Ņemot vērā Krievijas pastāvīgo pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un Eiropas Savienības un ASV vēlēšanu priekšvakarā, eksperti dezinformācijas un propagandas apkarošanas jomā Eiropas politikas centrā Briselē prezentēja dažus no jaunākajiem pētījumiem šajā jomā.
Saskaņā ar viņu secinājumiem Eiropas Savienības informācijas laukā galvenie agresīvie dalībnieki, kas cenšas sēt haosu un radīt konfrontāciju sabiedrībā, joprojām ir Ķīna un Krievija, un centrālās tēmas manipulācijām medijos un sociālajos tīklos ir bēgļu problēmas, Rietumu militārais atbalsts Ukrainai un energoapgāde.
Eiropas domnīcu ziņojumos uzsvērts, ka “tā kā Krievijai ir ilga dezinformācijas izplatīšanas un vēlēšanu graušanas vēsture”, Kremlis turpina “uzlabot savas ietekmes metodes un instrumentus”.
Mākslīgā intelekta laikmetā ir izmantoti dziļi viltojumi, viltus video, “dubultie mediji” un cits kaitīgs saturs, kas noved pie sociālās polarizācijas un izaicina “modernās demokrātijas ilgtspējību”.
Ekspertu viedokļu apmaiņa notika Eiropadomes finansētā projekta ”Eiropas dialogs par dezinformāciju” ietvaros.
Federika Markoni, Istituto Affari Internazionali pētniece, runāja par “dezinformācijas” tendencēm pirms 2024. gada vēlēšanām, koncentrējoties uz datiem no trim ES valstīm: Bulgārijas, Vācijas un Itālijas.
Viņa minēja piemērus, kā Kremļa propaganda ir mainījusi uzbrukuma leņķi sabiedriskajai domai Eiropā. Kremlis vispirms “veicināja ksenofobiju pret ukraiņu bēgļiem”, mēģinot viņus attēlot kā “nežēlīgus un bīstamus”, it īpaši, kad viņi sāka pārcelties no Ukrainas uz ES valstīm, un pēc tam sāka uzsvērt, ka it kā “bēgļi saņem vairāk sociālo garantiju” par parastajiem Eiropas Savienības pilsoņiem.”
Pēc analītiķes domām, “propagandas uzsvars” tika likts uz vecāku pabalstiem, kā arī uz viltojumu izplatību, ka apdrošināšanas kompānijas esot “maksājušas kompensācijas par autoavārijām tikko ieradušajiem ukraiņu bēgļiem, pat ja viņi bijuši vainīgi negadījumos”.
Citā jomā – militārajā atbalstā Ukrainai, pēc Markoni teiktā, Kremlis “vispirms izplatīja dezinformāciju par “nacismu” Ukrainā, kuru Krievijas armija it kā ieradās likvidēt.
Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka “šis viltus stāstījums ir izgāzies”, par galveno tēmu kļuva baumas, ka ukraiņi it kā “pārdod viņiem piegādātos ieročus trešajām valstīm”, nevis izmantoja tos kaujas laukā.
Krievijas dezinformācijas mašīna mēģināja attēlot ukraiņus kā “korumpētus un slinkus”, kas bija īpaši sāpīgi saistībā ar notiekošajām debatēm par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un Ukrainas iestāšanos tajā.
Bailes saistībā ar bažām par iespējamu enerģētikas krīzi ir kļuvušas par vienu no visizplatītākajām tēmām, kuru Maskava visādā veidā spieda Rietumu medijos, kam kā galvenā un teju vienīgā tika pievienota “parasti norāde uz Kijivas spītību” kā gandrīz vienīgo “enerģijas cenu straujā pieauguma iemeslu”
Markoni atzīmēja, ka “trīs valstis, kas tika izvēlētas auditorijas izpētei – Itālija, Bulgārija un Vācija”, neskatoties uz kultūras un vēstures tradīciju atšķirībām, demonstrēja “līdzīgas ievainojamības Maskavas manipulāciju ietekmes ziņā”.
Federika Markoni uzsvēra, ka atšķirības ir nenozīmīgas: piemēram, Bulgārijai sociālajos tīklos salīdzinājums “tās maznodrošināto pilsoņu dzīves līmenis ar ukraiņu dzīves līmeni” izrādījās “sāpīgs”, bet Vācijā triecienmeli par to, ka “ukraiņu bēgļi saņem pensijas agrāk nekā vācu pensionāri”.
