Šonakt notikušais radīja gana duālas noskaņas, bet šādās reizēs noteikti nāk prātā viss tas, ko pozicionējam kā ASV demokrātijas izpausmes. Varam atcerēties arī, ka ASV žurnāls TIME par ”Gada cilvēku” divas reizes ir izvēlējies Staļinu, pa reizei Hruščovu, Andropovu, Hitleru, ajatolu Homeini un Putinu.
Vai Takera Karlsona intervija ar Vladimiru Putinu bija interesanta? Noteikti nē, jo nebija gaidīts, ka pats intervētājs būs tik nožēlojams…. Vispirms jāuzsver arī tas, ka pašā Krievijā nenotika ne šīs intervijas retranslācija, netika arī nodrošināts tās tulkojums krievu valodā.
Karlsons interviju ar Putinu sāka ar jautājumu par ”Amerikas negaidīto uzbrukumu Krievijai”: kāpēc viņš uzskata, ka ASV varētu veikt negaidītu uzbrukumu Krievijai. “Jautājums nav par to, ka Amerika grasījās dot negaidītu triecienu Krievijai, es to nekad neesmu teicis. Vai jūs un es esam sarunu šovā, vai arī mums ir nopietna saruna?” – atbildēja Putins. Tas šajā intervijā bija vienīgais brīdis, kas patiešām ieintriģēja…
No nedaudz ilgāk par divām stundām abu sarunas, 23 minūtes Putins veltīja sev tuvajai vēsturei un tās izklāstam:
“Jūsu pamatizglītība ir vēsture, cik es saprotu, vai ne? Tad es atļaušos sniegt nelielu vēsturisku informāciju. Vai neiebilstat?” – Putins jautāja sarunas sākumā.
Viņš pastāstīja par Rjuriku, par kņazu Vladimiru un Krievijas kristīšanu, par Katrīnas II laikiem, kad Krievija atdeva visas savas vēsturiskās zemes, par Otrā pasaules kara periodu un atgādināja, ka Padomju Savienības veidošanās laikā boļševiki radīja Padomju Ukrainu.
“Tātad Padomju Ukraina saņēma milzīgu skaitu teritoriju, kurām ar to nekad nebija nekāda sakara, galvenokārt Melnās jūras reģionu. Kādreiz, kad Krievija tās saņēma Krievijas un Turcijas karu rezultātā, tās sauca par Novorosiju. Bet tas nav svarīgi, svarīgi ir tas, ka “padomju valsts dibinātājs Ļeņins radīja Ukrainu tieši tādu,” piebilda Kremļa fīrers.
Pēc Otrā pasaules kara Ukraina saņēma vēl vienu daļu ne tikai Polijas teritoriju pirms kara – mūsdienu Rietumukrainu, daļu Ungārijas un daļu Rumānijas.
“Mēs nonākam līdz brīdim, kad tika izveidota Padomju Ukraina. Tad bija 1991. gads – Padomju Savienības sabrukums. Un visu, ko Ukraina saņēma kā dāvanu no Krievijas, “no kunga pleca”, tā aizvilka sev līdzi,” piebilda Putins.
Protams, šādi murgi ir ļoti nogurdinoši, tāpēc noskaņoja arī uz sekojošā uztveri, kurā Putins apliecināja, ka vēlas situāciju Ukrainā atrisināt sarunu ceļā.
“Tas ir sarunu priekšmets, ko neviens ar mums nevēlas vest, vai, precīzāk, vēlas, bet nezina kā. Es zinu, ko viņi vēlas – es to ne tikai redzu, bet arī zinu, ko viņi vēlas, bet viņi vienkārši nevar saprast, kā to izdarīt,” sacīja Putins
Putins uzsvēra, ka nevis Krievija situāciju Ukrainā noveda līdz punktam, kurā “esam”, bet gan “mūsu partneri un oponenti”.
“Labi, tagad ļaujiet viņiem padomāt, kā to pagriezt uz otru pusi. Mēs taču neatsakāmies. Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji,” piebilda fīrers
Pēc Putina teiktā, Ukrainas varas iestādes atteicās no sarunām ar Krieviju ASV spiediena dēļ.
“Es pieņemu, ka viņi to izdarīja pēc Vašingtonas norādījumiem. Viņi pieņēma šādu lēmumu, un tagad šī nepareizā lēmuma dēļ mums visiem ir jādomā, ko darīt tālāk. Lai paši meklē izeju, labo kļūdas, un mēs atbalstīsim,” teica Putins, un pauda pārliecību, ka “tautu attiecības tik un tā tiks atjaunotas”, taču tas prasīs daudz laika”.
Ļoti iespējams, ka, kā iepriekš paziņoja Takers Karlsons, šāda intervija nepieciešama ASV iedzīvotājiem, kuri par notiekošo ir teju pilnīgā neziņā. Ja tā, tad tas ir labi, jo arī viņi lieliski varēs izanalizēt mums jau ļoti labi zināmos Putina murgus:
”Krievija vēl nav sasniegusi Speciālās militārās operācijas” mērķus, jo viens no tiem ir denacifikācija, kas nozīmē visu neonacistu kustību aizliegumu”
“Krievija un Ukraina sarunās Stambulā 2022.gadā vienojās, ka neonacisms Ukrainā būs juridiski aizliegts,”
Runājot par Krimu, Putins sacīja, ka 2014.gadā Krievija “bija spiesta ņemt Krimu savā aizsardzībā, jo pussala bija apdraudēta”. “Tie, kuri neatzina valsts apvērsumu, un tas bija valsts apvērsums, tika vajāti un radīja draudus Krimai, ko bijām spiesti ņemt aizsardzībā”
Kopš Padomju Savienības sabrukuma NATO ir paplašinājusies piecas reizes. “Mēs to pacietām, mēģinājām viņus pārliecināt, teicām, lūdzu, nedariet to, mēs tagad esam buržuāzija, tāpat kā jūs, mums ir tirgus ekonomika, un mums nav varas no komunistiskās partijas”
Pēc prezidenta teiktā, 2000.gadā viņš jautāja toreizējam ASV prezidentam Bilam Klintonam, vai Krievija varētu iestāties NATO. Uz to Klintons teica: “Ziniet, tas ir interesanti.” Pēc kāda laika Klintons teica Putinam, ka ir runājis ar savu komandu, un viņi viņam teica: “Tagad tas nav iespējams.” Putins uzskata, ka Krievija netika uzņemta NATO, jo aliansei nebija vajadzīga tik “liela valsts ar savu viedokli”
Nu, pabriesmīgi, vai ne? Noteikti rodas tāda sajūta, ka Putins patiešām ir padomājis, ka divu kara gada laikā ASV neviens to visu nav dzirdējis desmitiem reižu. Un, protams, milzu kauns par Takeru Karlsonu, kurš ar šo interviju ir izgāzies kā veca sēta…