Pēdējā laikā esmu daudz runājis ar cilvēkiem no politikas un aizsardzības nozares. Palika kaut kāda nomācoša pēcgarša. Šķiet, ka nekas tieši katastrofāls nenotiek, bet krēsla tevi iesūc. Un tad vēl Valērija Zalužnija atcelšana! Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Ukrainas militārās rūpniecības eksperts Oleksandrs Kočetkovs.
Es neslēpšu, ka virspavēlnieka atcelšanu, es to uzskatīju par neizbēgamu, bet tomēr: tas rada turbulenci visiem procesiem – gan militāriem, gan politiskiem.
Frontē notiek pozicionālās cīņas, tas ir, relatīvs līdzsvars. Bet tas ir trausls. Jo jau sen esam izjutuši kaujinieku trūkumu frontes līnijā. Un tagad artilērijas munīcijas deficīts jau ir stipri izjūtams.
Un arī Baidens pret Trampu: ASV kā pasaules kārtības sargātājas stratēģisko, ģeopolitisko interešu bezjēdzīgā apmaiņa pret taktiskajām priekšrocībām prezidenta sacensībā turpinās. Kad Ukrainā notiek kaut kas tāds, mūsu sabiedrotie sāk nolādēt mūs par nenobriedumu, par neveiksmēm, par oportūnismu. Bet ko mēs varam teikt, ja stabilā demokrātijā rodas šāds apjukums?
Eiropa cenšas likvidēt plaisu, ko radījis starppartiju komunālais strīds ASV. Bet tām vajadzīgs laiks, lai veiktu militāru pasūtījumu, un tur ir grūtības, jo munīcijas klāsts ir ļoti daudzveidīgs. Lai no jauna aktivizētu līnijas, jo tās nav izmantotas ilgu laiku. Lai savervētu jaunus speciālistus, jo vecie pēc aukstā kara beigām pameta aizsardzības nozari. Un tā tālāk.
Tas viss Eiropas industriālais koloss būs pilnā sparā kaut kur līdz gada beigām. Bet Ukrainai nav tik daudz laika.
F-16 pat ar vidēja darbības rādiusa raķetēm situāciju tikai mīkstinās: tās spēj iznīcināt ienaidnieka loģistiku un traucēt Ukrainas pozīciju bombardēšanu. Bet, godīgi sakot, es nevaru iedomāties, kā atturēt ienaidnieku, kurš ir pārsvarā un pastāvīgi uzsāk ofensīvu, bez šāviņiem un mīnām!
Un mūsu situācija ar mobilizāciju ir tāda, ka analīzes vietā es gribu tikai lamāties.
Dažādi droni patiešām kādu laiku spēj gandrīz aizstāt artilēriju. Virspavēlnieks (atvaļinātais) un augstākais komandieris katrs savā veidā atzina, ka nav novērtējuši dronu lomu. Valērijs Zalužnijs tieši to rakstīja savā kārtējā rakstā (un kur viņš tam ņem laiku?), bet Volodimirs Zelenskis kā atzinību izveidoja Bezpilota sistēmu spēkus Ukrainas bruņotajos spēkos.
Tie bija jāizveido pagājušā gada sākumā, lai uzbrukumos ienaidnieka ierakumiem bezpilota lidaparātu operatori – augsti kvalificēts personāls – nenomirtu ar ložmetējiem rokās, vadības pults vietā!
Bet atkal, daudz dronu vajadzēja jau vakar. Vismaz to miljonu līdz 2024. gada beigām, ko prezidents solīja. Ir sācies gada otrais mēnesis, taču dronu ražošanā nekas principiāli nav mainījies. Jaunu nozīmīgu līgumu nav. Ar ražošanu saistītās procedūras netiek vienkāršotas, un pat ievērojami pasliktinās dronu iepirkumi. Nav struktūras, kas koordinētu gan dronu ražošanu, gan izmantošanu un zinātu atbilstošās Ukrainas bruņoto spēku vajadzības.
Ir skaidrs, cik savlaicīgas ir izmaiņas Ukrainas Bruņoto spēku vadībā!