ES valstis ir krasi samazinājušas negāzēto un dzirkstošo vīnu piegādes Krievijai. No 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 31. janvārim imports gada griezumā samazinājās par 37,2% līdz 1,19 miljoniem hl. Tas izriet no Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tirdzniecības statistikas datiem.
Pašreizējais rādītājs ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Pirms tam – 2022./23.tirdzniecības gada pirmajā pusē – piegādes bija rekordaugstas, sasniedzot 1,9 miljonus hl negāzētu un dzirkstošo vīnu (par 36% vairāk nekā gadu iepriekš).
Tajā pašā laikā vadošās valstis vīna importā uz Krieviju nav mainījušās. Lielākais piegādātājs Latvija samazināja importu par 44,3%, līdz 368,3 tūkst.hl vīna. Eksports no Lietuvas krities par 32,3%, līdz 299,1 tūkst.hl, no Itālijas – par 29,5%, līdz 295,5 tūkst.hl. Savukārt no Spānijas eksports samazinājies par 66,7%, bet no Francijas – par 66,4%.
Vienlaikus pieauga piegādes no Polijas (par 21,3%, salīdzinot ar 2022./23.gada šo pašu periodu), Čehijas (par 508,8%) un Nīderlandes (par 933,3%). Taču no šīm valstīm importētā vīna apjomi ir nelieli, atzīmē.
Eiropas Komisijas statistikā ņemti vērā vīna sūtījumi, nevis tā izcelsme, tāpēc Latvija ir lielākais eksporta centrs, caur kuru Krievijā tiek importēti Eiropas vīni.
Krasais importa kritums saistīts ar Krievijā ieviesto muitas nodevu palielināšanu vīnam no “nedraudzīgām” valstīm no 2023.gada 1.augusta.