Pēc galvenā Lielās piektdienas procesijas izlaišanas pāvests Francisks piedalījās sestdienas Lieldienu dievkalpojumā Vatikānā
Piektdien Franciskam Kolizejā vajadzēja vadīt Via Crucis (Krusta ceļa) gājienu, kura laikā dalībnieki apiet ap senās Romas arēnu, turot krustu, atveidojot Jēzus dzīves pēdējās stundas un apstājoties, lai lūgtos un klausītos meditācija. Tomēr īsi pirms procesijas sākuma Vatikāns nāca klajā ar īsu paziņojumu, kurā teikts, ka, lai “saglabātu veselību pirms rītdienas vigīlijas un Lieldienu svētdienas Mises, pāvests Francisks šovakar iet Krusta ceļu Kolizejā no Santa Martas rezidences.”, kur viņš dzīvo.
Pēdējā brīža lēmums – pāvesta krēsls jau bija gatavs gājienam – un detaļu trūkums paziņojumā vairoja šaubas par viņa veselību.
Taču jau nākamajā dienā 87 gadus vecais pāvests piedalījās Lieldienu vigīlijā Svētā Pētera bazilikā.
Avots Vatikānā piektdien sacīja, ka viņa veselība “nav īpašas bažas” un ka lēmums atekties tika pieņemts “vienkārši piesardzības dēļ”.
Pāvests atcēla arī savu dalību Via Crucis 2023. gadā, taču tas notika pēc trīs dienu uzturēšanās slimnīcā bronhīta dēļ un tika paziņots jau laikus. Dažas nedēļas vēlāk viņam tika veikta operācija, lai noņemtu trūci.
Klusā nedēļa ir viena no galvenajām kristiešu kalendāra daļām, tostarp virkne ceremoniju līdz Lieldienu svētdienai. Svētdien pāvests tradicionāli nolasa vēstījumu “Urbi et Orbi” (Pilsētai un pasaulei) no Svētā Pētera bazilikas centrālā balkona.
Līdz piektdienai pāvests piedalījās dažādos Klusās nedēļas pasākumos, taču pēdējā laikā šķita noguris un reizēm runātāja lomu deleģēja kolēģiem.
Francisks, kurš nekad neņem atvaļinājumu, savu pēdējo ceļojumu veica septembrī uz Francijas dienvidu pilsētu Marseļu. Decembrī viņš atcēla savu ilgi gaidīto dalību COP28 klimata samitā Dubaijā.
Francisks jau iepriekš ir atstājis durvis vaļā, lai atkāptos no amata, ja viņš vairs nevarēs veikt šo darbu. Šajā gadījumā viņš sekotu sava tiešā priekšgājēja Benedikta XVI piemēram, kurš 2013. gadā kļuva par pirmo pāvestu kopš viduslaikiem, kurš brīvprātīgi atkāpās no amata.
Taču savos šomēnes publicētajos memuāros Francisks rakstīja, ka viņam “nav pietiekami nopietna iemesla, lai liktu viņam apsvērt atkāpšanos no amata”.
Viņš rakstīja, ka atkāpšanās ir “tālā iespēja”, kas būtu attaisnojama tikai “nopietnas fiziskas slimības” gadījumā.