Trauksmes zvani pirmo reizi atskanēja agri otrdienas rītā, kad ugunsgrēks plosījās Kopenhāgenas vēsturiskajā bijušās Borsen biržas ēkā.
Īsā laikā pērle bija zaudējusi lielas 400 gadus vecās struktūras daļas un grezno smaili, kas bija pazīstama ar saviem īpašajiem pūķiem.
Braiens Mikelsens, kurš vada Dānijas Tirdzniecības kameru, kurai pieder Borsen, ir apsolījis, ka tā tiks atjaunota “neatkarīgi no tā, kas notiks”.
Ir veikti salīdzinājumi ar Francijas Dievmātes katedrāli, kuru 2019. gadā izpostīja ugunsgrēks.
Dānijas amatpersonas tagad cer noskaidrot, kādu mācību var gūt no katedrāles ātrās atjaunošanas.
Mikelsens brauca ar velosipēdu uz savu biroju, kad pirmo reizi uzzināja par ugunsgrēku, un ieradies sastapa daudzus ugunsdzēsējus, kas cīnās ar liesmu. “Es tur braucu ar velosipēdu. Tad es redzēju liesmas,” viņš teica.
Kopā ar kolēģiem un neatliekamās palīdzības darbiniekiem viņš vairākas reizes ieskrēja degošajā ēkā, lai glābtu dažus no simtiem gadsimtiem veciem mākslas darbiem, kas glabājas iekšpusē.
“Mēs bijām skrējuši iekšā un ārā, iekšā un ārā. Dažreiz ugunsdzēsēju komanda teica, ka mums vajadzētu pārtraukt, jo mēs atradāmies tieši blakus ugunsgrēkam,” viņš atcerējās.
“Es nedomāju, es vienkārši reaģēju. Tā bija intuīcija, kas teica, ka mums tas ir jāglābj.”
Viņi kāpa viens otram uz pleciem, lai nojauktu mākslas darbus, kas uzstādīti augstu uz sienām. Glābšanas darbiem pievienojās simts karavīru, muzeju darbinieki un pat sabiedrības locekļi.
Izņemot Dānijas karaļa Kristiāna IV krūšutēlu, kas svēra divas tonnas, lielākā daļa vēsturisko priekšmetu tika atgūti.
“Mēs izņēmām gandrīz visu,” teica Mikelsens. “Tātad tā ir neliela katastrofas labā ziņa.”
Par laimi izdzīvoja arī smailes dekoratīvais metāla gals, kas tika nodots viņam.
“Šī ir viena no sliktākajām dienām manā dzīvē,” viņš pārdomāja. “Tā patiešām ir katastrofa vēsturei un kultūrai.”
Skatos ar šausmām
Dāņi ir šokēti un apbēdināti par slavenās pūķa smailes pazušanu no pilsētas bilžu pastkartes panorāmas.
Tas ir skats, kuram daudzi regulāri iet garām vai dodas ar velosipēdu, un ir izskanējis publisks atbalsts no cilvēkiem, kuri sociālajos tīklos dalās ar Borsena fotogrāfijām.
“Es varēju redzēt liesmas,” teica iedzīvotāja Cheri Christiansen. “Es izplūdu asarās, jo tas ir mūsu mantojums. Tas nekad vairs nebūs tāds pats. Bet es ceru, ka to varēs atjaunot.”
“Tā bija ļoti skumja sajūta, jo tā ir ļoti vēsturiska ēka,” sacīja cits iedzīvotājs Mohameds Ibrahims Zaids.
“Es to varēju redzēt no sava dzīvokļa. Bija graujoši skatīties,” piekrita Viktors Stabels Ovro, kurš arī dzīvo netālu.
Borsen, kas atrodas blakus Dānijas parlamentam, 1625. gadā uzcēla Kristians IV, kurš bija viens no valsts spēcīgākajiem monarhiem, kā tirdzniecības vietu Ziemeļeiropai.
Vēlāk tā kalpoja kā birža līdz 20. gadsimta vidum.
Ar sarkanajiem ķieģeļiem, zilganzaļa vara jumtu un bagātīgi dekorētu interjeru tā bija viena no nedaudzajām renesanses ēkām, kas palikusi Kopenhāgenā.
Ārpus parlamenta deputāts Henriks Moellers teica: “Es domāju, ka tā ir daļa no Kopenhāgenas un Dānijas identitātes.”
