Kas slēpjas aiz Krievijas pareizticīgās baznīcas ” svētā kara” pasludināšanas Ukrainai un Rietumiem? Uz šo jautājumu atbildi meklēja konsultāciju uzņēmuma Wooden Horse Strategies vadītājs, politiskais konsultants, Atlantic Council eksperts Braiens Mefords
Krievijas Pareizticīgā Baznīca apstiprinājusi jaunu ievērojamu dokumentu , kas pauž Kremļa nodomu iznīcināt Ukrainu, vienlaikus izvirzot ideoloģisku argumentu plašākai konfrontācijai ar Rietumu pasauli. Dekrēts tika izdots no 27. līdz 28. martam Pasaules Krievu tautas padomes kongresa laikā, kuru vada Krievijas Pareizticīgās baznīcas līderis patriarhs Kirils. Tajā iebrukums Ukrainā tiek dēvēts par “Svēto karu” ar skaidru mērķi dzēst Ukrainas neatkarību un uzspiest tiešu Krievijas varu.
Baznīcas bieži izdod dekrētus, kas nosaka oficiālu nostāju galvenajos jautājumos, taču reti šie paziņojumi ietver aicinājumus uz vardarbību vai teritoriālām ambīcijām. Krievija 3000 vārdu garajā dokumentā pieminēta 53 reizes, uzsverot ļoti skaidru koncentrēšanos uz Krievijas valsts zemes interesēm. “No garīgā un morālā viedokļa ”Speciālā militārā operācija” ir Svētais karš, kurā Krievija un tās tauta aizstāv vienoto Svētās Krievijas garīgo telpu,” teikts dokumentā, izmantojot Kremļa iecienīto eifēmismu pilna mēroga iebrukumam Ukrainā.
Dekrēts turpina uzsvērt Ukrainas statusu plašākā “krievu pasaulē”, vienlaikus uzsverot nepieciešamību uz visiem laikiem dzēst Ukrainas valstiskumu. Pēc pašreizējā kara beigām tajā teikts , ka “visai mūsdienu Ukrainas teritorijai jāienāk Krievijas ekskluzīvajā ietekmes zonā. Ir pilnībā jāizslēdz iespēja, ka šajā teritorijā pastāv Krievijai un tās iedzīvotājiem naidīgs politiskais režīms.
Šajā nesen apstiprinātajā dokumentā paustās noskaņas paplašina iepriekšējos patriarha Kirila paziņojumus kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirms vairāk nekā diviem gadiem. Krievijas Pareizticīgās Baznīcas galva ir bieži apgalvojusi, ka ukraiņi un krievi ir “viena tauta”, un tiek plaši uzskatīts par galveno ideoloģisko kara atbalstītāju. Kirila komentāri ir izraisījuši plašu kritiku, tostarp pāvesta Franciska brīdinājumu izvairīties no kļūšanas par “Putina altāra zēnu”.
Jaunais dekrēts pozicionē Krievijas iebrukumu Ukrainā kā daļu no plašākas garīgās cīņas pret Rietumiem, kuras tā apsūdz “iekritumā sātanismā”. Tas ir pārsteidzoši līdzīgs ideoloģiskajiem argumentiem, ko iecienījuši islāmistu radikāļi, kuri jau sen ir mēģinājuši attēlot ASV un citas Rietumu valstis kā “sātaniskas” kā daļu no centieniem attaisnot savu ekstrēmistu programmu. Papildus Krievijas pareizticīgajai baznīcai daudzas augsta ranga Kremļa amatpersonas ir centušās karu Ukrainā uztvert kā eksistenciālu cīņu ar Rietumu ” sātanismu “. Vēl vairāk atbalsojot islāmistu doktrīnu, patriarhs Kirils ir arī apgalvojis, ka Ukrainā nogalināto krievu karavīru grēki tiks “nomazgāti”.
Krievijas Pareizticīgās Baznīcas atbalsta valodai, kas parasti tiek saistīta ar reliģisko ekstrēmismu, nevajadzētu būt pārsteigumam. Galu galā viss Krievijas iebrukums Ukrainā jau no paša sākuma ir veidots kā krusta karš. Pēc Krimas sagrābšanas 2014. gadā Putins salīdzināja okupēto Ukrainas pussalu ar Tempļa kalnu un runāja par tās garīgo nozīmi krievu tautai. Viņš regulāri uzstāj, ka ukraiņi patiesībā ir krievi (“viena tauta”), un ir nodēvējis Ukrainu par “mūsu pašu vēstures, kultūras un garīgās telpas neatņemamu daļu”.
Nesenais apstiprinājums par svēto karu pret Ukrainu un Rietumiem ir galvenais punkts Krievijas pilna mēroga iebrukumā. Kopš 2022. gada februāra Putina iebrūkošā armija nav spējusi pārvarēt Ukrainas pretestību vai salauzt valsts gribu sevi aizstāvēt. Tā kā šobrīd ir mazas izredzes uz izšķirošu militāru izrāvienu, Kremlis arvien vairāk pievēršas terora taktikai, tostarp Ukrainas pilsētu bombardēšanas krasai eskalācijai un Ukrainas civilā elektrotīkla metodiskai iznīcināšanai.
Definējot iebrukumu nepārprotami garīgi, Krievijas pareizticīgā baznīca cer balināt Ukrainā pastrādātos kara noziegumus un mudināt vairāk parastos krievus iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Maskavas nesenā svētā kara pasludināšana arī sūta nepārprotamu vēstījumu ikvienam Rietumos, kurš joprojām tic iespējai panākt kādu kompromisu ar Kremli. Lai gan Putins sākotnēji centās attaisnot iebrukumu kā pragmatisku atbildi uz NATO izaugsmi, tagad ir skaidrs, ka viņš karu uzskata par svētu misiju un neapstāsies, kamēr Ukraina nebūs noslaucīta no Eiropas kartes.