Krievija joprojām nav atmetusi savu stratēģisko mērķi pakļaut Ukrainu. Pašreizējais plānošanas horizonts šī mērķa sasniegšanai liecina, ka Kremlis cer sasniegt uzvaru līdz 2026. gadam. Tas teikts Lielbritānijas Karaliskā Apvienotā Aizsardzības studiju institūta (RUSI) analītiskajā rakstā.
Kā atzīmē pētījuma autori Džeks Vatlings un Niks Reinolds, Krievija uzskata, ka tā uzvarēs.
Kapitulācijas nosacījumi, ko pašlaik piedāvā tās starpnieki, ir šādi:
Ukraina atsakās no teritorijām, kas jau ir Krievijas kontrolē, līdz ar Harkivu un dažos variantos arī Odesu;
piekrīt nepievienoties NATO;
Valsts jāvada Kremļa apstiprinātam kandidātam.
“Vienīgā būtiskā piekāpšanās, ko Krievija piedāvā, ir tas, ka tas, kas paliek no Ukrainas, var pievienoties ES,” raksta eksperti.
Kremļa plāna posmi
Process, kurā Krievija cenšas sasniegt savu rezultātu, ietver trīs posmus. Pirmais ir nepārtraukts spiediens visā frontes līnijā, lai noplicinātu Ukrainas Bruņoto spēku munīcijas un personāla rezerves.
Paralēli Krievijas izlūkdienestiem ir uzdots lauzt Ukrainas starptautisko partneru apņēmību turpināt sniegt militāro palīdzību.
Tiklīdz šī palīdzība būs ievērojami ierobežota un Ukrainas munīcijas rezerves būs izsmeltas, Krievija plāno uzsākt turpmākas ofensīvas operācijas, lai kaujas laukā gūtu ievērojamus, lai arī lēnus, ieguvumus. Šie panākumi pēc tam tiks izmantoti kā svira pret Kijivu, lai piespiestu to kapitulēt pēc Krievijas noteikumiem.
“Šo mērķu īstenošanas plānošanas horizonts, kas veido pamatu Krievijas spēku un rūpnieciskās ražošanas veidošanai, ir tāds, ka uzvara jāsasniedz līdz 2026. gadam,” teikts publikācijā.
Autori arī uzsver, ka nav garantijas, ka pat tad, ja Krievija sarunu rezultātā iegūs to, ko tā vēlas, tā pēc tam atkārtoti neuzbruks Ukrainai vai kādai citai teritorijai. Galu galā Kremlis jau ir pārkāpis gandrīz visas svarīgās vienošanās gan ar Kijivu, gan ar NATO.
Krievijas militārais potenciāls
Vērtējot Krievijas militāro potenciālu, RUSI eksperti atzīmē, ka 2023.gada sākumā Ukrainā atradās aptuveni 360 tūkstoši Krievijas militārpersonu. Līdz 2023. gada jūnijam viņu skaits bija pieaudzis līdz 410 tūkstošiem un viņi bija kļuvuši organizētāki. Līdz 2024. gada sākumam Krievijas karaspēka operatīvajā grupā Ukrainas okupētajās teritorijās jau bija 470 tūkstoši militārpersonu.
Un, lai gan Krievijas karaspēks turpina ciest ievērojamus zaudējumus, to skaits pieaug. Krievijas vienības veic neliela mēroga taktiskus uzbrukumus, kas vismaz rada ilgstošus zaudējumus Ukrainai un ļauj Krievijas spēkiem ieņemt un noturēt pozīcijas.
Krievijas militārpersonu ambīcijas palielināt spēkus līdz 1,5 miljoniem cilvēku nav īstenotas, taču vervētāji šobrīd sasniedz gandrīz 85% no saviem mērķiem savervēt cilvēkus karam Ukrainā. Tāpēc Kremlis uzskata, ka līdz 2025. gadam var paciest pašreizējo personāla zudumu tempu.
Runājot par aprīkojumu , pēc ekspertu domām, Krievijas grupai ir 2060 tanki un 7080 dažādas bruņu kaujas mašīnas, 1130 daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmas un aptuveni 4780 lielgabalu artilērijas vienības, no kurām 20% ir pašpiedziņas artilērija, 310 Krievijas uzbrukuma lidmašīnas. Aviācijas un kosmosa spēki un 290 helikopteri, no kuriem 110 ir triecienhelikopteri.
Tomēr, kā atzīmē analītiķi, visa šī arsenāla izmantošanu ierobežo munīcijas trūkums, kā arī piloti ar pietiekamu pieredzi, lai efektīvi veiktu galvenos uzdevumus.
