Bonnas Starptautiskais konfliktu izpētes centrs (BICC) 5. decembrī atjaunināja savu globālo militarizācijas indeksu un publicēja to kopā ar skaidrojumiem kā PDF pārskatu
Pēc BICC aprēķinātā, Latvijas indekss ierindo mūs 64. vietā pasaulē. Īsumā pastāstīsim, kā vācu pētnieki nosaka militarizācijas līmeni dažādās valstīs, kāpēc Latvija ir tieši šadā pozīcijā, un kāpēc atšķiramies mūsu kaimiņiem.
Kā tiek aprēķināts globālais militarizācijas indekss?
Jāatzīmē, ka jaunākais reitings un tā skaidrojumi atspoguļo situāciju pasaulē līdz 2022. gada beigām. Jaunais globālais indekss tika aprēķināts 149 valstīm.
Dažas valstis, kas viegli varētu pretendēt uz augstām vietām reitingā, tajā vispār netiek iekļautas, iespējams, tāpēc, ka par tām trūkst objektīvas informācijas. Tās ir Ziemeļkoreja, Kuba un Eritreja. Tāpat reitingā nav iekļautas valstis, kurās turpinās iekšējie bruņotie konflikti, piemēram, Sīrija, Lībija, Jemena.
Lai aprēķinātu globālo militarizācijas indeksu, tiek izmantotas trīs rādītāju grupas
Pirmais ir militāro izdevumu relatīvais lielums salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu un salīdzinājumā ar valdības izdevumiem veselības aprūpei. Tas ir, šādā veidā viņi aprēķina valsts ekonomikas “militāro” komponenti.
Otrais ir attiecība starp armijas un paramilitāro spēku lielumu pret kopējo iedzīvotāju skaitu un ārstu skaitu valstī. Arī šajā kritēriju grupā tiek ņemta vērā apmācītās militārās rezerves īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Pētnieki ieviesa šo rādītāju, lai ņemtu vērā reālo militarizācijas līmeni valstīs ar mazām miera laika armijām, bet ar lielām apmācītām rezervēm kara gadījumā – piemēram, Šveicē.
Trešā rādītāju grupa ir valsts smago ieroču daudzums attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu. Šeit pētnieki ņem vērā bruņumašīnas (bruņu kaujas mašīnas un tankus), artilēriju, kuras kalibrs pārsniedz 100 mm, daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmas, kaujas lidmašīnas un lielus karakuģus ar dažādiem koeficientiem.