Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi kopš plašā Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī joprojām ir spekulāciju objekts. Krievi min milzīgus skaitļus, kas nevieš lielu pārliecību, bet Ukrainas varas iestādes gandrīz gadu klusē, tikai reizēm un bez konkrētiem komentāriem par saviem zaudējumiem.
Pēdējā mēneša laikā Rietumu presē vairākkārt parādījusies informācija par bojāgājušajiem un ievainotajiem Ukrainas karavīriem. Paanalizēsim, kuri no dotajiem skaitļiem ir visuzticamākie.
Ko saka oficiālie avoti
Pēdējo reizi oficiālā Kijivas informācija par nogalināto ukraiņu kaujinieku skaitu kopš kara sākuma tika paziņota pirms gada. 2022. gada 1. decembrī prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, atsaucoties uz Ģenerālštāba aplēsēm, sacīja, ka nedaudz vairāk kā deviņu mēnešu laikā Ukrainas armija zaudēja no 10 līdz 12,5-13 tūkstošiem cilvēku, kas tika nogalināti.
Kopš tā laika neviens no Ukrainas politiskās un militārās vadības nav sniedzis precīzus skaitļus. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītājs Kirilo Budanovs intervijā 2023. gada 1. septembrī atzīmēja , ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir daudz zaudējumu”, un novembra sākumā. Valsts prezidents Volodimirs Zelenskis tieši sacīja, ka nevar nosaukt Ukrainas armijas zaudējumus, taču tie ir “vismaz piecas reizes mazāki nekā Krievijas”.
2023. gada novembrī Rietumu presē vairākas reizes tika aktualizēta tēma par Ukrainas bruņoto spēku zaudējumiem. Francijas ”Libération” uzskata, ka kopš kara sākuma Ukraina ir zaudējusi “vismaz 200 tūkstošus militārpersonu”, kas nogalināti un ievainoti. Ja izmantojam mūsdienu kariem jau vispārpieņemto nogalināto un ievainoto attiecību 1:3, tad bojāgājušo ukraiņu skaitam vajadzētu būt aptuveni 50 tūkstošiem cilvēku. Līdzīgus skaitļus minēja ”The Economist”: vismaz 70 tūkstoši bojāgājušo un līdz 120 tūkstošiem ievainoto (šeit gan daudzus jautājumus rada attiecība 1:1,7, kas nav raksturīga Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar to augsti kvalificēto kauju medicīnu un labi funkcionējošu ievainoto evakuācija no kaujas lauka).
Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem, no kara sākuma līdz 26.novembrim Ukrainas armija zaudēja 336 tūkstošus nogalināto un ievainoto karavīru, kas, aprēķinot pēc formulas 1:3, dod 84 tūkstošus bojāgājušo. Tikmēr “DTR” vadība (jo īpaši neatzītās republikas vadītāja Jana Gagina padomnieks) min absolūti fantastiskus skaitļus – aptuveni pusmiljons nogalinātu Ukrainas bruņoto spēku darbinieku vien.
Ko saka brīvprātīgie
Šiem skaitļiem, neskatoties uz to atšķirībām, ir viena kopīga iezīme: nav skaidri noteiktas metodoloģijas informācijas vākšanai un novērtējuma veikšanai. Tos gan piedāvā ukraiņu brīvprātīgie, kuri projekta “Par Ukrainu bojāgājušo piemiņas grāmata” ietvaros skaita nogalināto Ukrainas aizstāvju skaitu. Slavenā militārā vēsturnieka Jaroslava Tiņčenko vadītā komanda apkopo visu pieejamo informāciju no atklātajiem avotiem – sociālajiem tīkliem, Ukrainas prezidenta dekrētiem par pēcnāves apbalvojumiem un publikācijām medijos.
Pirms Krievijas iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī, “Par Ukrainu mirušo piemiņas grāmatā” tika apkopota informācija par ukraiņiem, kuri gāja bojā kara laikā Donbasā. Šis ir vecākais un cienījamākais šāda veida projekts valstī. Šī kara upuru sarakstā – pēc brīvprātīgo teiktā, tas vēl nav galīgs – ir 4425 vārdi. Tagad viņu meklēšana ir apturēta, un visi spēki tiek veltīti jaunā kara laikā bojāgājušo identitātes noteikšanai.
Sarakstā ir iekļauti visu Ukrainas bruņoto spēku vienību, SBU, Iekšlietu ministrijas, brīvprātīgo bataljonu kaujinieku personas dati, kuri miruši kaujas laukā, miruši no ievainojumiem un slimībām pēc evakuācijas no kaujas lauka vai gūstā, vai miruši negadījumu rezultāts kaujas zonā. Uz 2023. gada novembra sākumu ir aptuveni 24,5 tūkstoši uzvārdu. Tie ir dokumentēti neatgūstami zaudējumi.
Pēc brīvprātīgo teiktā, vairāk nekā 70% gadījumu viņi spēj identificēt bojāgājušo karavīru vārdus un uzvārdus. Tomēr daudzi no līķiem nav identificēti, un to identitāte vēl nav noskaidrota.
Zināms arī par aptuveni 15 tūkstošiem pazudušu Ukrainas militārpersonu. Balstoties uz pieredzi, meklējot kaujinieku līķus kara laikā Donbasā, brīvprātīgie atzīmē, ka lielākā daļa no viņiem gāja bojā (ieslodzīto un dezertieru procentuālais daudzums, visticamāk, ir diezgan zems), bet daudzu cilvēku līķi nekad netiks atrasti. Daudzi bojāgājušie paliek okupētajā teritorijā vai kaujas zonā, no kurienes viņus nav iespējams evakuēt.
Tādējādi, ja ņemam vērā “Ukrainas labā bojā gājušo piemiņas grāmatas” sastādītāju informāciju, Ukrainas Bruņoto spēku un citu drošības spēku karavīru kopējais skaits, ņemot vērā iespējamās kļūdas aprēķinos, ir gandrīz 40 tūkstoši nogalināto, un kopējais zaudējumu skaits, ieskaitot ievainotos, no kuriem ievērojama daļa pēc ārstēšanas atgriezīsies dienestā, sasniedz vismaz 120 tūkstošus cilvēku.
”Mediazona” un BBC veic līdzīgu darbu saistībā ar bojā gājušajām Krievijas militārpersonām. 17. novembrī viņi no atklātiem avotiem varēja apstiprināt 37 052 Krievijas bruņoto spēku militārpersonu nāvi. Kopsavilkumā norādīts, ka pēdējā laikā nekrologu skaits ir ievērojami pieaudzis: šobrīd brīvprātīgie diennaktī atrod informāciju par aptuveni 100-110 nāves gadījumiem, savukārt vasarā šis rādītājs nepārsniedza 80 cilvēkus.