”Pēc pieciem gadiem mēs varētu aplūkot vairākus kara teātrus, iesaistot tajos Krieviju, Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju”, uzstājoties ar runu Lankasteras namā Londonā, sacīja Karalistes Aizsardzības ministrijas vadītājs Grants Šaps. Runas atšifrējums pieejams Lielbritānijas valdības mājaslapā.
Pēc Šapa teiktā, ir pienācis laiks “visām pasaules demokrātijām” palielināt aizsardzības izdevumus, saskaroties ar jauniem draudiem. “Mierīgo dividenžu laikmets ir beidzies. Pēc pieciem gadiem mēs varētu saskarties ar vairākiem kara teātriem, kuros iesaistītos Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja,” brīdināja Šaps.
Viņš norādīja, ka gados kopš aukstā kara beigām Krievija ir kļuvusi par “karojošu autoritāru valsti”. Saskaņā ar Šapa teikto, prezidents Vladimirs Putins 2014. gadā “palika nesodīts” par Krimas aneksiju, tāpēc astoņus gadus vēlāk viņš nolēma uzsākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un tagad mēģina absorbēt valsti.
Tikmēr Ķīna vēro Rietumu reakciju, izvērtē, vai tai ir pacietība turpināt palīdzēt Kijivai, Ziemeļkoreja sola paplašināt savu kodolarsenālu, Irāna rada savus kodolieročus, un visas šīs valstis savā starpā sadarbojas vienā vai citā veidā, atzīmēja Šapss.
Viņaprāt, 2024. gads būs pagrieziena punkts visai pasaulei. Viņš neizslēdza, ka tieši tad izšķirsies Ukrainas liktenis. “Putins uzskata, ka Rietumiem trūkst noturības. Un, ņemot vērā pasaules kārtības nākotni, mums jāpierāda, ka viņš kļūdās. Uzvaras “dāvināšana” viņam šajā karā palielinās eskalācijas risku. Ne tikai tāpēc, ka viņš ir apsēsts ar ideju par Krievijas impērijas atjaunošanu, bet arī tāpēc, ka tas signalizēs par Rietumu vājumu citiem potenciālajiem agresoriem,” skaidroja Šaps.
Viņš norādīja, ka pašreizējie NATO stratēģiskie konkurenti ir “nestabilāki un iracionālāki” nekā aukstā kara laikā, īpaši, ja runa ir par Ziemeļkoreju un Irānu. Pēc Lielbritānijas ministra teiktā, ir grūti prognozēt, vai ar tiem derēs kodolatturēšanas un abpusēji nodrošinātas iznīcināšanas stratēģija, kas savulaik apturējusi karus.
Šaps atgādināja arī citus destabilizējošus faktorus – piemēram, terorisma draudus, kiberuzbrukumus, iejaukšanos vēlēšanās, mēģinājumus radīt enerģētikas un migrācijas krīzes.
Viņš piebilda, ka Apvienotā Karaliste jau ir sākusi gatavoties globālajam karam: 2024. gadā valdība pirmo reizi aizsardzībai tērēs 50 miljardus mārciņu, kā arī plāno nākotnē palielināt izdevumus šiem mērķiem līdz 2,5% no IKP. Valsts arī nosūtīs 20 000 karavīru un iznīcinātāju trieciengrupu uz NATO lielākajām mācībām kopš aukstā kara, turpinās attīstīt zemūdeņu spēku aliansi AUKUS, iesaistot Austrāliju un ASV, kā arī strādās pie sestās paaudzes iznīcinātāja ar Itāliju un Japānu.
“Mēs esam nogājuši pilnu apli, pārejot no pēckara uz pirmskara pasauli. Ideālisma laikmets padevās skarbā reālisma periodam. Mēs ieejam jaunā ērā un ir jābūt gataviem atturēt savus ienaidniekus, vest līdzi savus sabiedrotos un aizstāvēt savu nāciju, kad nāk tāds aicinājums,” secināja Šaps