Šis raksts būs par Liepāju kā ”Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027”. Pieļaujam, ka varenā pasākuma programmas ideju klāstā virmo arī doma par praidu.
Tāpat, varam apliecināt, ka Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētāja Gunāra Ansiņa fotogrāfijai nav nekāda tieša sakara ar praidu, bet netiešais ir tāds, ka, mēra Facebook profilā publicētais attēls vēlreiz apliecina, ka Liepāja ir Eiropas pilsēta ne vien kartē, bet Eiropā… nu, paši ziniet.
Atgādināsim, ka attēlos redzamais mākslas objekts bija viens no Briseles ikgadējās varavīksnes tematikas dekorāciju elementiem un tika radīts 2017.gada pavasarī kā veltījums Starptautiskajai dienai pret homofobiju un Briseles praidam. Rotājums, kas ir pastāvīgs objekts, aizpilda daļu no ielas ainavas starp Eiropas Komisijas Berlaymont mītni un ES valstu valdību mītni jeb Justus Lipsius ēku. Spriežot pēc tā, ka Liepājas mērs šo objektu iemūžinājis 2022.gada pavasarī, ielas krāsojums lieliski noturējies vismaz 5 gadus un, iespējams, turpina priecēt Briseles viesus joprojām.
Bez visiem zināmā, kas vēl šajā, praida tēmā, mūs saista ar Eiropu?
Vispirms jau Liepājas ilggadējā sadraudzības pilsēta Darmštate. Šī pilsēta mūs vienmēr ir gan sapratusi, gan atbalstījusi, gan bijusi labs padomdevējs progresīvu ideju ieviešanā.
2011.gadā Darmštatē aizsākās praidu rīkošana. Pats pirmais notika ar lozungu ”Mēs mīlam dažādību!”. Šogad notiks jau 14. un rīkotāji tam vēl meklē piemērotāko lozungu. Par to vairāk uzzināsiet pasākuma mājaslapā.
Kā otro iemeslu gribam minēt plašās Liepājas pašvaldības un ”Liepāja 2027” delegācijas, ar pilsētas mēru priekšgalā, viesošanos Tartu Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2024 atklāšanas pasākumā.
Lai gan vizītes dalībnieku publiskajās atskaitēs TAS netika pieminēts nevienā zilbē, arī Tartu 2024 ietvaros notiks nedēļu ilgs pasākums ”Tartu 2024 Pride”. Par to vairāk varat uzzināt pasākuma mājaslapā.
Savukārt trešais arguments būs vairāk emocionāls, jo jau ilgāku laiku ir nepārejoša pārliecība, ka tieši tāds šoks kā praids, pat diskusijas par to, šobrīd ir visvairāk nepieciešamais pasākums pilsētā, kuras iedzīvotāji ieslīguši absolūtā bezcerība tikt saklausītiem no varas puses, kurai svarīgākais ir siltie SEZ krēsli un tajos tikai viņiem pašiem izprotamie attīstības projekti.
Un, lai cik mūs cenšas iespaidot ar glancēto propagandu, dižajiem attīstības plāniem un gaišo nākotni, visas cerības noplok līdz ar kārtējo ielu megarekonstrukciju, mirušo lidostu un nemitīgo pašvaldības kredītu apjoma pieaugumu.
Nē, neklausiet tos, kuri par šo teiks, ka ”atkal kādam viss ir slikti”, jo tikai ar praidam līdzīgām iniciatīvām mēs panāksim kādu tautas pamošanos un cerību, ka nākošajās pašvaldību vēlēšanās piedalīsies vairāk par 28,84% balstiesīgo liepājnieku, nevis kā tas bija 2021.gadā, kad pie urnām no 46 506 balstiesīgajiem devās tikai 13 413. Un, paši varat iedomāties, kāda gan politiskā sacensība varēs raisīties, ja pirms 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, pie varas esošie vienlaikus būs Liepājas 400 gadu jubilejas svinību pasākumu pirmajās rindās.
Un, galu galā, lai Eiropas kultūras galvaspilsētā mēs patiešām justos kā Eiropā, nevis padomju laika kolhoza ”pakazuhas” pasākumā. Tāpēc, domājiet, diskutējiet, iniciējiet, nolādiet un spļaujiet zibeņus, tomēr bez praida mēs patiešām vēl ilgi nebūsim Eiropas mūsdienu kultūras sastāvdaļa.
