ASV prezidenta administrācija dod jaunus signālus par gatavību konfiscēt no Krievijas Centrālās bankas vairāk nekā 300 miljardus dolāru, ko iesaldēja Rietumvalstis, raksta The New York Times. Par lēmuma sagatavošanu liecina neatliekamās konsultācijas, ko Amerikas varas iestādes veic ar saviem sabiedrotajiem.
Žurnālisti apgalvo, ka Džo Baidena administrācija ar G7 valstu pārstāvjiem apspriež iespējamo iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu. Par lēmumu plānots vienoties līdz 2024.gada 24.februārim, divu gadu jubilejai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Diskusiju tēmas ietver naudas līdzekļu izņemšanas tiesisko pamatu un to turpmāko izlietojumu. Rietumvalstu varas iestādes apsver, vai naudu pārskaitīt tieši uz Ukrainu, vai kā citādi izmantot līdzekļus aizstāvošās puses labā. Tāpat tiek spriests par to, vai atsavinātā Krievijas nauda tiks izmantota militārām vajadzībām, vai arī tā tiks atstāta bojātās infrastruktūras atjaunošanai.
Iepriekš Financial Times žurnālisti, atsaucoties uz avotiem, rakstīja, ka ASV prezidenta administrācija atzinusi naudas līdzekļu konfiskāciju no Krievijas Centrālās bankas par likumīgu no starptautisko tiesību viedokļa.
Iepriekš Rietumu politiķi bija skeptiski noskaņoti pret ideju konfiscēt Krievijas naudu. Eksperti runāja par reputācijas riskiem. Tagad finansisti un politiķi saka, ka aktīvu arests varētu atvērt jaunu lappusi finanšu karā starp Rietumiem un Krieviju, raksta The New York Times. Iemesls, kāpēc G7 dalībnieki sāka aktīvāk apsvērt šādu soli, ir divu Ukrainai svarīgu palīdzības paku neveiksme.
Tādējādi ASV Kongresā republikāņi atteicās balsot par militārās palīdzības projektu Ukrainai, neņemot vērā pasākumus nelegālās migrācijas apkarošanai caur Meksiku, un Eiropas Savienība nespēja vienoties par palīdzības paketi Kijivai Ungārijas Ministru prezidenta Viktors Orbana nostājas dēļ. Šie pasākumi Ukrainas atbalstam ietvēra aptuveni 100 miljardu dolāru piešķiršanu.
