Krievija var atviegloti uzelpot, jo Kijivas pretuzbrukums cieta neveiksmi un Rietumi pievērsa uzmanību Tuvajiem Austrumiem.
Pazīstamais britu politologs Marks Galeoti rakstā, kas īpaši veidots ietekmīgajam izdevumam The Sunday Times, uzskata, ka Krievija piedzīvo savu labāko mēnesi kopš kara sākuma Ukrainā. 2023. gads tuvojas beigām, šķiet, ka Ukrainas pretuzbrukums ir izsīcis, un dubļainie ceļi neļauj Ukrainas bruņotajiem spēkiem rēķināties ar nopietniem panākumiem līdz pat nākamā gada pavasarim.
Krievu aizsardzība triecienu izturēja
Krievijas bruņotie spēki izrādījās spējīgi pielāgoties Rietumu ieročiem. Turklāt viņi arvien vairāk izmanto bezpilota lidaparātus un modernas elektroniskās kara sistēmas. Šī operācija parādīja, ka viņi spēj veikt lokālas uzbrukuma operācijas. Turklāt šī aizsardzība absorbēja ukraiņu rezerves, lai gan gada sākumā krievi baidījās, ka Ukrainas karaspēks tiešām spēs izlauzties cauri savām aizsardzības līnijām. Ņemot vērā, ka īstā stratēģija ir mēģināt dzēst Rietumu interesi par Ukrainu, šī situācija ir līdzvērtīga uzvarai. Turklāt tuvākā gada laikā krievi būs izdevīgākā situācijā nekā Ukraina un Rietumi. Rietumu centieni palielināt šāviņu ražošanu atpaliek. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss atzina, ka Eiropas Savienība nespēs izpildīt savu mērķi līdz martam nodrošināt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu un raķešu. Tikmēr Krievijas aizsardzības industriālais komplekss ir trauksmes stāvoklī, bezdarba līmenim sasniedzot rekordzemu 3% līmeni, rūpnīcām pārejot uz divu un trīs maiņu darbu. Turklāt palīdz arī Ziemeļkoreja, kas jau piegādājusi aptuveni miljonu lādiņu, ar ko pietiks mēnesi ilgām spraigām kaujām.
Sankcijas darbojas tikai daļēji
Krievijas ekonomikai klājas pārsteidzoši labi: Krievijas IKP šogad, visticamāk, pieaugs par 2-3%, salīdzinot, piemēram, ar Apvienotās Karalistes 0,5%. Rietumu sankcijām, lai gan tās nav pilnīgi bezjēdzīgas, nav bijusi tik spēcīga ietekme, kā gaidīts, jo īpaši tāpēc, ka Maskava izstrādā risinājumus, sākot no mikroshēmu importa caur trešām valstīm līdz naftas eksportam ar “spoku tankkuģiem”. Lai gan G7+ valstu grupa pērn decembrī noteica Krievijas naftas cenas griestus 60 USD par barelu, praksē Krievija joprojām saņem vismaz 80 USD par barelu. Turklāt zudusi nepieciešamība pēc vēl viena politiski bīstama mobilizācijas viļņa, jo krievi joprojām ir gatavi diezgan lielā skaitā brīvprātīgi doties frontē gan pateicoties vērienīgai patriotiskai kampaņai, gan iespējai nopelnīt lielu naudu.
Gan Ukraina, gan Rietumi ir noguruši
Un otrādi, lai gan Ukrainas karaspēka morāle joprojām ir augsta, viņi ir izsmelti. Ukraina cieš lielus zaudējumus, un nākamgad notiks arvien plašāka un piespiedu mobilizācija. Nesenā šķelšanās starp Ukrainas prezidentu Zelenski un Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zalužniju par to, ka viņš situāciju raksturoja kā “stupceļu”, Maskavā tika uztverta kā signāls “pieaugošai šķelšanai Ukrainas valdībā, kad Zelenska cilvēki sacēlās pret vienīgo sabiedrisko darbinieku, kurš viņam kaut nedaudz tuvojas pēc popularitātes.”
Turklāt notikumi Tuvajos Austrumos Putinam nodrošināja krīzi, kuru viņš bija gaidījis. Tas nav bijis bez politiskām izmaksām, jo īpaši Krievijas attiecībās ar Izraēlu, taču tas, cik lielā mērā tas ir novirzījis Rietumu politiķu un plašsaziņas līdzekļu uzmanību, dod Kremlim pamatu uzskatīt, ka tas novedīs pie mazākas palīdzības un uzmanības Ukrainai.
