Rietumiem ir jāpastiprina palīdzība Ukrainai, jo, ja tā kritīsies, Krievijas diktatora Vladimira Putina nākamais mērķis varētu būt Eiropa – sliktākais scenārijs, kuru jau apsver daudzas valdības. Šādu viedokli apskatnieks Ians Mārtins izteica The Times.
Viņš norāda, ka karš Ukrainā nevirzās uz “iesaldētu konfliktu”, bet “murga scenārijs kļūst par realitāti”.
“Ir jūlijs, un Krievijas armija atrodas pie Kijivas vārtiem. Prezidents Zelenskis runā ārkārtas televīzijā un atkārto 2022. gada februārī pirmoreiz teiktos vārdus, ka viņam nav jāpamet Ukraina. Nē, viņam vajag munīciju, lai paliktu un cīnītos ar krieviem. Ja vien Rietumi būtu ieklausījušies un darījuši vairāk, kad drosmīgie ukraiņi lūdza palīdzību, tas būtu varējis kaut ko mainīt. Kad sabiedrotie strīdējās un ASV beidzot piegādāja palīdzību vēl 60 miljardu dolāru apmērā, pavasaris pārgāja vasarā, Putina karaspēks izlauzās cauri līnijām dienvidos un austrumos. Atkāpjoties Ukrainas karaspēkam izdevās tikai palēnināt krievu virzību. Krieviem tuvojoties galvaspilsētai, jauns bēgļu vilnis aizbēga no Ukrainas, meklējot aizsardzību pret nepārtraukto bombardēšanu,” teikts materiālā.
Mārtins uzsvēra, ka tieši šādu murgu scenāriju tagad apsver Rietumu politiķi. Notikumi liek militārajiem un civilajiem vadītājiem Londonā, Vašingtonā, Parīzē un Briselē izstrādāt plānus Ukrainas karaspēka katastrofālai sabrukšanai, kam atņemti nepieciešamie ieroči un munīcija.
Pēc viņa teiktā, pretēji plaši izplatītam uzskatam, ka karš Ukrainā ir mūžīgs “iesaldēts konflikts”, frontes līnijā notiek spraigas kaujas, un pastāv reāls risks, ka Ukrainas spēki tiks padzīti.
Autors atzīmē, ka Ukrainas sakāves gadījumā Krievijas diktatora Vladimira Putina nākamais mērķis varētu būt Eiropas valstis. Valdības, kas visvairāk atbalsta Ukrainu, nepārprotami ir nobažījušās par ļaunāko scenāriju iespējamību.
“Prezidents Makrons ir skaidri sajutis briesmas un mēģina virzīt Rietumus uz spēcīgāku pieeju, palielinot iespēju ievest sauszemes karaspēku. Citas valstis, piemēram, Vācija, to stingri noliedz. Kad beidzot būs skaidrs, ka mieru Eiropas iedzīvotājiem var nodrošināt tikai ar spēku? Tad, kad Ukraina kritīs un Putins turpinās apdraudēt Baltijas valstis, Poliju, Somiju, Zviedriju vai Norvēģiju? Neviens, kurš atbalsta ukraiņu pašnoteikšanos pret Krievijas barbaritāti, nevēlas, lai šis murgainais scenārijs piepildītos. Taču likmes ir ļoti augstas.”
Raksta autors citēja Eiropadomes Ārlietu padomes šā gada janvārī veikto aptauju 12 valstīs, kas liecina, ka tikai 10% aptaujāto uzskata, ka Ukraina var uzvarēt. Apmēram 37% uzskata, ka visdrīzāk ir panākts kompromiss, savukārt 19,5% uzskata, ka galu galā uzvarēs Krievija.
Autors arī atgādināja, ka bez Ukrainas militārās sakāves iespējami arī citi scenāriji. Piemēram, Krievijā var notikt apvērsums vai Donalds Tramps, uzvarot ASV vēlēšanās, var mēģināt ieviest pamieru un de facto piespiest Ukrainu kapitulēt.