NATO 75. gadadienai veltītajā rakstā ārlietu ministriju vadītāji piekāpšanās politiku Krievijas prezidentam nodēvējuši par “naivu” un pauduši turpmāku atbalstu Ukrainai.
Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministri brīdinājuši par “piekāpšanās politiku” pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Krievijas militārais iebrukums Ukrainā pierādīja, ka šāda politika ir “naiva”, uzsvēra Annalena Bērboka un viņas kolēģi Stéphane Sejournet un Radoslav Sikorski rakstā, kas publicēts trešdien, 3.aprīlī, žurnālā Politico un veltīts NATO 75.gadadienai.
“Mēs nedrīkstam pieļaut nekādas “pelēkās zonas”, jo Putins tās uzskata par aicinājumu graut teritoriālo integritāti un suverenitāti, zīmēt iedomātas līnijas kartē un galu galā izmantot militāru spēku,” uzsvēra tā dēvētā “Veimāras trīsstūra” Ārlietu ministriju vadītāji. Viņi brīdināja, ka Putins nesamierināsies ar Ukrainu: “Mēs nedrīkstam sevi mānīt. Šodien Ukraina ir pakļauta uzbrukumam – rīt tā varētu būt kāda cita Eiropas daļa,” teikts dokumentā. Krievija pārskatāmā nākotnē neatteiksies no savas “agresīvās un imperiālistiskās politikas”, pārliecināti ministriju vadītāji.
Ministri uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai turpināsies “tik ilgi, cik nepieciešams, un tik intensīvi, cik nepieciešams”. Viņi atgādināja, ka Eiropa un ASV atbalstīja Ukrainas pašaizsardzību, sniedzot tai palīdzību vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtībā, un divas trešdaļas no šīs summas nodrošināja Eiropas Savienība un tās dalībvalstis.
Ievērojot NATO dibināšanas principu
NATO 75. gadadienā trīs ministri atkārtoti apstiprināja Ziemeļatlantijas alianses dibināšanas principu. “Uzbrukums vienam no mums tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem. Viens par visiem un visi par vienu. Mēs kopā aizstāvēsim katru NATO teritorijas centimetru un ar vienotu fronti pretosimies jebkurai Krievijas agresijai nākotnē,” uzsvērts rakstā.
Ministri apliecināja, ka Eiropas sabiedrotajiem ir “jānes sava daļa no NATO kolektīvās nastas”. Viņiem ir “jāparāda gatavība uzņemties lielāku atbildību par Eiropas aizsardzību”. Sabiedrotajiem būtu jātērē vismaz divi procenti no sava iekšzemes kopprodukta aizsardzībai un tādējādi nepārtraukti jāapbruņojas, un valsts aizsardzības firmām būs nepieciešami “saistoši ilgtermiņa līgumi” un “pirkuma garantijas no valdībām”, norādīts rakstā.