Kad ģenerālis Oleksandrs Sirskis uzņemas savu lomu, viņam jārēķinās ar drūmu aprēķinu: kurā valsts aizstāvēšanas izmaksas atsver jebkādu labumu, ko gūst, nodarot sāpes ienaidniekam. Šāds ievads izvēlēts plašajam situācijas raksturojam, kuru apraksta The New York Times
Krievijas spēki nolīdzina ar zemi jau tā nopostīto Avdijivkas pilsētu Ukrainas austrumos un sūta uzbrukuma vienību viļņus, lai pārvarētu apbruņotos Ukrainas karavīrus. Pēc vairākus mēnešus ilgām brutālām kaujām Krievijas militārpersonas draud pārcirst pilsētai svarīgu piegādes līniju, kas var padarīt neiespējamu turpmāku aizsardzību.
Kad ģenerālis Oleksandrs Sirskis uzņemas Ukrainas augstākā militārā komandiera lomu – pēc plašās armijas vadības satricinājumiem ceturtdien, viņš drīz atkal var saskarties ar drūmo aprēķinu, kas ir bijis divu gadu kara iezīme: kad valsts aizstāvēšanas izmaksas pārsniedz jebkādu labumu, ko gūstat, nodarot sāpes ienaidniekam.
Tas ir asiņains vienādojums, ko ģenerālim Sirskim ir nācies daudzkārt mēģināt izstrādāt kā sauszemes spēku komandierim Austrumukrainā, un kritiķi, tostarp amerikāņu militārpersonas, apgalvo, ka viņam ne vienmēr ir izdevies pareizi, jo īpaši cīņa par Bahmutu .
Šīs stratēģijas novērtējums būs tikai daļa no “atjaunošanas”, ko prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka tas bija nepieciešams, kad viņš ceturtdien atlaida savu komandieri Valēriju Zalužniju un viņa vietā iecēla ģenerāli Sirski. Zelenska kungs arī nosauca piecus ģenerāļus un divus pulkvežus, kurus viņš plāno paaugstināt, veicot visaptverošas pārmaiņas.
Ukrainas militārie izaicinājumi pārsniedz jebkuru kauju. Amerikāņu palīdzība, kas steidzami nepieciešama, joprojām tiek apšaubīta. Ukrainas karaspēks ir izsmelts, un tam trūkst ieroču un munīcijas. Gaisa aizsardzības sistēmas, kas ir ļoti svarīgas civiliedzīvotāju aizsardzībai no Krievijas raķetēm, tiek nepārtraukti izsmeltas atkārtotu bombardējumu dēļ.
Amerikāņu amatpersonas lēš, ka bez papildināšanas Ukrainai ir pietiekami daudz pretgaisa aizsardzības, lai tā darbotos tikai līdz nākamajam mēnesim.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas vakarā sniedza rupju vēstījumu intervijā Takeram Karlsonam, sakot, ka Ukraina neatgūs teritorijas un, ka ir pienācis laiks noslēgt darījumu.
Rietumu militārie analītiķi ir norādījuši, ka 2024. gads būs Ukrainas atjaunošanas gads, un ģenerālim Sirskim būs jāizdomā, kā vislabāk nodarbināt karavīrus, lai aizturētu Krievijas ofensīvus, vienlaikus radot jaunus un efektīvus kaujas spēkus.
Tomēr, pirms Ukrainas līderi domā par teritoriju atgūšanu, viņiem vispirms ir jāsaglabā tas, kas viņiem ir, un Krievijas progresa novēršanu sarežģī kritiskais karavīru un munīcijas trūkums.
Rietumu amatpersonas un militārie eksperti brīdinājuši, ka bez ASV palīdzības kaskādes sabrukums frontē ir reāla iespēja vēlāk šogad.
Viņi saka, ka vēl jāpaiet vismaz pāris mēnešiem, līdz atjaunotās palīdzības trūkumam būs plaša ietekme. Taču bez tā, viņi piebilst, ir grūti saprast, kā Ukraina spēs saglabāt pašreizējās pozīcijas kaujas laukā.
