Atkarība no Ķīnas kokvilnas apdraud munīcijas ražošanas paplašināšanos, kas nepieciešama, lai papildinātu Eiropas krājumus un atbalstītu Ukrainu tās karā ar Krieviju, vēsta The Financial Times, atsaucoties uz Eiropas aizsardzības uzņēmējiem.
Pašlaik Eiropa nespēj palielināt munīcijas ražošanu, jo trūkst komponentu šaujampulvera un sprāgstvielu ražošanai. Tajos ietilpst kokvilnas ieliktņi, galvenā sastāvdaļa nitrocelulozes radīšanai, ko izmanto sprāgstvielu radīšanā. Pārmērīgā atkarība no Ķīnas, kas 2022. gadā veidoja 49,3% no pasaules kokvilnas šķiedras eksporta, biedē vadošos Eiropas ieroču ražotājus, raksta laikraksts.
Satraukumu pauda Zviedrijas kompānija Saab un Vācijas Rheinmetall. Eiropa no Ķīnas saņem vairāk nekā 70% kokvilnas šķiedras nitrocelulozes šaujampulvera ražošanai, saka Rheinmetall izpilddirektors Armīns Papergers: “Pastāv risks, ka Ķīna var atteikties piegādāt kokvilnas šķiedru ģeopolitisku iemeslu dēļ. Tāpēc mēs to pērkam pēc iespējas lielākos apjomos, lai papildinātu savas rezerves.
Tagad ES plāno palielināt NATO standarta šāviņu ražošanu līdz 1,4 miljoniem gadā, lai papildinātu krājumus, kas izsmelti, atbalstot Ukrainu karā pret Krieviju. Lai palielinātu sprāgstvielu ražošanu Eiropā, izveidots 2 miljardu eiro fonds, ziņo Financial Times.
Saab izpilddirektors Mikaels Johansons uzskata, ka pašreizējā situācija ar nitrocelulozi parāda, kā aizsardzības uzņēmumiem nākotnē būs jāveido jaunas piegādes ķēdes “daudzpolārā pasaulē”, kurā “pastāv vairāk nekā tikai Rietumu noteikumiem balstīta kārtība”. Viņaprāt, Rietumiem tagad vajadzētu “domāt par valstīm ar līdzīgiem uzskatiem”, ar kurām var strādāt ilgtermiņā un kurām “var uzticēties”.
Pagājušā gada oktobrī Rietumvalstis, uzstājot uz savu gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju, sāka saskarties ar politiskām un operatīvām problēmām. Tādējādi ASV Kongress neapstiprināja Baltā nama pieprasītos 6 miljardus dolāru, un NATO un Lielbritānijas pārstāvji ziņoja, ka Ukrainas sabiedroto noliktavās beidzas munīcija.
Lielbritānijas aizsardzības sekretāra vietnieks bruņoto spēku un veterānu lietās Džeimss Hīpijs sacīja, ka Rietumiem ir jāpalielina munīcijas ražošanas jauda, lai atbalstītu Ukrainu.
Šā gada janvārī kļuva zināms, ka Vācijas aizsardzības koncerns Rheinmetall sāka būvēt jaunu rūpnīcu, kas ražos munīciju tieši Ukrainai. Pēc uzņēmuma ģenerāldirektora teiktā, 2023. gadā Rheinmetall no Vācijas valdības saņēma pasūtījumus vairāk nekā 10 miljardu eiro vērtībā, un šogad summa var pieaugt līdz 15 miljardiem.