“Uzmanības ekonomikā”, kas izveidojusies mūsdienu informatīvajā sabiedrībā, kad visi apkārtējie – reklāmdevēji, aktīvisti, politiķi, kā arī jūsu draugi, pieaugušie un skolēni meklē vienu un to pašu: jūsu uzmanību viņu vēstījumiem, vārdus un informāciju, tie “ir kļuvuši tikpat spēcīgi kā ieroči un tanki,” sacīja Atlantijas padomes Digitālās kriminālistikas laboratorijas asociētais direktors Mattia Kaniglija, norādot, ka jaunākās tendences dezinformācijas jomā. ir tās “daudzlīmeņu un daudzpakāpju raksturs”.
“Mēs redzam elastīgākas kampaņas ar dažādiem mērķiem, kas dažkārt var stiprināt viena otru. Un šīs kampaņas bieži pavada kiberuzbrukumi. Vēl viens būtisks Krievijas pieejas elements ir oportūnisms. “Krievijas dezinformācija arvien vairāk izmanto iespējas, ko sniedz politiskais diskurss, sabiedriskās debates, ziņu cikls un vienmēr par tēmām, kas izraisa domstarpības un polarizāciju mērķa valstī,” sacīja pētnieks.
Kaniglija minēja piemērus, kā Krievija to īsteno praksē.
Pēc analītiķa domām, 2022. gada aprīlī Itālijā “Krievijas dezinformācija bija vērsta uz parlamenta balsojumu par ieroču nosūtīšanu Ukrainai”. Un tad tika sarīkots kiberuzbrukums Itālijas parlamentam un sīvas debates par to valsts sociālajos tīklos.
“Tajā pašā laikā Francijā politiskais diskurss tika veltīts 155 mm CAESAR pašpiedziņas artilērijas sistēmu nodošanai Ukrainai,” sacīja Kaniglija. Un pret frančiem tika izmantota tāda pati taktika.
Viņš arī atgādināja par kiberuzbrukumiem, kurus pavadīja Kremļa propagandas vēstījuma spiediens, ka Eiropa “ziemu neizdzīvos bez Krievijas gāzes”.
“Šīs operācijas tiek vienlaikus izplatītas vairākās sociālo mediju platformās, ziņojumapmaiņas lietotnēs, tīmekļa vietnēs, tradicionālajos medijos, kā arī oficiālajos saziņas kanālos. Tas izraisa pastiprināšanas efektu un savstarpēju sarunu “informācijas piesārņojumu”. Lielākā daļa naratīvu un vēstījumu ir ļoti polarizēti un vērsti uz emocionālu reakciju izraisīšanu,” Kremļa propagandas metodes raksturoja eksperts.
Kaniglija atgādināja par plaši izplatīto dezinformācijas uzbrukumu saistībā ar Krievijas pārstāvju veikto Polijas Aizsardzības ministrijas oficiālo dokumentu zādzību, ko toreiz, pirmajos kara mēnešos Kremlis izmantoja, lai izveidotu viltotus dokumentus par iedomātu Ļvivas apgabala militārās okupācijas plānu.
Turklāt analītiķis norādīja uz to, ka Maskava “palielināti izmanto Rietumu figūras, kuru slava nodrošina, ka viņu paustie krievu naratīvi piesaistīs jaunu auditoriju mērķa valstī”.
“”Noderīgu idiotu” lietošana – lai gan man nepatīk, ka vārds “idiots” attiecas uz šiem cilvēkiem – patiešām ir raksturīgs Krievijas dezinformācijas stratēģijas elements, kurā operācijas, kas uzsāktas, piemēram, ar ierakstiem sociālajos tīklos, bieži vien varēja tikt projicēts daudz plašākai auditorijai,” atzīmēja Kaniglija.
Pētnieks pieskārās arī Ķīnas dezinformācijas stratēģijai, kas, pēc viņa teiktā, “atšķiras no Krievijas” ar to, ka papildus šķelšanās saasināšanai atsevišķās valstīs ir “mērķis uz Ķīnas tēla stiprināšanu”, kā arī “ķīniešu viedokļa popularizēšanu” par skatījumu uz dažādiem ārpolitikas aspektiem.
