Novecot laimīgi, jā! Bet pagarināt dzīvi, cik vien iespējams? Venki Ramakrišnans ir biologs un Nobela prēmijas laureāts. Viņš saka ”nē”
Savā jaunajā grāmatā “Kāpēc mēs mirstam: jaunā novecošanas zinātne un nemirstības meklējumi” viņš intervijā ASV raidorganizācijai “ABC News Live” skaidro, kāpēc mums nevajadzētu pagarināt savu dzīvi.
“Sabiedrība, kurā visi dzīvotu bezgalīgi vai ļoti ilgu laiku, teiksim simtiem gadu, būtu pavisam cita sabiedrība. Tas būtu diezgan stagnējoši. Tā būtu viena un tā pati cilvēku grupa, kas dzīvotu arvien ilgāk un ilgāk.”
Pētnieks uzsver, ka dzīvot bezgalīgi tik un tā joprojām ir nākotnes lieta. “Lai gan bioloģija pēta novecošanas cēloņus, galvenā uzmanība tiek pievērsta jautājumam par to, kā dzīvot ilgāk un veselīgi.”
Veselības atslēga: Cīņa ar atkritumiem šūnās!
“Mums ir arvien vairāk gados vecāku cilvēku, kuri ir krietni pārsnieguši pensijas vecumu. Un mēs vēlamies redzēt, kā mēs varam uzturēt vecāka gadagājuma cilvēkus veselīgus un produktīvus, enerģiskus un faktiski dzīvus, ”viņš teica.
Novecojot, organismā uzkrājas bojājumi.
Ramakrišnans: “Mums ir ļoti sarežģīti remonta mehānismi un veidi, kā risināt novecošanas, bojājumu uzkrāšanās un atkritumu uzkrāšanās problēmas šūnās.”
Ķermenim ir “ pārstrādes sistēma ”, kurā tiek detoksicētas cilvēka šūnas. Tomēr laika gaitā tās sabojājas, un vairāk “atkritumu” paliek vecākajās šūnās. Tas izraisa, piemēram, vecuma plankumus. “Šūnu sadalīšanās ātrums dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgs.”
Vai paredzamais dzīves ilgums palielinās, uzlabojot zāles vēža, augsta asinsspiediena un diabēta ārstēšanai?
Ramakrišnans nav tik pārliecināts. Viņš saka: ”Ja mēs šodien novērstu dažus no galvenajiem nāves cēloņiem, mēs joprojām iegūtu tikai aptuveni 15 dzīves gadus. Biologi ir pārliecināti, ka, novēršot novecošanās cēloņus, jūs faktiski varat dzīvot ilgāk un veselīgāk.