Gadījumā, ja Rietumvalstis nepalīdzēs Ukrainai uzvarēt, nākamais iebrukuma mērķis varētu būt Ziemeļatlantijas alianse. Igaunija uzskata, ka pēc trim līdz pieciem gadiem Krievija spēs radīt nopietnus draudus NATO valstu austrumu flangam. To paziņojusi Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, raksta The Times.
Kā jau minēts, Kallasa kļuva par pirmo NATO dalībvalsts vadītāju, kurš norādījis, ka aiz nesenā GPS navigācijas kļūmju viļņa Baltijas jūras dienvidos stāv Krievija. Tomēr viņa sacīja, ka tas nešķiet tīši vērsts pret NATO dalībvalstīm.
Ziemeļatlantijas alianses iekšienē pieaug bažas par to, cik ilgi tās dalībvalstīm būs jāgatavojas Krievijas karaspēka izvietošanai pie NATO robežām. Šajā sakarā Kallasa norādīja, ka Igaunijas izlūkdienesti uzskata, ka pēc trim līdz pieciem gadiem Krievija spēs radīt nopietnus draudus NATO valstu austrumu flangam.
“Tas būs lielā mērā atkarīgs no tā, cik ļoti mums izdosies saglabāt vienotību attiecībā uz Ukrainu,” sacīja Igaunijas premjerministre.
The Times atzīmē, ka šāds scenārijs ir iespējams līdz ar pamiera noslēgšanu Ukrainā, lai gan nav norādīts, kad tas varētu notikt.
“No Baltijas valstu viedokļa Krievijai joprojām ir pietiekami daudz spēka, lai mūsu reģionā izdarītu reālu militāru spiedienu,” sacīja Kallasa.