Puse ūdenskrātuves jau ir aizaugusi ar kārkliem pēc tam, kad krievi uzspridzināja Kahovskas hidroelektrostaciju. Par to medijiem pastāstījaUkrainas Vides grupas valdes loceklis, Hersonas Valsts universitātes Botānikas katedras vadītājs Ivans Moisienko.
Pēc Moisienko teiktā, Kahovskas hidroelektrostacijas dambis tika saspridzināts, kad kārkliem nogatavojās sēklas. Un šī koka sēklas izplata gan vējš, gan ūdens. Tas ir, kad ūdens atkāpās, tajā iekritušās sēklas pārcēlās uz rezervuāra centru. Un, kad ūdens pamazām atkāpās, sēklas pielipa pie augsnes.
“Kārkli ir masveidā izkaisīti pa ūdenskrātuvi. Domāju, ka šobrīd vairāk nekā 50% ūdenskrātuves platības klāj šie jaunie kārklu meži. Un es biju pārsteigts, cik ātri koki auga: augstums sasniedza 2,5 m, dažreiz 3,08 m,” stāsta ekologs.
Pēc Ivana Moisienko teiktā, tur, kur bija ūdensteces un ezeri, izveidojās purvi un parādījās purva augi un niedres.
Ekologs arī atzīmē, ka ūdenskrātuves atjaunošanai nav jēgas. Patiešām, no dabas viedokļa rezervuārs bija vienmuļa un nabadzīga ekosistēma. Tas ir stāvošs ūdens, kas bija ļoti ziedošs. Bija saldūdens veģetācija, bet tikai 3 metru dziļumā. Tāpēc rezervuāra apakšā bija sava veida “tuksnesis”. Vērtīgās zivju sugas ir pazudušas.
“Izpētot tikai daļu no Kamenskaja Sič, mēs redzam, kā bioloģiskā daudzveidība attīstās eksponenciāli mūsu acu priekšā. Un vītols, kas auga šajā teritorijā – cik daudz oglekļa dioksīda tas jau ir izņēmis no atmosfēras! Tas ir, mēs atrisināsim diezgan daudz vides jautājumu, ja neatjaunosim hidroelektrostaciju,” skaidro Moisienko.