Dažādu faktoru ietekmē pasliktinās atmiņas funkcionalitāte, palielinās demences un citu kognitīvo traucējumu attīstības risks. Dažādu nozaru ārsti un pētnieki ir izveidojuši sarakstu ar paradumiem, kas izraisa atmiņas traucējumus.
Atmiņa ir atbildīga par spēju atcerēties, uzglabāt un reproducēt informāciju. Pateicoties atmiņai, cilvēks var mācīties, apgūt jaunas prasmes, risināt problēmas, attīstīt sociālos sakarus, orientēties reljefā un mijiedarboties ar apkārtējo pasauli. Kognitīvās funkcijas ir saistītas ar smadzeņu stāvokli, ko ietekmē dzīvesveids, uzvedība, paradumi, darbības veids un daudzi citi faktori.
Nelabvēlīgi apstākļi pasliktina smadzeņu darbību, kas nozīmē, ka tie negatīvi ietekmē atmiņu. Tas palielina demences un citu kognitīvo traucējumu attīstības risku.
TOP 7 ieradumi, kas izraisa atmiņas traucējumus un paaugstinātu demences risku:
fiziskās aktivitātes trūkums;
zema garīgā aktivitāte;
nesabalansēts uzturs, tostarp diētas;
stress un depresija;
miega trūkums;
fiziskā izolācija;
smēķēšana, alkohola lietošana.
Tas viss noved pie smadzeņu darbības traucējumiem, kam ir sarežģīta negatīva ietekme uz ķermeni. Cilvēkiem novecojot, cilvēki ar šiem ieradumiem un apstākļiem palielina demences un citu kognitīvo traucējumu attīstības risku.
Arī ķirurgi izceļ paradumus, kas negatīvi ietekmē smadzenes
TOP 10 iemesli, kas negatīvi ietekmē smadzeņu darbību:
alkohola lietošana;
smēķēšana;
narkotiku lietošana;
psihostimulantu, piemēram, kofeīna, lietošana;
asu un toksisku smaku pārmērība;
miega trūkums;
prokrastinācija;
atstumtība;
agresija, dusmas;
alternatīvu viedokļu noraidīšana.
Psihoterapeiti atzīmē, ka viens no kaitīgākajiem ieradumiem, kas palielina demences attīstību, ir fizisko aktivitāšu trūkums. Viņuprāt, vingrošana piesātina smadzenes ar skābekli un veicina barības vielu piegādi. Viņasprāt, jāuzrauga uzturs, jāizvairās no stresa un depresijas, jāmācās apspiest negatīvās emocijas. Negatīvo faktoru sarakstā bija smēķēšana, alkohola lietošana, sociālā izolācija un garīgās aktivitātes trūkums.
PVO par demenci
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem faktori, kas palielina demences attīstības iespējamību, ir:
vecums (traucējumi visbiežāk rodas cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem);
hipertensija;
liekais svars un aptaukošanās;
slikti ieradumi (smēķēšana, alkohola lietošana);
cukura diabēts;
fizisko un kognitīvo aktivitāšu trūkums;
sociālā izolācija;
galvas traumas;
gaisa piesārņojums;
depresija.
Demenci var izraisīt dažādas slimības. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts medicīnas žurnālā The Lancet eClinicalMedicine, šo sarakstu papildina zemais izglītības līmenis un dzirdes zudums. Zinātnieki nonāca pie šādiem secinājumiem, analizējot 135 zinātniskos rakstus no valstīm ar augstu un vidēju ienākumu līmeni.
Kā atzīmēja PVO eksperti, neskatoties uz plašo slimības izplatību vecākās paaudzes vidū, viņi paši un viņu tuvinieki bieži ir slikti informēti par problēmu un tās izpausmēm. Tas apgrūtina savlaicīgu traucējumu diagnosticēšanu un ārstēšanas uzsākšanu.
Demences pazīmes un simptomi.
Atmiņas traucējumi. Pacients piedzīvo atmiņas zudumu un var aizmirst nesenos notikumus.
Pazaudēt lietas. Cilvēki, kas cieš no demences, bieži aizmirst, kur viņi novieto to vai citu priekšmetu, un viegli pazaudē lietas.
Orientēšanās problēmas uz zemes. Vadot automašīnu vai ejot rodas navigācijas grūtības, pat atrodoties pazīstamā vidē.
