Šajā nedēļā atkal tika atgādināts fakts, ka Krievija kara sākumā gribēja noslēgt mieru, taču ir “milzīgs bet”! Putins nepārtrauks karu ar Ukrainu, jo gaida kādu īpašu datumu. Ko Putins īsti gribēja un kā uz krievu sarunām reaģē Ukrainā un pasaulē, savu viedokli izklāsta Ukrainas žurnālists Artjoms Zjabkins.
Ko Krievija pieprasīja?
Kremlis vēlējās, lai Ukraina atzīst Krimas okupāciju un tā saukto Donbasa “republiku” neatkarību. Tieši šādus mērķus Krievija it kā izvirzīja, uzbrukot Ukrainai. Tā paziņoja skandalozais sarunu vedējs un viens no Putina ideologiem Vladimirs Medinskis.
“Starp beznosacījuma prasībām no mūsu puses bija Krievijas suverenitātes atzīšana pār Krimu, Donbasa “republiku” neatkarības atzīšana, tad bija liels skaits humāno prasību, bet mēs vadījāmies no krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzības Donbasā,” atzīmēja Putina rokaspuisis.
Medinskis apgalvo arī, ka starp Krievijas prasībām bija Ukrainas atteikšanās iestāties NATO.
Ir vērts atzīmēt, ka Kremļa pārstāvis atbildēja uz atklātu interviju ar citu šo sarunu dalībnieku Dāvidu Arahamiju . ”Tautas kalpa” parlamenta frakcijas vadītājs kopā ar citiem Ukrainas delegātiem vispirms izlidoja uz Baltkrieviju un pēc tam uz Stambulu. Viņš atklāja krievu patieso nodomu.
“Viņi ļoti cerēja gandrīz līdz pēdējam, ka sagaidīs, ka mēs parakstīsim šādu līgumu, lai mēs ieņemtu neitralitāti. Tas viņiem bija lielākais mērķis. Viņi bija gatavi izbeigt karu, ja mēs – kā kādreiz Somija – ieņemsim neitralitāti. un apņemsimies nestāties NATO.
Faktiski tas bija galvenais punkts. Viss pārējais ir kosmētiskas un politiskas “piedevas” par denacifikāciju, krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un bla bla bla,” teica Arakamija.
Ukrainai bija cits plāns
Pēc viņa teiktā, Ukrainai šajās sarunās bija pavisam citi plāni. Jau iepriekš bija skaidrs, ka krieviem nevar uzticēties, tāpēc Ukrainas puse aizkavēja procesu, kamēr Ukrainas bruņotie spēki padzina okupantus no valsts ziemeļiem. Nav vērts runāt par tā sauktajiem 18 Putina miera punktiem, kurus Kremļa diktators mēģināja uzspiest Stambulā. Tie bija neiespējami.
“Pirmkārt, lai mēs piekristu neitralitātei, mums ir jāmaina Konstitūcija. Mūsu ceļš uz NATO ir ierakstīts konstitūcijā.
Otrkārt, krieviem nav uzticības, ka viņi to darīs. To varētu izdarīt tikai tad, ja būtu drošības garantijas. Mēs nevarējām kaut ko parakstīt, paiet malā, lai visi atviegloti izelpotu, un tad viņi nāktu vairāk gatavāki – jo viņi ienāca faktiski nesagatavoti šādai pretestībai. Tāpēc mēs varējām strādāt tikai tad, kad ir simtprocentīga pārliecība, ka tas vairs neatkārtosies. Bet tādas pārliecības nav,” saka ”Tautas kalpa” frakcijas vadītājs.
Ukrainas sarunu taktika
Pēc Arahamijas teiktā, delegācijai Stambulā pat nebija likumīgu tiesību valsts vārdā kaut ko parakstīt. Lai parakstītu jebkādus līgumus, Putinam un Zelenskim bija jāierodas Turcijā, un to ir ļoti grūti iedomāties, īpaši pēc Bučas.
Tomēr mēs saprotam, ka Krievijas “miera iniciatīvas” ir tikai tukša runa. Tam piekrīt arī mūsu partneri. Tā ASV Valsts departaments uzskata, ka Putins nepiekritīs nekādām reālām sarunām, kamēr netiks ievēlēts jauns ASV prezidents.
“Krievijas prezidents Vladimirs Putins neslēgs mieru Ukrainā, kamēr viņš neuzzinās ASV vēlēšanu rezultātus 2024. gada novembrī,” aģentūrai Reuters sacīja augsta ASV Valsts departamenta amatpersona .
Kremlis paļaujas uz Donaldu Trampu, kurš jau vairākas reizes “solījis” panākt mieru starp Ukrainu un Krieviju 24 stundu laikā. Prezidents Zelenskis vairākkārt komentējis viņa iegribas. Viņš ļoti “diplomātiski” ieteica viņam vai nu pilnībā paust savu plānu , vai arī pārtraukt informācijas viļņus.
Vai Putins “cer” uz Rietumiem?
Putins sagaida, ka Rietumi nogurs no Ukrainas. Vismaz tā viņš cer. Vienlaikus Kremlis centīsies sakārtot tā dēvētās “ģeopolitiskās realitātes”, par kurām iepriekš runāja augsta ranga rašisti, īpaši Šoigu. Par to intervijā Dmitrijam Gordonam pastāstīja bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs.
Vai Kremlis draud NATO ar karu?
Tagad Krievijā noteikti nevēlas mieru. Par to liecina nesenais Lavrova vietnieka paziņojums, kurā viņš kopumā piedraudēja NATO ar atklātu karu un noliedza, ka Krievija kādreiz varētu mierīgi līdzāspastāvēt ar aliansi.
“Es nedomāju, ka pārskatāmā nākotnē attiecības starp Krieviju un NATO tādā vai citādā veidā atsāksies. Tas ir izslēgts gan principiālu, gan praktisku iemeslu dēļ. Ja kāds Rietumos domā, ka mums šīs attiecības ir vajadzīgas, ka mēs kādā brīdī atnāksim un lūgsim viņus atjaunot, tā ir lielākā kļūda,” sacīja Lavrova vietnieks Sergejs Rjabkovs.
29.novembrī Briselē notika NATO Ukrainas padomes sanāksme. Tur, tiekoties ar alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vēlreiz uzsvēra, ka Ukrainas viera ir NATO. Aizsardzības savienība nevar iztikt bez Kijevas.
“Mums tagad ir visspēcīgākā armija Eiropā. Mēs palielinām savu savietojamību ar NATO. Mēs lielā mērā kļūstam par de facto NATO armiju, pateicoties savām spējām un vadības principiem,” norādīja Kuleba.
“Mums jābūt gataviem ilgai un grūtai cīņai. Mēs atzinīgi vērtējam moderno tanku, HIMARS, spārnoto raķešu un modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu nodošanu Ukrainā un gaidām F-16 nodošanu. Taču jāatceras, ka nav “sudraba lodes”, tas ir, sistēmas, kas pati mainītu situāciju kaujas laukā,” savukārt sacīja Stoltenbergs.
Izlūkošana atklāja Putina plānu
Pēc Ukrainas izlūkdienestu domām, Kremlim ir tālredzīgi plāni attiecībā uz Eiropu. Pēc Ukrainas Putins, visticamāk, mēģinās iekarot Moldovu un Baltijas valstis. Pēdējās ir NATO dalībvalstis, kas var izraisīt globālu karu.
