Austrālijā tiek iznīcināti miljoniem vīnogulāju, un vēl desmitiem miljonu ir jālikvidē, lai ierobežotu pārprodukciju, kas ir samazinājusi vīnogu cenas un apdraud audzētāju un vīna ražotāju iztiku. Par to ziņo Reuters
Vīna patēriņa kritums visā pasaulē ir īpaši smagi skāris Austrāliju, jo visstraujāk sarūk pieprasījums pēc lētākiem sarkanajiem dzērieniem, kas ir tās lielākais produkts, ūpaši Ķīnā, tirgū, uz kuru tā ir paļāvusies uz izaugsmi pēdējos gados.
Pasaules piektais lielākais vīna eksportētājs 2023. gada vidū glabāja vairāk nekā divus miljardus litru jeb aptuveni divus gadus saražotās produkcijas, liecina jaunākie dati, un daži no tiem sabojājas, jo īpašnieki steidzas no vīna atbrīvoties par katru cenu.
“Ir tikai tik ilgi, cik mēs varam turpināt audzēt ražu un zaudēt naudu par to,” sacīja vīnkopis ceturtajā paaudzē Džeimss Kremasko, vērojot, kā dārdošie dzeltenie ekskavatori novāc vīnogulāju rindas, ko viņa vectēvs iestādīja netālu no Grifitas pilsētas dienvidaustrumos.
Apmēram divas trešdaļas Austrālijas vīna vīnogu audzē apūdeņotos iekšzemes apgabalos, piemēram, Grifitā, kuras ainavu veido vīnogulāju audzēšanas metodes, ko ieveda Itālijas migranti, kas ieradās ap 1950. gadiem.
Kā galvenie vīna ražotāji, piemēram, Treasury Wines, Carlyle Group’s, Accolade Wines koncentrējas uz dārgākām pudelēm, kuras tiek pārdotas labāk, Grifitas apkārtnē ir grūtības, un nenolasītās vīnogas sakalst uz vīnogulājiem.
“Šķiet, ka laikmets beidzas,” sacīja Endrjū Kalabrija, trešās paaudzes vīna dārzu īpašnieks un Calabria Wines vīna darītājs.
“Audzētājiem ir grūti skatīties ārā pa logu un redzēt netīrumu kaudzi, nevis vīnogulājus, kas tur bijuši tik ilgi, cik viņi sevi atceras.”
Tuvumā ir 1,1 miljona vīnogulāju atliekas, kas kādreiz bija viens no Austrālijas lielākajiem vīna dārziem, tika sakrautas grumbuļainu un savītu koku kaudzēs, cik tālu vien varēja redzēt.
Visvairāk cietis sarkanvīns. Tādos reģionos kā Grifita vīnogu cenas pagājušajā gadā nokritās līdz vidēji 304 Austrālijas dolāriem (ap 185 eiro) par tonnu, kas ir zemākā vērtība pēdējo desmitgažu laikā un no 659 Austrālijas dolāriem (ap 400 eiro) 2020. gadā, liecina nozares organizācijas Wine Australia dati.
Valdība, kas šogad atkal prognozē zemākas cenas, paziņoja, ka apzinās ievērojamās problēmas, ar kurām saskaras audzētāji, un ir apņēmusies atbalstīt šo nozari, lai gan daudzi audzētāji saka, ka tā varētu darīt vairāk.
Kremasko sacīja, ka dažas viņa sarkanās vīnogas tika pārdotas par nedaudz vairāk nekā 100 Austrālijas dolāriem (ap 60 eiro) par tonnu.
Lai līdzsvarotu tirgu un paaugstinātu cenas, līdz ceturtdaļai vīnogulāju tādos apgabalos kā Grifita ir jāizrauj, sacīja Džeremijs Kass, tur esošās lauksaimnieku grupas Riverina Winegrape Growers vadītājs.
Tas varētu iznīcināt vairāk nekā 20 miljonus vīnogulāju 12 000 hektāru platībā, liecina Reuters aprēķini, kas balstīti uz Wine Australia datiem, jeb aptuveni 8% no Austrālijas kopējās vīnogulāju platības.
Arī citos reģionos audzētāji un vīndari likvidē vīnogulājus.
“Ja puse vīnogulāju Austrālijā tiktu izrauta, tas joprojām varētu neatrisināt pārprodukciju,” sacīja kāds vīna ražotājs no Rietumaustrālijas.
Tomēr daudzi audzētāji, kas nevēlas audzēt vīnogulājus, zaudē naudu, cerot, ka tirgus mainīsies.
“Tas grauj bagātību,” sacīja KPMG vīna analītiķis Tims Mablesons, kurš lēš, ka visā valstī ir jālikvidē 20 000 hektāru vīnogulāju.
Veselības problēmas mudina patērētājus visā pasaulē lietot mazāk alkohola, un, dzerot vīnu, viņi izvēlas dārgākas vīna markas.
Čīle, Francija un ASV ir starp citiem lielajiem vīna ražotājiem, kas arī cīnās ar pārprodukciju, un pat tādās galvenajās teritorijās kā Bordo izrauj tūkstošiem hektāru vīnogulāju.
Kad Ķīna 2020. gadā politiskā strīda laikā bloķēja importu, Austrālija zaudēja savu lielāko vīna eksporta tirgu pēc vērtības. Un atšķirībā no Eiropas tā nepiedāvā lauksaimniekiem nekādu finansiālu palīdzību, lai palīdzētu viņiem iznīcināt vīnogulājus un lieko vīnu.
Lai gan ir sagaidāms , ka Ķīna šomēnes atkal atļaus importu, tas nemazinās pārpilnību, jo pieprasījums tur ir samazinājies daudz straujāk nekā citur.
Vīns, kas pārdots par mazāk nekā 10 Austrālijas dolāriem (ap 6 eiro) litrā – lielākā daļa no tā izgatavots no vīnogām, kas audzētas tādos apgabalos kā Grifita – veidoja divas trešdaļas no Austrālijas vīna eksporta vērtības 1,9 miljardu Austrālijas dolāru vērtībā gadā līdz 2023. gada decembrim, norāda Wine Australia.
Dažos reģionos klājas labāk, piemēram, Tasmānijā un Jaras ielejā Viktorijā, kur ražo vairāk baltvīnu un vieglākus, dārgākus sarkanos vīnus, kuru popularitāte kļūst arvien augstāka.
Bet pāri Grifitai ir metāla uzglabāšanas tvertņu kopas, kurās katrā ir tūkstošiem litru.
“Visi cenšas notīrīt vīnu,” sacīja Endrjū tēvs Bils Kalabrija, piebilstot, ka vīna darītavas “viss, izņemot to atdeva”, lai atbrīvotu vietu ienākošajam vīnam.
Tā vietā daudzi audzētāji pievēršas citrusaugļu un riekstu kokiem.
Kremasko cer gūt lielāku peļņu no plūmēm, ko viņš stāda savā izartajā platībā, savukārt korporācija GoFARM tuvumā iestādīja vairāk nekā 600 hektārus mandeļu, aizstājot arī vīnogulājus.
“Nebūs nākamās ģimenes vīnogu audzētāju paaudzes,” piebilda Kremasko. “Tie būs lieli uzņēmumi, un visi vietējie jaunie puiši strādās viņu labā.”