2016. gada 14. aprīlī , plkst. 15:00, Latvijas Kara muzejā notiks izstādes ” Latviešu strēlnieki Nāves salā.1916. gads ”atklāšana
“Gaismai austot, karavīri uzelpoja vieglāk. Bet to ko viņi ieraudzīja savu acu priekšā, to viņi savā mūžā nekad neaizmirsīs. Ierakumi, satiksmes ejas, ceļi un Daugavas mala, viss bija piepildīts krampju sarautiem līķiem. (…) It viss bija nobeigts: putniņi, krūmi, zāle un ļaudis.(…) Viss bija apklāts ar zaļo nāvekli: šautenes, katliņi, pogas, apģērbs, zābaki un bārdainās izķēmotās sejas. (…) Tie, kas vēl bija dzīvi palikuši no Kameņecas pulka, tie atradās lēni darbojošās ģifts agonijā. Viņus steidza gādāt projām, kamēr vēl nebij izklīdusi rīta migla. Pāri Daugavai peldēja līdz malām līķiem piekrautas laivas.”
(Kara korespondents Arturs Tupiņš par indīgo gāzu uzbrukumu Nāves salā)
Nāves sala jeb Ikšķiles priekštilta nocietinājumus izveidoja 1915. gada rudenī, kad, pēc straujās atkāpšanās no Kurzemes un Zemgales, Krievijas impērijas armija pārcēlās uz Daugavas labo krastu un ieņēma aizsardzības pozīcijas.
Latviešu strēlnieki savas pozīcijas Nāves salā izveidoja par nocietinātu pilsētiņu ar pazemes ejām, zemnīcām, dzeloņstiepļu aizžogojumiem. Gan dienās, gan naktīs notika aizsardzības sistēmas izbūve un nostiprināšana, izlūku sadursmes un regulāras savstarpējas apšaudes.
Vienīgā saikne ar aizmuguri bija koka laivas un kuteri, kas kursēja pār Daugavu zem pretinieku artilērijas uguns.
Nāves salas garnizona dienestā atradās trīs bataljoni – viens latviešu bataljons labajā kaujas sektorā, viens krievu bataljons kreisajā un vēl viens latviešu strēlnieku bataljons rezervē Daugavas labajā krastā. Bataljoni pēc kārtas, ik pa trijām nedēļām mainījās.
1916. gada 8. oktobrī Nāves salā vācu karaspēks pirmo reizi Latvijas teritorijā kaujas darbībā izmantoja indīgās gāzes. Smagi cieta 173. Kameņecas kājnieku pulka karavīri, no kuriem 240 zaudēja dzīvību, aptuveni 1 000 saindējās vai uzbrukuma laikā guva ievainojumus. No gāzes iedarbības cieta arī Ikšķiles civiliedzīvotāji un apkārtējā daba.
Izstādes autore
Daira Jaunbērziņa
1. Pasaules kara vēstures nodaļas vēsturniece