizskatās pēc parasta laika apstākļu balona. Viņš pieļāva, ka melnais materiāls varētu būt plastmasa, ko izmanto atkritumu maisiem, un ka tas varētu būt termiskā balona apvalks, kas absorbē saules enerģiju, lai uzkarstu un kļūtu peldošs.
Abi eksperti arī bija vienisprātis, ka balonam piestiprinātā plastmasas pudele, iespējams, kalpoja kā balasts. To varēja piepildīt ar šķidrumu, kas pa mazu caurumu pamazām iztecēja, lai kompensētu pacēluma zudumu gāzes noplūdes dēļ no cilindra korpusa.
Forbes atzīmēja, ka baloni kā ieroči pirmo reizi tika izmantoti tālajā 1849. gadā Venēcijas aplenkuma laikā. Toreiz Austrijā, kurai nebija jūras robežas, nebija karakuģu, tāpēc austriešu inženieris Francs fon Uhatijs aprīkoja balonus ar mazām bumbām, lai bombardētu pilsētu. Turklāt līdzīgas ierīces tika izmantotas Otrā pasaules kara laikā, operācijā Overlord. Pēdējā laikā gaisa balonus izmantoja arī Hamas, lai sāktu uzbrukumus no Gazas joslas.
Taču, pēc publikācijas autora domām, Ukrainas baloni ir daudz attīstītāki par minētajām versijām. Spriežot pēc Krievijas ziņojumiem, to darbības rādiuss ir vismaz simtiem kilometru. Baloni ir aprīkoti ar Bluetooth moduli, kā arī Spot Trace izsekošanas ierīci, kas nosūta GPS atrašanās vietas datus tieši uz sakaru satelītiem. Izpletņa atlaišanas rezultātā GPS izsekotājs var nokrist vietā, lai ilgstoši uzraudzītu GPS traucējumus.
Kā norādīts publikācijā, vienīgais veids, kā notriekt gaisa balonu vairāk nekā 9 kilometru augstumā, ir palaist dārgu zeme-gaiss vai gaiss-gaiss raķeti. Tajā pašā laikā Krievija ir vienīgā valsts, kurā tika izveidota specializēta lidmašīna M-17 Mistik gaisa balonu notriekšanai, jo padomju laikā CIP un citas organizācijas palaida lielu skaitu “meteo balonu” ar kamerām, mēģinot paskatīties aiz “dzelzs priekškara”. Pēc tam, kad gaisa balonu draudi pazuda, M-17 tika atkārtoti izmantots izlūkošanai un laika apstākļu izpētei lielā augstumā.
Tiek atgādināts, ka 27.martā Krievijas Telegram kanāli paziņoja, ka pirmo reizi Krievijas teritorijā notriekts bezpilota gaisa balons ar autonomu vadības sistēmu un sprādzienbīstamu kaujas lādiņu. Tajā pašā laikā daži eksperti uzskata, ka Krievijas karavīri paši varētu palaist balonu un pēc tam nejauši to notriekt ar “draudzīgu uguni”.
Pēc militārā novērotāja teiktā, gan Ukraina, gan Krievija izmantoja balonus, jo laika apstākļi pieļāva uzbrukumus ļoti lielā augstumā. Turklāt to pārtveršana var būt ārkārtīgi sarežģīta un dārga. Tomēr galvenā problēma ir navigācija, jo gaisa baloni galvenokārt ir atkarīgi no vēja.