Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukumi Krimai pēdējo dienu laikā liecina, ka prezidenta runā izskanējušais – 2024.gadā Krima kļūs par Krievijas un Ukrainas kara smaguma centru – jau tiek realizēts. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Krimas tatāru tautas Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs
3. janvāra naktī notika ļoti precīzi uzbrukumi militāriem mērķiem. Un 4. janvārī notika masīvs raķešu uzbrukums teritorijā netālu no Sevastopoles, kā arī pie Jevpatorijas. Tika trāpīti militārie mērķi. Krievi to ilgi negribēja atzīt, bet 5. janvāra rītā Krievijas “vadošie” militārie blogeri (viņus sauc par vojenkoriem) atzina, kā viņi ziņo, ka 3 raķetes trāpījušas objektos un iznīcināts militārās vadības centrs netālu no Sevastopoles. Tiek nosaukts bojāgājušo karavīru skaits – 23 cilvēki. Ir ļoti svarīgi, ka viņi atzīst militāro spēku iznīcināšanu, un viņu vidū ir arī augstākie virsnieki. Tas liek domāt, ka Ukrainas Bruņoto spēku veiktie uzbrukumi ir efektīvi.
Ir skaidrs, ka mēs analizējam visu informāciju, kas mums ir pieejama no atklātajiem avotiem, un salīdzinām to ar informāciju, ko mēs paši varam saņemt no okupētās pussalas. Krievijas pretgaisa aizsardzība ir novājināta, jo ir bojāti galvenie ienaidnieka elektroniskās karadarbības elementi. Kā jau rakstījuši Krievijas militārie analītiķi, Ukrainas spēki var izmantot to, ka tieši šajās dienās Krievijas pretgaisa aizsardzības spēku spējas ir manāmi novājinātas.
Lūk, 3. janvāra uzbrukums Belbekas lidostai. Pirms Krievijas karaspēka Krimas ieņemšanas tas bija militārs lidlauks. To zināmā mērā izmantoja kā civilu lidostu, taču tās galvenais mērķis bija militārs. Un varbūt jūs atceraties 2014. gadu, kad krievi mēģināja to sagrābt, un bija mūsu pilotu pretestība. Bet ir skaidrs, ka spēki bija nevienlīdzīgi, un viņi galu galā ieņēma šo lidlauku. Belbeka tagad ir viena no galvenajām Krievijas Melnās jūras flotes militārajiem objektiem. Un tā galvenais mērķis ir militārie mērķi, kas saistīti ar Melnās jūras floti un, kā saka, Sevastopoles pilsētas aizsardzību. Nav šaubu, ka šis objekts arī turpmāk būs vieta, kur nonāks Ukrainas raķetes un citi ieroči. Jo Ukrainas Bruņoto spēku galvenais mērķis un uzdevums ir iznīcināt pretgaisa aizsardzības sistēmas, loģistiku un militāro infrastruktūru. Ir skaidrs, ka Belbekas lidlauks ir viens no prioritārajiem mērķiem.
Mēs rūpīgi lasām Krievijas publicēto, jo pēc Ukrainas bruņoto spēku triecieniem var izdarīt ļoti interesantu analīzi par to, kas notiek starp cilvēkiem, kuri dzīvo okupētās Krimas teritorijā. Ir mediji, kas apvieno tikai prokrieviskos pilsoņus. Tur mēs redzam zināmu niknumu un aizkaitinājumu par Krievijas pretgaisa aizsardzības darbībām. Viņi jautā, viņi apvainojas, viņi kliedz, kāpēc uzlidojumu trauksmes skan pēc tam, kad sprādzieni jau ir notikuši, teiksim, Sevastopolē. Krievijas okupācijas pretgaisa aizsardzības sistēmu iespējas dažkārt tiek salīdzinātas ar Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu. Šie cilvēki šajās publiskajās lapās raksta – kad krievi met raķetes uz Ukrainas pilsētām, tad Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem nez kāpēc izdodas iznīcināt Krievijas raķetes, bet Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem neizdodas iznīcināt Ukrainas raķetes.
Ir skaidrs, ka uzbrukumi militārajiem mērķiem tās Krimas iedzīvotāju daļai, kas gaida atbrīvošanu (un tie ir simtiem tūkstošu cilvēku), kalpo kā sava veida atbalsts viņu gaidām un cerībām. Bet īpaši panisku noskaņojumu mēs novērojam starp tiem, kuri apmetās uz dzīvi Krimā pēc tās sagrābšanas, tas ir, tie ir Krievijas pilsoņi. Tur valda liela histērija, un tas liecina par viņu izmisumu, jo zināmā mērā viņi ieguldīja naudu, iegādājās mājas vai plānoja Krimu, un te šīs raķetes viņiem saka – nē, nav vērts, jābrauc mājās.