Līdz nākamajam mēnesim Ukrainai varētu būt grūti veikt vietējos pretuzbrukumus, un vasaras sākumā tās militārpersonām varētu būt grūtības atvairīt Krievijas uzbrukumus, norāda amatpersonas un analītiķi.
Tomēr amatpersonas arī vērtē, ka Krievijai būs grūti ātri izveidot pietiekami daudz spēju, lai veiktu lielu ofensīvu pāri Austrumukrainai. Tā vietā Krievijas spēki, visticamāk, virzītos uz priekšu neveikli nesadalītā veidā, taču ar augstu zaudējumu slieksni starp saviem karaspēkiem.
Piektdien Kremlis noraidīja Ukrainas vadības maiņu kā nenozīmīgu. “Mēs neuzskatām, ka tas ir faktors, kas varētu mainīt īpašās militārās operācijas gaitu,” žurnālistiem sacīja Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs, izmantojot Maskavas frāzi par karu. “Tas turpināsies, līdz tiks sasniegti visi tā mērķi.”
Tomēr Ukrainai pagātnē ir izdevies atvairīt pastardienas scenārijus, īpaši, kad tā kara pirmajos mēnešos padzina Krievijas spēkus no Kijivas.
Pentagons piektdien paziņoja, ka Apvienotā štāba priekšnieku padomes priekšsēdētājs ģenerālis CQ Brauns jaunākais runāja ar ģenerāli Sirski viņa pirmajā pilnajā darba dienā un apsprieda “jaunākos kaujas lauka novērtējumus”.
Pirmajos publiskajos komentāros kopš iecelšanas amatā ģenerālis Sirskis sacīja, ka viņa tūlītējā prioritāte būs “visātrākā un racionālākā sadale un piegāde, kas nepieciešams kaujas vienībām”, lai cīnītos pret Krievijas uzbrukumiem.
Viņš apņēmās likt karaspēka “dzīvību un veselību” kaujas lauka lēmumu priekšplānā, strādājot, lai saglabātu “līdzsvaru starp kaujas misiju izpildi un vienību atjaunošanu”.
Ar saviem komentāriem ģenerālis Sirskis, iespējams, atbildēja kritiķiem, kuri saka, ka viņš ir bijis pārāk gatavs upurēt karavīrus, lai sasniegtu apšaubāmus militāros mērķus.
Ceturtdien, paziņojot par kapitālremontu, Zelenska kungs runāja arī par nepieciešamību risināt karavīru vajadzības kaujas katlā. Lai gan armijā ir gandrīz miljons cilvēku, Zelenska kungs sacīja, “vairums no viņiem nav izjutuši frontes līniju tā kā mazākums, kas faktiski atrodas priekšgalā un faktiski cīnās.”
“Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešama cita pieeja jo īpaši rotācijām,” viņš teica. “Atšķirīga pieeja frontes vadībai. Atšķirīga pieeja mobilizācijai un vervēšanai. Tas viss radīs lielāku cieņu karavīram. Un atjauno skaidrību darbībās karā.
Taču Zelenska kungs sniedza maz detalizētas informācijas par to, kā pārbūvētā vadība sasniegs viņa mērķus, un viņš nepaskaidroja, kas iepriekšējā komandiera komandai pietrūka.
Zelenska kunga kritiķi saka, ka viņš ir izvairījies no politiski nepopulāru lēmumu pieņemšanas un ka viņam nav izdevies risināt problēmas, kas saistītas ar centieniem pārskatīt un atjaunot mobilizācijas procesu.
Ģenerālis Sirskis ir kā šķeltniecisks personāls armijā, un daži uzskata, ka viņš ir pārāk tuvu Zelenska komandai, lai apstrīdētu nepareizus politiskos lēmumus.
