Lai gan jau iepriekš zinām, ka kāds noteikti izšaus arī 31.decembrī ”pēc Maskavas laika”, vēl stulbāka ir dažos iesakņojusies tradīcija uz Starij Novij god (Vecā Jaunā gada) trokšņošanu.
Sak, ka rik būtu iemesls. Šobrīd tas vairs nav tikai iemesls paballēties, pasvinēt un pieliet mūli, bet noteikti arī kas vairāk jev to svētku dienu atzīmēšana, ar kurām daži mēdz izteikt savu atbalstu Krievijā notiekošajam. Tā kā, arī nakts no 13. uz 14,janvāri šovakar pārtaps kam līdzīgam 9.maijam.
Kas īsti ir Vecais Jaunais gads?
Pēc kristietības pieņemšanas, tas ir, no 10. gadsimta sākuma, Krievija hronoloģiju ievēroja pēc Jūlija kalendāra. Visas Eiropas valstis izmantoja vienu kalendāru, lai aprēķinātu gada dienas un mēnešus. Tomēr 16. gadsimta vidū pēc pāvesta Gregora XIII pavēles Eiropā notika kalendāra reforma, un parādījās tā sauktais Gregora kalendārs. Datumu atšķirība starp Jūlija un Gregora kalendāru tajā laikā bija 10 dienas.
Taču pareizticīgajā Krievijā katoļu pāvesta lēmums neguva atbalstu, tāpēc parādījās neatbilstība starp Eiropas un Krievijas kalendāriem. 20. gadsimta sākumā lielākā daļa Eiropas valstu ar katoļu reliģiju pieturējās pie Gregora kalendāra, bet Krievija turpināja dzīvot pēc Jūlija kalendāra.
Kopš Pētera Lielā laikiem Jaunais gads arī Krievijā tiek svinēts 1. janvārī. Pie varas nākušie boļševiki atcēla “buržuāziskos svētkus” līdz ar svinīgi izrotātām eglītēm un Ziemassvētku vecīti. Taču izskaust gadsimtiem senās tradīcijas nebija tik vienkārši. Padomju valstī daudzi Jauno gadu turpināja svinēt pēc vecā Jūlija kalendāra, tas ir, naktī no 13. uz 14. janvāri.
Jau līdz 1935. gadam padomju valdība nolēma atdot tautai Jaungada brīvdienas, nosakot iepriekšējo svinēšanas datumu – 1. janvāri. Taču gandrīz divus gadu desmitus cilvēki bija pieraduši Jauno gadu sagaidīt naktī uz 14. janvāri. Tāpēc Krievijā ir iesakņojusies tradīcija Jauno gadu svinēt divreiz: pirmo reizi pēc oficiālā datuma, otro reizi pēc vecā stila. To parasti arī sauc par Veco Jauno gadu.