Dezorientācija. Tā var parādīties pat pazīstamās vietās.
Laika izjūtas zaudēšana.
Grūtības pieņemt lēmumus. Ar demenci cilvēkam var būt grūti atrisināt problēmas.
Grūtības uzturēt sarunu. Personai, kas cieš no demences, ir grūti sekot līdzi sarunas gaitai, un viņam var būt problēmas atrast vārdus.
Problēmas, veicot kopīgus uzdevumus.
Samazināta precizitāte, novērtējot attālumu līdz priekšmetiem vai objektiem.
Tajā pašā laikā var novērot garastāvokļa un uzvedības novirzes. Cilvēki, kas cieš no demences, ieraujas sevī, nevēlas strādāt vai sazināties ar cilvēkiem, un viņu empātija un interese par citu cilvēku pieredzi pasliktinās.
Atmiņas problēmu dēļ rodas trauksme, aizkaitināmība un depresijas sajūta. Var rasties arī personības izmaiņas. Eksperti atzīmēja, ka, slimībai progresējot, vairums simptomu pastiprinās. Laika gaitā cilvēki ar demenci zaudē spēju rūpēties par sevi.
Kā uzlabot atmiņu un smadzeņu darbību, lai samazinātu demences attīstības risku
Ir loģiski pieņemt, ka atmiņas normalizēšanai ir nepieciešams novērst ieradumus un faktorus, kas negatīvi ietekmē smadzeņu darbību.
No zinātniskā viedokļa mums ir jāatbrīvojas no viena ieraduma – slinkuma ieraduma. Apmēram puse no mums novecojot saskarsies ar atmiņas traucējumiem. Un viss būs atkarīgs no rezerves, kas mums ir. Jautājums būs par to, cik jūs esat gatavs vecumdienām, cik daudz jums ir kognitīvo resursu
Padomi smadzeņu darbības uzlabošanai:
saņemt jaunu informāciju;
izpētīt alternatīvus viedokļus;
trenējiet atmiņu ar vismaz vienkāršiem vingrinājumiem;
periodiski izpētiet jaunus maršrutus;
noskaņoties pozitīvai domāšanai;
spēlējiet galda spēles;
neaizmirstiet par pastaigām svaigā gaisā;
atmest vai samazināt alkohola un kafijas patēriņu;
iemācīties atpūsties un relaksēties.
Speciālisti atzīmē, ka jāattīsta ieradums kustēties, jo smadzeņu darbībai noderēs pat pāris desmitu minūšu kustības – šajā laikā par atmiņu atbildīgās šūnas sāk dalīties. Zinātnieks ieteica dejas, sporta vaļaspriekus, lēcienus un vieglu skriešanu. Viņš mudināja saglabāt līdzsvaru starp darbu un atpūtu, kā arī neaizmirst par veselīgu miegu.
Eksperti uzsver pareiza sabalansēta uztura nozīmi un iesaka risināt krustvārdu mīklas, lasīt grāmatas, piedalīties pasākumos.
Ārsti uzskata, ka katrs cilvēks, ievērojot veselīga dzīvesveida ieteikumus, var ietekmēt savu veselību un novērst demenci. Atcerieties, ka rūpes par smadzenēm nozīmē rūpes par savu nākotni.
PVO atzīmē, ka 9% gadījumu sindroms izpaužas pirms 65 gadu vecuma. Organizācijas eksperti iesaka cilvēkiem ar demenci vairāk laika pavadīt kopā ar draugiem un mīļajiem un piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Viņi iesaka palikt fiziski aktīviem, ēst veselīgu uzturu, atmest alkoholu un smēķēšanu, kā arī veltīt laiku hobijiem un aktivitātēm, kas sniedz jums prieku. Zinātnieki iesaka izmēģināt jaunas aktivitātes, pierakstīt ikdienas darbus uz papīra un regulāri apmeklēt ārstu.
PVO eksperti uzskata par nepieciešamu iepriekš plānot savu dzīvi, lai nenonāktu sarežģītā dzīves situācijā, ja stāvoklis pasliktinās. Tādējādi tiem, kas cieš no demences, ieteicams izveidot uzticamu cilvēku sarakstu, kas palīdzēs pieņemt lēmumus, noteikt rīcības plānu un aprūpes un ārstēšanas iespējas.