Krievijas Valsts dome trešdien, 15.novembrī, otrajā, galvenajā, lasījumā apstiprināja likumprojektu par federālo budžetu 2024.gadam. Ar 328 balsīm pret 78, deputāti apstiprināja jaunāko laiku vēsturē rekordlielu militāro un aizsardzības izdevumu palielināšanu, kā arī finansējuma samazināšanu svarīgākajiem veselības aprūpes projektiem un atbalstu valsts ekonomikai.
Saskaņā ar Domes datubāzē ievietotajiem budžeta materiāliem, valdība nākamgad plāno tērēt 10,775 triljonus rubļu (ap 110 miljardiem eiro) zem pozīcijas “valsts aizsardzība” – par 70% vairāk nekā šajā gadā (6,8 triljoni), 2,3 reizes vairāk nekā 2022.gadā (4,7 triljoni), un trīs reizes vairāk nekā pirmskara 2021. gada rādītāji (3,5 triljoni).
Ukrainas iekarošanai izmestā armija un trīs maiņās strādājošās aizsardzības rūpnīcas “apēdīs” 29,5% budžeta – daļu, kas salīdzināma ar PSRS pēdējo gadu rādītājiem (29,4% 1990. gada budžetā). Salīdzinājumam: šī gada budžetā sākotnēji bija iekļauti tikai 19% no aizsardzības izdevumiem (5 triljoni rubļu no 26,1 triljoniem); pirmajā kara ar Ukrainu gadā šī daļa bija 17% (4,7 triljoni rubļu no 27,8 triljoniem).
Vēl 3,338 triljonus rubļu valdība iecerējusi tērēt rubrikā “valsts drošība”, kas ietver Iekšlietu ministrijas, Zemessardzes, specdienestu un FSIN sistēmas budžetus. Salīdzinot ar kārtējo gadu, šie izdevumi pieaugs par 163 miljardiem rubļu. Tādējādi kopumā tiesībsargājošajām iestādēm tiks tērēti gandrīz 40% budžeta.
Lai savilktu galus kopā, valdība samazinās izdevumus valsts ekonomikas atbalstam: tie samazināsies no 4,125 līdz 3,889 triljoniem rubļu. Finansējums izglītībai un medicīnai – 1,6 triljoni rubļu katrai – tiks “iesaldēts, un reālajā izteiksmē – ņemot vērā inflāciju – tiks samazināts.
Valsts projekta Veselības aprūpe izdevumus plānots samazināt par 10%, no 321,3 līdz 289,9 miljardiem rubļu, un sekvestrācija skars gandrīz visas tā apakšprogrammas. Izdevumi federālā projekta “Primārās veselības aprūpes modernizācija” ietvaros tiks samazināti par 14%, līdz 81,64 miljardiem rubļu. Federālais projekts “Cīņa ar vēzi” zaudēs svaru par 8%, līdz 147,4 miljardiem rubļu. Izdevumi bērnu veselības aprūpes attīstībai tiks samazināti gandrīz uz pusi – no 19,5 līdz 10,2 miljardiem rubļu; primārās medicīniskās aprūpes attīstībai – par 20%, līdz 7,677 miljardiem rubļu.
Vienlaikus tika nolemts principā pārtraukt valsts programmu zāļu ražošanas atbalstam: šogad tai tiks tērēti 1,3 miljardi rubļu, bet nākamgad finansējums tiks no nulles.
Valsts projekts mazo uzņēmumu atbalstam zaudēs gandrīz 20% no finansējuma (67,7 miljardi rubļu); Izdevumi federālajam projektam “zinātniskās pētniecības infrastruktūras attīstība” tiek samazināti par 25% – līdz 47 miljardiem rubļu. Asignējumi valsts programmai “Aviācijas nozares attīstība” tiks samazināti par 28% – 37,3 miljardiem rubļu. Turklāt valdība plāno ietaupīt, atbalstot reģionus: pārskaitījumi tiem no federālā budžeta būs par 4% mazāki – 1,474 triljoni rubļu.
Finansējums valsts propagandai saglabāsies rekordlielā līmenī: valsts mediji no budžeta saņems 121,3 miljardus rubļu salīdzinājumā ar 122 miljardiem šogad. Izdevumi pozīcijā “Kultūra un kinematogrāfija”, kas ietver budžetu kara propagandas filmu veidošanai, pieaugs par 11%, līdz 234 miljardiem rubļu.
”Budžets nodrošina nepieciešamos līdzekļus sociālo saistību izpildei un vienlaikus rada apstākļus valsts attīstībai,” pēc balsojuma sacīja domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins . “Neskatoties uz nepieredzēti daudzajām sankcijām, mūsu ekonomika nostiprinās,” viņš piebilda