Taču viņš ir cieši pazīstams ar Ukrainas bruņoto spēku bieži vien bizantiešu birokrātiju, un viņš ir piedalījies lielākajā daļā svarīgāko pavēlniecības lēmumu pieņemšanas kara laikā.
Viņam tagad būs jāpaplašina redzesloks no asiņainajām kaujām Ukrainas austrumos līdz plašam karam, kas notiek uz zemes, gaisa un jūras. Viņam ir ilga pieredze konvencionālo spēku komandēšanā, taču nekonvencionālā karadarbība ieņems arvien nozīmīgāku lomu, Ukrainai cenšoties kompensēt savus trūkumus, īstenojot asimetrisku kampaņu, tostarp veicot triecienus Krievijas iekšienē.
Papildus taktiskajiem un stratēģiskajiem lēmumiem ģenerālim Sirskim ir arī jāuztur morāle karaspēka vidū vienā no grūtākajiem kara brīžiem. Tas ietver to karavīru piesaiti, kuriem patika un, kuri cienīja viņa priekšgājēju ģenerāli Zalužniju.
Zelenska kungs arī iecēla ģenerālmajoru Anatoliju Barhileviču par jauno Ukrainas ģenerālštāba priekšnieku, nomainot ģenerālleitnantu Serhiju Šaptalu. Šis solis bija gaidāms, jo ģenerālis Sirskis papildinās personālu, kas ikdienā cieši sadarbosies ar viņu.
Ģenerālis Zalužnijs tiek plaši uzskatīts par varonīgu personību, kas palīdzēja glābt savu valsti tās vistumšākajā stundā un izpelnījās līdzjūtības reputāciju pat tad, kad viņš izdarīja grūtas izvēles. Piektdien Zelenska kungs ģenerālim piešķīra Ukrainas varoņa titulu.
27 gadus vecais frontē karojošais kareivis Oleksandrs, kurš, tāpat kā citi šajā rakstā, saskaņā ar militāro politiku lūdza, lai viņu identificē tikai pēc viņa vārda, sacīja: “Miljonu armijā ir un būs. būt problēmas, neskaitāmas problēmas, bet šeit mēs runājam par uzticēšanos.
“Ģenerālim Zalužnijam ir bijusi un joprojām ir neapšaubāma autoritāte un uzticība gan no militārpersonām, gan no sabiedrības,” piebilda Oleksandrs. “Prezidents sabiedrībai skaidri nepaskaidroja ģenerāļa Zalužnija atkāpšanās iemeslus.”
Tomēr citi karavīri, šķiet, uztvēra pārmaiņas. 43 gadus vecais bataljona komandieris Vijs sacīja, ka ģenerāļiem Zalužnijam un Sirskim varētu būt atšķirīgi vadības stili, taču galvenais bija rezultāti.
“Kopumā divu gadu kara laikā, kad jūs pastāvīgi strādājat ļoti lielā tempā, īpaši attiecībā uz militārpersonām, jūs nepievēršat lielu uzmanību augstajiem varas ešeloniem,” sacīja Vījs.
45 gadus vecais snaiperis Viktors sacīja, ka lēmums nav bijis pārsteigums, ņemot vērā ļoti publisko spriedzi starp Zeļenska kungu un ģenerāli Zalužniju.
“Mēs esam karavīri, un mēs nevaram atļauties krist depresijā un panikā, kas tagad daļēji pārņem civiliedzīvotājus,” sacīja Viktors.
Viņš arī pauda bažas, ka krievi mēģinās izmantot pārmaiņas, taču viņš sacīja, ka karavīriem ir maz laika domāt par politiskām mahinācijām.
Viņš piebilda, ka augsta līmeņa stratēģija ir svarīga, taču karā cīnās “parasti puiši ierakumos un pilsētās”.
“Kvalificēti komandieri rotu un bataljonu līmenī, tie ir tie, kas uzvar karā,” viņš atzīmēja. “Neatkarīgi no tā, vai ieradīsies Sirskis vai kāds cits, viņi cīnīsies tāpat. Nevar izveidot armiju ap vienu cilvēku.