Ukrainas bezpilota lidaparātu rīta reids uz naftas pārstrādes rūpnīcām, kas atrodas Samaras reģionā, ir vēl vairāk saasinājis degvielas problēmu Krievijā, kura ar katru dienu tikai padziļinās.
Šodien eksperti ir vienisprātis , ka Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīca pēc 16. marta uzbrukuma tiks slēgta uz ilgu laiku, jo bezpilota lidaparāti netrāpīja nez kur, bet gan uz vakuumprimārās naftas pārstrādes kolonnām, kas atrodas katrā rūpnīcā un bez kurām nevar ražot degvielu.
Šīs pārstrādes rūpnīcas jauda ir 7 miljoni tonnu gadā, un šādas kolonnas nomaiņas periods ir aptuveni pusotrs līdz divi gadi.
Turklāt šādas kolonnas labošana ir ļoti sarežģīta, ja ne neiespējama. Ja būs nepieciešama nomaiņa, Rietumu noteikto sankciju dēļ neizbēgami radīsies grūtības.
Krievija atradās uz sliekšņa ne tikai straujam benzīna cenu pieaugumam, bet arī degvielas un transporta sabrukuma draudiem.
Zaudējot 15% no visas jaudas, degvielas trūkums ir neizbēgams
Politologs Mihails Vinogradovs atgādināja , cik lielas naftas pārstrādes rūpnīcas darbojas Krievijā un cik daudzām no tām uzbruka. Attiecība izrādījās šāda: 10 rūpnīcās no 45 tika bojātas vienā vai otrā pakāpē – tas ir, no tirgus izsista nedaudz mazāk par ceturto daļu.
Naftas pārstrādes rūpnīcas, kas darbojas Krievijas Eiropas daļā, tā vai citādi ir pakļautas pastāvīgiem uzbrukuma draudiem, un tāpēc tām nepieciešama steidzama aizsardzība. Atlikušās rūpnīcas, kas atrodas diezgan tālu no kara zonas (Urālos, Sibīrijā un Tālajos Austrumos), varētu kompensēt zaudējumus, taču tas prasīs diezgan sarežģītus loģistikas lēmumus, kas prasīs daudz laika.
Analītiķis Anatolijs Nesmijans par to raksta savā Telegram:
“Sistēmiskā pieeja atšķiras no haotiskās ar to, ka ļauj modelēt un veidot prognozes, pamatojoties uz modeļiem. Un pagaidām tie nav īpaši iepriecinoši – Kijiva plāno atslēgt aptuveni 25-30 procentus no Krievijas apstrādes jaudām, kas atrodas Eiropas teritorijā sasniedzamā attālumā. Tas ir, līdz Volgai. Pagaidām viņi nevar sasniegt Tatarstānu un Baškīriju. Tas ir, ja skaita lielas un vidējas pārstrādes rūpnīcas. Tālāk būs naftas krātuves un kuģu ostas – vismaz divas, dienvidos un ziemeļrietumos. Tā rezultātā mēs varam saskarties ar nopietnu degvielas tirgus sabrukumu”.
Šīs problēmas sakārtošana var aizņemt sešus mēnešus vai nedaudz vairāk, taču kopumā pēc 15% jaudas zaudēšanas degvielas trūkums kļūs neizbēgams. Acīmredzot līdz šim ir zaudēti apmēram 10%.
Dzelzceļa jauda nav neierobežota
Bet politologs Andrejs Ņikuļins uzskata, ka Aizurālu resursi arī var kļūt arī par Ukrainas dronu mērķi:
“Protams, ir iespējams novirzīt degvielas plūsmu pa dzelzceļu no naftas pārstrādes rūpnīcām Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kas atrodas ārpus Ukrainas bezpilota lidaparātu darbības rādiusa. Tajā pašā laikā palielinot ražošanas jaudu līdz maksimālajām vērtībām un nepievēršot uzmanību saistītajām finanšu izmaksām.
Un, starp citu, cisternas varēs diezgan viegli pārvietoties no austrumiem uz rietumiem, taču radīsies problēma, kad tās neizbēgami būs jāsūta atpakaļ nākamajai degvielas partijai maršrutā no rietumiem uz austrumiem. Šis virziens jau sen ir viens vienīgs korķis. Un tā pa apli, ciklu pēc cikla.
Turklāt regulārām piegādēm nepieciešama tieši pārvadājumu stabilitāte un prognozējamība – vai to var nodrošināt šādā situācijā, tā ir atsevišķa diskusija.
Kā arī jautājums, ka jaunām loģistikas plūsmām un lieliem uzliesmojošu šķidrumu apjomiem būs nepieciešami jauni loģistikas mezgli, kuros sāks koncentrēties bēdīgi slavenās tvertnes pārkraušanai. Ar viegli iedomājamām sekām. Nav smieklīgi…”
Tiesa, Enerģētikas un finanšu institūta Ekonomikas nodaļas vadītājs Sergejs Kondratjevs atzīmēja, ka Krievijai “ir arī burvju nūjiņa – Baltkrievija. Zināms, ka vienīgajam Krievijas sabiedrotajam ir benzīna pārpalikums. Kad Krievijā bija degvielas krīzes, tad tieši no turienes nāca piegādes…”
Taču arī degvielas piegāde no Baltkrievijas pašreizējā situācijā, visticamāk, nebūs ļoti vienkārša.
