Respektablajā ASV zinātniskajā žurnālā Science Advances 9.februārī tika publicēts jauns pētījums, kura autori izskaitļojuši, ka pašreizējā Atlantijas okeāna sistēma, kuras daļa ir Golfa straume, var apstāties Grenlandes ledāju kušanas rezultātā.
Tā kā vēl nav atrodamas Latvijas zinātnieku atsauces par šo pētījumu, mums interesants šķita viņu Somijas kolēģu viedoklis par to. Viņi uzskata, ka ja tas notiktu, Somijas klimats simts gados varētu atdzist par vairāk nekā 10, pat 20 grādiem.
Grenlandes ledāji jau kūst, bet kas notiks, ja kušanas ūdens daudzums palielināsies desmitkārtīgi no pašreizējā līmeņa? To pētnieki atklāja nesen publicētā pētījumā.
”Šis pētījums simulēja Grenlandes ledāju kušanu. Atlantijā tika iepludināts milzīgs daudzums saldūdens, t.i., nesāļa ūdens un pēc tam tika uzraudzīts, kas notiek ar straumēm un tika konstatēts, ka pēc 1700 gadiem Golfa straume un visa Atlantijas straume pilnībā apstājās. Tātad tas ir iespējams, un šis pētījums to atklāja, saka Mika Rantanens, Somijas Meteoroloģijas institūta pētnieks
Golfa straumes apturēšanas sekas būtu katastrofālas
Lai gan pārmaiņas nenotiks ātri, bet tomēr pētījumi ir piesaistījuši lielu uzmanību. Mērījumu dati par Golfa straumes plūsmas izmaiņām ir vākti tikai aptuveni 20 gadus, un tāpēc nav precīzi zināms, kā Golfa straume uzvedas, progresējot globālajai sasilšanai. Iespējams arī, ka plūsma vājināsies ātrāk, nekā prognozēts.
Ja Golfa straume apstāsies, tam būtu dramatiskas sekas.
”Jā, šīs sekas Somijā un visā Ziemeļeiropā būtu diezgan katastrofālas. Īpaši ziemas mēnešos,kad vidējā temperatūra pazeminātos par desmitiem grādiem, bet, piemēram, Norvēģijā par 30 grādiem, norāda Rantanens.
Somijas ziemas pēc simts gadiem kļūtu aukstākas līdz pat 20 grādiem
Somijā vidējā ziemas temperatūra pazeminātos par vismaz desmit, varbūt pat 20 grādiem.
” Ir vērts atzīmēt, ka temperatūras pazemināšanās notiktu ļoti īsā laikā, apmēram simts gados. Ja tagad klimats sasiltu par 2–3 grādiem gadsimtā, tad šīs situācijas rezultātā klimats atdzistu par 20–30 grādiem gadsimtā, t.i., atdzišana būtu desmit reizes ātrāka nekā pašreizējais sasilšanas temps. Cilvēcei nebūtu iespējams pielāgoties tik straujām klimata pārmaiņām”, lēš Rantanens.
Pēc pētnieka domām, ar visiem līdzekļiem jācenšas novērst Atlantijas straumju sistēmas izbalēšanu.
”Lai gan maz ticams, ka šī parādība notiks vismaz mūsu gadsimtā, mums jādara viss iespējamais, lai tā nekad nenotiktu. Mums noteikti ir jākontrolē klimata pārmaiņas un jādara viss iespējamais, lai ierobežotu globālo sasilšanu un tādējādi samazinātu Grenlandes kušanu”, uzskata Rantanens.