Arī ĶTR, atšķirībā no Krievijas, izmantojot retoriku, “mēģina uzspiest savus standartus, kā arī veicināt savu tehnoloģisko infrastruktūru digitālajā komunikācijā globālā mērogā”.
“Lai saprastu, kā Ķīna “veicina tehnoloģiju”, lai manipulētu ar ziņām, jums vajadzētu paskatīties uz Etiopiju,” atgādināja Matija Kaniglija, “kad tur sākās karš, viņi izmantoja Ķīnas “suverēnā interneta” tehnoloģijas – suverēnās tiesības kontrolēt internetu tās robežās – kad nekāda informācija “neiziet un neienāk” caur tā saukto ugunsmūri. Un kā daļu no Belt and Road iniciatīvas Ķīnas uzņēmums Cloudwalk Technology parakstīja korporatīvu līgumu ar Zimbabves valdību, lai izveidotu nacionālu sejas atpazīšanas datubāzi. Sistēma ir izstrādāta, lai palīdzētu Zimbabves tiesībaizsardzības iestādēm nodrošināt sabiedrisko drošību. Savukārt Cloudwalk ieguva piekļuvi simtiem tūkstošu šīs valsts pilsoņu biometriskajiem datiem.
Turklāt, pēc analītiķa domām, Ķīna “aktīvi algo ārvalstu sabiedrisko attiecību firmas” mērķa valstīs, lai popularizētu savas idejas. Tas parasti tiek darīts “draudzības asociāciju ar ĶTR ietvaros” vai “līgumu ar Eiropas akadēmiskajām iestādēm vai ideju laboratorijām ietvaros”.
Alise Stollmeijere, organizācijas Defend Democracy dibinātāja un izpilddirektore, kura bija viena no pirmajām ES politiķiem un amatpersonām, kas sāka kampaņu par neatkarību no Krievijas energoresursiem, paziņoja, ka “viņas lēmumu uzsākt cīņu pret dezinformāciju, izprovocēja slavenās Krievijas troļļu fabrikas uzbrukumus viņai.
Stolmeijere sacīja, ka viņas vadītās organizācijas mērķi ir: “pētīt sakarības starp prokremliskajiem naratīviem un sabiedriskās domas polarizāciju, aizsargāt Eiropas Savienības pilsoņu informatīvo drošību un meklēt finansiālu atbalstu organizācijas institūciju un programmu izveidei, kas palielina demokrātisko sabiedrību pretestību propagandai un manipulācijām.
“Mēs bieži redzam, ka ārvalstu lielvaras atbalsta un izmanto vietējo populismu, polarizāciju, ekstrēmismu un demokrātijas eroziju,” sacīja Stolmeiere, “strādājam roku rokā, izmantojot digitālās tehnoloģijas, lai izplatītu šaubas, neuzticēšanos un šķelšanos. Tādējādi mūsu demokrātiju un mūsu drošības nākotne ir atkarīga no noturības veidošanas pret šiem savstarpēji saistītajiem draudiem.
Stolmeijeres vadītā organizācija piedāvāja Eiropas kopienai veselu rīcības programmu ar vispārēju nosaukumu “Koalīcija demokrātiskai ilgtspējai”.
Kādus dezinformācijas izaicinājumus mums vajadzētu sagaidīt Eiropas un ASV vēlēšanās nākamajā gadā?
Margo Fulde-Hārdija, pētniece un konsultante vēlēšanu neiejaukšanās jautājumos, strādājusi ”Pigeonema” (Francijas aģentūra ārvalstu digitālās iejaukšanās apkarošanai vēlēšanās), bija atbildīga par informācijas drošības uzraudzību Francijas prezidenta un parlamenta vēlēšanu laikā.
10 gadu informatīvais darbs vēlēšanu jomā ar spēju veikt jaunāko propagandas ietekmes tendenču salīdzinošu analīzi ļāva prognozēt provokatīvas tendences gaidāmajā vēlēšanu periodā un ieteikt Rietumvalstīm noteikt informācijas aizsardzības prioritātes.