Itālijas premjerministres Džordžas Meloni nesenā atzīšanās Krievijas prankeriem par to, ka Rietumu līderi piedzīvo Ukrainas nogurumu, kā arī strīdi par nepārtraukto amerikāņu palīdzības sniegšanu un ziņojumi, ka gāzes vadu Nord Stream 2 uzspridzināja proukraiņu grupējums, tas viss Maskava tiek uzskatīts par pierādījumu tam, ka daudzi Rietumos meklē iemeslu, lai samazinātu savu atbalstu. Ukrainas armijas vadītājs apgalvo, ka situācija nonākusi strupceļā, savukārt Rietumu uzmanība pievēršas Izraēlas un Gazas konfliktam. Vai tiešām militāru uzvaru nevar sasniegt, un prezidentam Zelenskim vajadzētu sākt sarunas ar prezidentu Putinu?
Pagaidām Krievijas līderis gaida īsto brīdi, lai paziņotu par savu kandidatūru nākamā gada prezidenta vēlēšanām. Viņa kritiķus nomierina acīmredzamie militārie panākumi Ukrainā, un šķiet, ka aizsardzības ministra Sergeja Šoigu nesenā vizīte Pekinā ir stiprinājusi aliansi, un Putins, visticamāk, jūtas pārliecināts par pašreizējo starptautisko situāciju.
Pie apvāršņa Kremlim joprojām ir mākoņi
Tomēr analītiķis uzskata, ka, lai gan Tuvo Austrumu konflikts dominē virsrakstos, nav īstas Rietumu atkāpšanās sajūtas. Turklāt, dēļ Trampa prezidentūras iespējamības, daudzi Vašingtonā iestājas par palīdzības paātrināšanu Kijivai, kamēr tāda iespēja pastāv. Lai gan dažu modernu sistēmu, piemēram, iznīcinātāju F-16, ieviešanai būs nepieciešami vēl vairāki mēneši, Ukrainā, visticamāk, būs pieejams liels skaits jaunu un atjauninātu sistēmu līdz uzbrukuma operāciju atsākšanai pavasarī. Pat padomju laika sistēmas tiek modernizētas, piemēram, FrankenSAM projekts, kas ļauj no 80.gadiem datētās modernās amerikāņu pretgaisa raķetes palaist no Buk-M1 palaišanas ierīcēm. Turklāt, kā brīdināja kāda Ukrainas amatpersona: “Mēs plānosim Kremlim nepatīkamus pārsteigumus vēlēšanu laikā.”
Galu galā Krievijas ekonomika patiešām riskē ar pārkaršanu: inflācija šogad varētu sasniegt 7%, un iespējas turpmākai rūpniecības izaugsmei, ja nebūs brīvu investīciju fondu un darbaspēka, ir niecīgas.
Tikmēr frontes līnija ir stabila, ekonomikai klājas labi, Rietumi ir izklaidīgi, un tāpēc šķiet, ka veiksme ir Krievijas pusē, secina eksperts.
NATO ir 5-9 gadi, lai sagatavotos karam ar Krieviju
Vācijas prese publicēja prognozi, kas izteikta Vācijas Ārpolitikas biedrības (DGAP) analītiskā pētījumā, ko veica Berlīnes Drošības un aizsardzības centra eksperti. Ziņojuma galvenais secinājums ir tāds, ka Krievijas un Ukrainas konflikta laikā Krievijai izdevās pārveidot savu aizsardzības nozari kara ekonomikas režīmā, un šobrīd tās militārais potenciāls ir ļoti augsts.
Analītiķi uzskata, ka Maskava ātri attīstīs savas militārās spējas, un NATO valstīm ir no 5 līdz 9 gadiem, lai izveidotu arī savas atturēšanas spējas un tādējādi novērstu karu ar Krieviju. Tādējādi “nākamo karu Eiropā var efektīvi novērst tikai ierobežotā laika periodā”. Vienlaikus viņi atzīmē, ka Maskavas pirmais mērķis varētu būt Baltijas valstis.
Viena no ziņojuma tēzēm norāda, ka gadījumā, ja Krievijai izdosies iesaldēt karadarbību Ukrainā, tas dos laiku atjaunot savus sauszemes spēkus. Ilgās pozīciju cīņās Krievijai ir priekšrocības, un Ukraina var gūt panākumus tikai tad, ja tā dos izrāvienu. Lai to izdarītu, tai jāsaņem jaunākie ieroči no Rietumiem, norāda eksperti.