“Kamēr ukraiņi var uzturēt ievērojamu Krievijas spēku noplicināšanas līmeni, Krievijas bruņoto spēku kvalitātes pieauguma iespējamība ir maza. Taču krievi spēs saglabāt nemainīgu uzbrukumu tempu visu 2024. gadu,” secina eksperti.
Krievijas industriālais potenciāls
Krievija ir būtiski mobilizējusi savu aizsardzības nozari, paplašinot ražošanas līnijas esošajās rūpnīcās, kā arī atgriežot darbībā iepriekš iekonservētās rūpnīcas. Tas izraisīja ievērojamu ražošanas apjomu pieaugumu. Piemēram, Krievija ik gadu apgādā savus karaspēkus ar aptuveni 1500 tankiem un aptuveni 3000 dažāda veida bruņu kaujas mašīnām. Pieaugusi arī Krievijas raķešu ražošana. Tajā pašā laikā Krievija saskaras ar būtiskām problēmām aizsardzības nozarē. Starp tām eksperti min:
produktu trauslums un neuzticamība – Krievija nenodarbojas ar jaunu mašīnu ražošanu, bet gan modernizē vecās, un līdz 2026. gadam lielākā daļa esošo rezervju būs izsmeltas;
plaša atkarība no Rietumos ražotām sastāvdaļām – pat ar pašreizējo spēju apiet sankcijas, rezerves daļu izmaksas Krievijas aizsardzības sektoram jau ir pieaugušas par 30%, un Krievijai ir izdevies tikai stabilizēt piegādes, nevis tās paplašināt, neskatoties uz visiem pūliņiem.
Tomēr, iespējams, nopietnākais ierobežojums Krievijai ir munīcijas ražošana, teikts rakstā. Nozare nespēj saražot noteikto militāro mērķu sasniegšanai nepieciešamo daudzumu, un arī Aizsardzības ministrija tuvākajos gados nevarēs būtiski palielināt ražošanu, neveidojot jaunas rūpnīcas un neinvestējot izejvielu ieguvē. Bet tas viss ir dārgi un ne ātri.
Lai kompensētu iztrūkumu, Krievija ir noslēgusi piegādes un ražošanas līgumus ar Baltkrieviju, Irānu, Ziemeļkoreju un Sīriju, pēdējā varot piegādāt tikai viltotus čaulu apvalkus, nevis pabeigtus lādiņus. Lai gan aptuveni divu miljonu 122 mm lādiņu piegādes no Ziemeļkorejas palīdzēs Krievijai 2024. gadā, tas nekompensēs ievērojamo 152 mm munīcijas trūkumu 2025. gadā, norāda analītiķi.
Secinājums
Tādējādi eksperti rezumē:
I. Krievijas “uzvaras teorija” ir diezgan iespējama, ja Ukrainas starptautiskie partneri nespēs pienācīgi nodrošināt Ukrainas bruņotos spēkus ar resursiem.
II. Gluži pretēji, ja viņi turpinās nodrošināt pietiekami daudz munīcijas un apmācības atbalsta Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai atturētu no Krievijas uzbrukumiem 2024. gadā, tad Krievija diez vai 2025. gadā panāks būtisku progresu.
III. Pēc 2026. gada ieroču sistēmu izsīkšana sāks būtiski samazināt Krievijas kaujas jaudu, savukārt Krievijas rūpniecība līdz šim brīdim var būt pietiekami izkropļota, lai novestu pie ievērojama uzbrukuma operāciju spēku kvalitātes pazemināšanās.
Laiks spēlēs pret Krieviju, taču tam Ukrainas partneriem ir jāparāda vienotība, stājoties pretī Krievijas aizsardzības nozares mobilizācijai, “kas joprojām ir pilnīgi iespējams, neskatoties uz viņu līdzšinējo rīcību”.
Pieeja, kuras mērķis ir atbalstīt Ukrainas pretestību līdz 2025. gadam, ne tikai grauj Kremļa uzvaras teoriju, bet arī nodrošina pietiekami daudz laika, lai izveidotu racionālu Ukrainas bruņoto spēku mobilizācijas un sagatavošanas procesu. Rezultātā viņi sāks kvalitatīvi pārspēt Krievijas spēkus, pat ja pēdējie turpinās palielināt savu skaitu.
“Tas ir ļoti svarīgi, lai radītu spēju turpināt apdraudēt Krievijas pozīcijas un tādējādi piespiest to ne tikai meklēt sarunas, bet arī faktiski vienoties par kara izbeigšanu ar Ukrainai labvēlīgiem nosacījumiem. Tagad nav īstais laiks pakļauties Kremļa izpratnei par kara trajektoriju,” secina eksperti.