“Mums vispirms vajadzētu izcelt viskritiskākos punktus,” iesaka Fulde-Hārdija, “tās ir vēlēšanas ES, ASV un Taivānā.
Tad, iespējams, ieskatīties tuvāk Indijā un Āfrikas valstīs. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tas var mums palīdzēt saprast, kādus naratīvus informatīvie pretinieki izvēlēsies starptautiskai izplatīšanai, kā arī kādas metodes un darbības tie var izstrādāt.
Kā piemēru pētniece minēja Taivānas eksperta konstatēto faktu, kas liecināja, ka “taivānieši identificē sevi ar Izraēlu, sekojot pašreizējā Izraēlas un Palestīnas konflikta attīstībai”.
“Šo pašidentifikāciju Ķīna varētu izmantot kā līdzekli, lai radītu bailes Taivānas iedzīvotāju vidū par atbalstu, ko ASV spēs vai nespēs sniegt Ķīnas iebrukuma Taivānā gadījumā. Un tas, kā redzat, var būt cita veida transnacionālie naratīvi,” skaidroja eksperte.
Runājot par dezinformācijas paņēmieniem gaidāmajās vēlēšanās, pētniece minēja piemēru par tā saukto “uzlaušanas sajūtu”, ko Kremlis izmantoja ASV vidustermiņa vēlēšanu laikā, lai izplatītu bailes, ka Krievija “atkal gatavojas iejaukties vēlēšanās, pie kam, neieguldot tajā gandrīz nekādus līdzekļus un resursus. ”
“Ir skaidrs, ka Krievija gaidāmajā globālajā vēlēšanu ciklā varētu būt ieinteresēta izplatīt stāstus, kas grauj atbalstu Ukrainai vai novērš uzmanību no kara, taču tagad ir arī konflikts starp Izraēlu un Hamas. Tradicionālā atbalsta Izraēlai graušana no tās atbalstītāju puses varētu būt veids, kā saglabāt Hamas spēku un ietekmi,” dezinformācijas prognozēšanas principus skaidroja analītiķe, piebilstot, ka pēdējās ES vēlēšanās 2019. gadā visi redzēja, kā “Eiropas galēji labējie dalībnieki. pastiprināja krievu naratīvus un kopēja Krievijas taktiku, lai izplatītu šo informāciju Eiropā.
Pēc Fuldes-Hārdijas teiktā, Kremļa ilgtermiņa stratēģija ir “diskreditēt vēlēšanu procesu, izplatot baumas par vēlēšanu krāpšanos”.
“Šiem centieniem ir grūti pretoties, jo Kremļa propagandas mērķis ir nevis pārliecināt sabiedrisko domu par noteiktām idejām, bet gan sēt šaubas un neskaidrības. Un ģeneratīvais mākslīgais intelekts šeit nav obligāti vajadzīgs,” uzsvēra pētnieks.
Margota Fulde-Hārdija runāja arī par Kremļa “jauno dezinformāciju”.
Viena no jaunākajām tendencēm, ko prezentējusi pētniece, ir “klonu” un “dubulto” vietņu izveide internetā gan medijiem, gan politikā un sabiedriskajā dzīvē kopumā. Tas ietver vēlēšanu kandidātu parādīšanos, kuru vārdi un uzvārdi ir pilnīgi vienādi, un tīmekļa domēnu “dublikātu” izveidi tradicionālajām publikācijām – La Republica, Le Parisien, Le Monde un citām, pie kurām cilvēki ir pieraduši.
“Francijā pat tika viltota Francijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietne. Slavenību izveidotie videoklipi internetam tiek pārveidoti, lai izplatītu stāstus, ko it kā stāsta šīs slavenības,” sacīja analītiķe.
Matija Kaniglija uzsvēra, ka Kremlis “turēsies uz mērķi pārliecināt auditoriju par Rietumu “dubultstandartiem” un arī izcelt Krieviju kā “cīnītāju pret koloniālo pagātni Āfrikā un Latīņamerikā”. Šajos reģionos, pēc ekspertes domām, “var jau runāt par labi koordinētu Maskavas un Pekinas propagandistu koordināciju”.
Turklāt uzsvars gaidāmajā vēlēšanu ciklā “būs uz attīstības plaisas palielināšanu starp globālajiem Rietumiem un Dienvidiem un pat starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem”.