Materiālisms sociālajos medijos palielina stresu un padara cilvēkus nelaimīgus. Pie šāda secinājuma nonākusi zinātnieku grupa no Rūras universitātes Bohumā. Pētījums parādīja, cik negatīvi “kāda cita greznas dzīves” demonstrēšana ietekmē lietotāju psihi.
Sociālajos medijos materiālisms – vērtība, ko cilvēki piešķir pasaulīgajai mantai – bieži izpaužas ierakstos, kuros tiek demonstrētas dārgas preces, greznas brīvdienas vai šķietami ideāls dzīvesveids. Sociālie mediji ir kļuvuši par augsni lielīties.
Lietotāji, ritinot “skaisti dzīvojošas” plūsmas (tos, kuri demonstrē apģērbu, automašīnas un greznu dzīvesveidu), iekrīt materiālistisku vēlmju slazdā. Šis nemitīgais salīdzinājums, īpaši pasīvi lietojot, izvēršas nerimstošā tieksmē pēc vairāk – tādējādi aizsākot neapmierinātības ciklu.
Aptaujā pētnieki analizēja cilvēku uzvedību un psiholoģisko stāvokli sociālajos tīklos, koncentrējoties uz viņu “materiālistiskajiem” ierakstiem. Eksperimenta autori izmantoja sešas anketas, lai izprastu dalībnieku materiālistiskos uzskatus, sociālo mediju paradumus, stresa līmeni un apmierinātību ar dzīvi.
Dalībnieki, kuri sociālajos medijos pavadīja vidēji vairāk nekā divas stundas dienā, parādīja skaidru modeli: augstāks sociālo mediju materiālisma līmenis bija saistīts ar zemāku apmierinātību ar dzīvi, paaugstinātiem stresa simptomiem un lielāku sociālo mediju atkarības risku.
Tas liek domāt, ka tiekšanās pēc materiālās bagātības, kā parādīts sociālajos medijos, var negatīvi ietekmēt garīgo veselību.
No badošanās līdz stresam
Pētījuma grupas vadītājs Dr. Filips Ozimeks norādīja, ka aptaujas rezultāti liecina, ka spēcīgāka materiālistiska pieeja iet roku rokā ar tendenci salīdzināt sevi ar citiem. Sociālo mediju atkarību raksturo sociālo mediju platformu piespiedu izmantošana, kas bieži vien kaitē citām darbībām. Stresa simptomi var būt no trauksmes līdz fiziskām izpausmēm, piemēram, galvassāpēm vai nogurumam. Viens ir skaidrs: “dzīve” internetā var radīt lietotājiem daudz vairāk ļauna nekā laba.
“Sociālie tīkli ir viens no atspēriena punktiem uz nelaimi,” saka ārsts.
Tomēr viņš neiesaka pilnībā atteikties no šādu platformu izmantošanas. Ozimeks iesaka garīgās veselības ārstēšanā iekļaut materiālismu un sociālo mediju izmantošanas novērtējumu. Šo faktoru atzīšana par potenciāliem iejaukšanās punktiem paver jaunas iespējas mūsdienu garīgās veselības problēmu risināšanai, uzskata autori.
Kas notiks, ja atteiksies no sociālajiem tīkliem?
Ir grūti noteikt, vai sociālo mediju atmešanai ir skaidras, ilgtermiņa priekšrocības. Piemēram, tālajā 2020. gadā veikts pētījums parādīja, ka cilvēki, kuri atteicās no virtuālās komunikācijas, pamanīja uzlabojumus savās tuvajās attiecībās un priecājās, ka viņus nesalīdzina ar citiem. Bet daži arī teica, ka viņiem trūkst informācijas un izklaides aspektu.
Divus gadus iepriekš pētnieki novērtēja 143 amerikāņu studentu psiholoģisko labklājību un pēc tam nejauši piešķīra vienai grupai ikdienas desmit minūšu ierobežojumu noteiktās platformās. Trīs nedēļas vēlāk tiem, kuri ierobežoja savu sociālo mediju lietošanu, bija ievērojami zemāks vientulības un depresijas līmenis, taču nebija būtiskas ietekmes uz trauksmi, pašcieņu vai labklājību.
Amerikāņu zinātnieki uzskata, ka cilvēki, kuri nolems atteikties no sociālajiem tīkliem, tomēr atgriezīsies pie to lietošanas. Tas ir saistīts ar sociālā spiediena sajūtu atkalapvienoties vai vienkārši sajūta, ka aiziešana bija nepareiza izvēle.
