Roku nejutīgums jeb hipoestēzija ir daļējs vai pilnīgs jutības zudums visā augšējā ekstremitātē vai plaukstā un pirkstos.
Parasti hipoestēziju pavada tirpšanas sajūta vai “spraudes”. Var notirpt abas rokas, tikai kreisā vai labā, un arī tikai atsevišķi pirksti
Augšējo ekstremitāšu nejutīguma cēloņi
Iemesli var būt gan fizioloģiski, gan patoloģiski.
Visbiežākais īslaicīgas ekstremitāšu nejutīguma cēlonis ir neērta poza, kurā ir spiediens uz nerviem (neērta poza, atspiešanās uz rokas).
Hipotermija ir vēl viens bieži sastopams nejutīguma cēlonis. Ilgstoši pakļaujot rokas aukstumam, rodas vazokonstrikcija, un attiecīgi tiek traucēta ekstremitāšu jutība. Ja jutība tiek atjaunota pati par sevi dažu minūšu laikā pēc sasildīšanās vai pēc neērtas pozas maiņas, tad šādam roku nejutīgumam nav jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Perifērā polineiropātija ir perifēro nervu bojājums, ko pavada ļengana paralīze un jušanas traucējumi. Rodas ar dismetaboliskiem traucējumiem (cukura diabēts), intoksikāciju (ieskaitot alkoholu), toksisku vielu iedarbību, sistēmiskām slimībām, pēc ķīmijterapijas. Perifērās polineiropātijas nejutīguma cēlonis ir vadāmības traucējumi perifēro nervu distālajās daļās. Var rasties jebkurā vecumā. Pakāpeniski ar perifēro neiropātiju pēc parestēzijas un sāpēm ekstremitāšu distālajās daļās attīstās vājums, parādās trofiskie traucējumi (nagu bojājumi, sausa āda).
Ar radikulāro sindromu rodas muguras smadzeņu sakņu sākotnējo sekciju saspiešana. Visbiežāk šādas saspiešanas cēlonis ir mugurkaula osteohondroze, spondiloze, starpskriemeļu trūce vai audzēja process. Pirmie simptomi ir sāpes mugurkaula kakla daļā, kas izstaro uz roku vai lāpstiņu. Nejutīgums rodas ekstremitātes distālajās daļās. Dažreiz, novietojot roku aiz galvas, sāpes samazinās.
Tuneļa sindroms rodas, kad rokas nervs tiek saspiests kanālā, ko veido apakšdelma vai plaukstas locītavas saites un kauli. Tuneļa sindromi attīstās cilvēkiem, kuri regulāri veic darbu, kas saistīts ar monotonām roku kustībām vai ilgstoši atrodoties piespiedu stāvoklī ar dorsifleksiju (cilvēki, kuri daudz strādā pie datora, pianisti, mākslinieki, juvelieri, frizieri u.c.). Provocējoši faktori tuneļa sindroma attīstībai var būt artrīts, endokrīnās sistēmas slimības, hormonālās izmaiņas, stress, cīpslu iekaisums, ko pavada to elastības samazināšanās.
Visizplatītākais ir karpālā kanāla sindroms, kas izraisa vidējā nerva saspiešanu. Galvenās pacienta ar karpālā kanāla sindromu sūdzības ir rāpojošas un tirpšanas sajūta ekstremitātē vai pirkstos (īkšķa plaukstas virsmā, rādītājpirkstā, vidējā un zeltneša daļā), kam vēlāk pievienojas muskuļu vājums (grūtības noturēt priekšmetus), sāpes plaukstas locītavā, īpaši tās saliekšanas laikā. Naktī miega laikā simptomi pastiprinās. Sākotnējās slimības stadijās plaukstas kratīšana parasti noved pie uzlabojumiem.
Reino slimība ir slimība, kurā mazo artēriju spazmas dēļ tiek traucēta asinsrite. Parasti tiek ietekmētas ekstremitāšu distālās daļas. Pirmajos posmos ir pirkstu nejutīgums, to aukstums un bālums. Vēlāk parādās trofiskas izmaiņas: tūska cianotiska āda, mazi sekli nekrozes laukumi uz nagiem. Bojājums visbiežāk ir simetrisks. Galvenokārt sastopams sievietēm.
Sirds un asinsvadu slimības. Ar šādām patoloģijām asinsvadu lūmena sašaurināšanās dēļ tiek traucēta asinsrite, tostarp rokās, ko pavada nejutīgums. Tādējādi kreisās rokas nejutīgums var būt viens no pirmajiem miokarda infarkta simptomiem. Vienas rokas nejutīgums un vājums ir viena no akūta cerebrovaskulāra negadījuma pazīmēm. Šādi apstākļi prasa tūlītēju hospitalizāciju.
Ja traumas laikā ģipsis tiek uzlikts pārāk cieši, tas var izraisīt palielinātu pietūkumu un asinsvadu saspiešanu uzklāšanas vietā, kā rezultātā var rasties arī ekstremitātes parestēzija. Šādās situācijās ir jāatgriežas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai atslābinātu pārsēju.
Kad griezties pie ārsta, ja rokas ir notirpušas
Ja pēc aktīvām kustībām vai pēc roku sasilšanas roku nejutīgums pāriet pats, tas nav iemesls, lai vērstos pie speciālista.
Bet! Jums noteikti jākonsultējas ar ārstu, ja rodas nejutīgums:
rodas, ja nav ārēju cēloņu (mehāniskais spiediens, aukstums);
ir pastāvīgi vai notiek regulāri (vairākas reizes nedēļā);
laika gaitā pastiprinās;
roka un plauksta ir zaudējušas svaru;
ir parādījušies citi simptomi: sāpes rokā, vājums pirkstos vai rokā, pietūkums
Visos iepriekšminētajos gadījumos jums jāmeklē medicīniskā palīdzība. Lai noteiktu roku nejutīguma cēloni un veiktu diferenciāldiagnozi, tiek noteikti nepieciešamie pētījumi: mugurkaula, kakla, locītavu rentgenogrāfija, augšējo ekstremitāšu asinsvadu ultraskaņa, elektroneuromiogrāfiskais pētījums, MRI.
Zāļu terapija augšējo ekstremitāšu parestēzijai ir atkarīga no uzstādītās diagnozes un ietver nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, asinsvadu preparātu, B vitamīnu lietošanu. Nemedikamentu metodes ietver galvanizāciju un asinsvadu elektroforēzi, pretiekaisuma un enzīmu zāles, ultraskaņas terapija, magnētiskā lāzerterapija, masāža un siltuma terapija.
