Ukrainas aizsardzības spēkiem frontes līnijā trūkst munīcijas un dzīvā spēka. Tajā pašā laikā Krievijas bruņotie spēki nesamazina spiedienu un var pat pastiprināt ofensīvu. Par to raksta The Economist.
Medijs brīdināja, ka pastāv “satraucoša iespēja”, ka tuvāko mēnešu laikā Krievijas bruņotie spēki sāks jaunu ofensīvu. Ienaidnieks var izlauzties cauri aizsardzībai un virzīties dziļāk.
Krievu okupanti pēc Avdijivkas ieņemšanas izdara intensīvu spiedienu uzreiz vairākos virzienos. Viņiem izdevās virzīties uz priekšu 7–10 kilometrus uz rietumiem no pilsētas. Virzoties uz priekšu, iebrucēji cenšas neļaut Ukrainai nostiprināt savas aizsardzības līnijas, taču vasarā tiek prognozēts lielāks “grūdiens”.
“Nākamie pieci līdz seši mēneši varētu būt kritiski,” sacīja Konrāds Muzika, ”Rochan Consulting” analītiķis un ”Ukraine Conflict Monitor” autors.
Pēc viņa domām, Ukrainas prioritātes ir “dzīvais spēks, nocietinājumi un munīcija”. Tomēr The Economist informēja, ka Aizsardzības spēki cieš no “akūta munīcijas bada”.
“Aktīvi izmantojot bezpilota lidaparātus, ukraiņi varēja daļēji kompensēt normētos šāviņus. Taču droni nevar koncentrēt uguni kā artilērija,” teikts materiālā.
Tiek ziņots, ka Krievijas bruņotie spēki visas frontes garumā izšauj vismaz piecus šāviņus uz katru ukraiņu. Pašlaik Krievija saražo aptuveni trīs miljonus artilērijas šāviņu gadā, kā arī saņem papildu ieročus no KTDR un Irānas. Tajā pašā laikā Eiropai 2024. gadā jāsaražo tikai 1,4 miljoni šāviņu, bet nākamgad – divi miljoni.
“Labākā perspektīva Ukrainas situācijas atvieglošanai ir iniciatīva, pie kuras Čehijas valdība klusi strādājusi kopš kara sākuma. Čehi ir izbraukājuši pasauli, meklējot munīciju un šobrīd ieguvuši aptuveni 800 000 šāviņu,” uzsvēra žurnālisti.
Paredzams, ka šāviņi, kas jau sākuši ierasties Ukrainā nelielos daudzumos, ļaus aizstāvjiem “iegūt atelpu” vairākus mēnešus.
“Trūkst arī cita veida munīcijas. Ukrainai bīstami trūkst pretgaisa aizsardzības sistēmu,” norādīja mediji.
Ukrainai “steidzami” nepieciešami papildu līdzekļi, lai dotu triecienu Krimai un loģistikas centriem aiz ienaidnieka līnijām. Publikācijā tika norādīts, ka “nozīmīga daļa” no Storm Shadow un Scalp spārnotajām raķetēm jau ir izmantota.
“Ukrainai trūkst arī tanku un citu kaujas transportlīdzekļu, lai gan ir zināma cerība, ka Amerika varēs nosūtīt tai simtiem iekonservētu kaujas mašīnu Bradley, neprasot papildu naudu no Kongresa,” teikts rakstā.
Problēma, kurā tiek vainu aicināta uzņemties pati Ukraina, ir mobilizācija. Vidējais Ukrainas militārpersonu vecums frontes līnijā ir 43 gadi. Viņu morāle ir novērtēta kā “kopumā augsta”, bet aizsargi ir noplicināti un viņiem nepieciešama rotācija.
Ukraina tika vainota arī aizsardzības nocietinājumu būvniecības kavēšanā. Par robežu nostiprināšanu tika paziņots tikai novembrī, un līdz šim integrētā aizsardzības sistēma tikai “pamazām veidojas”. Tā ietver prettanku grāvjus, pūķa zobu šķēršļus, mīnu laukus, ieroču vietas un zemes nocietinājumus, lai aizsargātu kājniekus.