“Protams, ir salīdzinājumi ar Dievmātes katedrāli. Tā ir sava veida Dānijas Dievmātes katedrāle, ko mēs šeit esam piedzīvojuši.”
Francijas slavenā katedrāle atkal tiks atvērta šī gada decembrī, tikai pēc piecus ar pusi gadus ilgušiem restaurācijas darbiem, savukārt tuvākā apkārtne tiks atjaunota līdz 2028. gadam.
Kopenhāgenas mērs Sofija Hestorpa Andersena sacīja, ka ir šausmīgi redzēt 400 gadus ilgušo Dānijas vēsturi, kas aizdegas liesmās.
“Mēs tikko esam zaudējuši būtisku pilsētas dvēseles un vēstures daļu,” viņa sacīja.
Andersenas kundze ir viena no tiem, kas vēlas redzēt Borsen pārbūvi, un ir runājusi ar Parīzes mēru Annu Hidalgo, lai uzzinātu par Dievmātes katedrāles atjaunošanu.
Plānots, ka nākamajā mēnesī katedrāli apmeklēs komanda no Dānijas.
Saskaņā ar franču laikraksta Le Monde datiem , tika iesaistīti aptuveni 250 uzņēmumi un simtiem kvalificētu speciālistu un arhitektu, kas izmaksāja 760 miljonus USD.
Kents Martinusens, Dānijas Arhitektūras centra izpilddirektors, sacīja, ka var mācīties no jaunām 3D tehnikām un mākslīgā intelekta, lai palīdzētu atjaunot vecākus materiālus.
Tādu incidentu savā karjerā redzat tikai vienu vai divas reizes, sacīja Kopenhāgenas avārijas dienestu operāciju vadītājs Tims Ole Simonsens.
“Ugunsgrēks sākumā bija ļoti intensīvs un strauji izplatījās,” viņš teica.
Pirmajos attēlos no iekšpuses bija redzamas liesmu un ūdens piesātinātas telpas, nokaisītas ar pārogļotiem kokmateriāliem un melniem pelniem.
Sastatnes tagad stāv nestabilas, un lielas ārsienas daļas ir sabrukušas, savukārt ap drupām kā balsti ir novietoti 40 ar betonu pildīti pārvadāšanas konteineri.
“Sienas tagad ir ļoti nestabilas,” sacīja Simonsens, piebilstot, ka ārkārtējas temperatūras izmaiņas, žūšana un ūdens piesātinājums ir novājinājušas konstrukciju.
Kabatas ar gruzdošām oglēm turpina degt un ceturtdien vēl varēja redzēt dūmus.
“Līdz pirmdienas rītam būs daudz darba, un tad būs pārskatīšana,” viņš teica.
Policija paziņojusi, ka ugunsgrēka cēloņa noteikšanai varētu paiet mēneši.
Renovācijas darbi tika veikti pēdējos divus gadus, gatavojoties Borsen 400 gadu jubilejas svinībām vēlāk šogad.
Restaurācijas arhitekts Leifs Hansens Dānijas laikrakstam Politiken sacīja, ka visi darbi ir zaudēti, taču viņš uzskata, ka Borsen ir jāuzbūvē no jauna. “Tam ir jābūt, un mēs to varam izdarīt,” viņš teica.
Pateicoties restaurācijas projektam, daudzas ēkas iezīmes ir labi dokumentētas, sacīja Hansens, un tas palīdzēs.
Premjerministre Mette Frederiksena piektdien apmeklēja vietu, pateicoties ugunsdzēsējiem un paužot atbalstu rekonstrukcijai. Arhitekts Kents Martinusens teica, ka to varētu paveikt piecu gadu laikā.
Mikelsena kungs vēlas, lai renovācija būtu atbilstoša oriģinālam. “Manā vīzija ir tāda, ka mēs to uzcelsim tāpat kā Kristians IV,” viņš teica.
Paredzams, ka darbs izmaksās vairāk nekā 1 miljardu kronu (134 miljonus eiro). Kā tas tiks apmaksāts, vēl nav noteikts, un tiek gaidīts apdrošināšanas novērtējums.
Tomēr daži no Dānijas lielākajiem fondiem un uzņēmumiem jau ir apsolījuši lielus ziedojumus, un sabiedrības atsaucība ir bijusi milzīga, sacīja Mikelsens.
“Es nekad mūžā neesmu izjutis tik lielu mīlestību no parastajiem dāņiem. Esmu saņēmis tūkstoš e-pastu,” viņš piebilda.