Kremļa fīrers 14. decembrī, pirmo reizi kopš iebrukuma Ukrainā sākuma, sazināsies ar Krievijas iedzīvotājiem televīzijas tiešās līnijas formātā. Pasākums notiks vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām un, acīmredzot, kļūs par Putina vēlēšanu programmas sastāvdaļu, kurā viņš vēl nav oficiāli paziņojis par savu dalību.
Politologs Dmitrijs Oreškins pastāstīja par to, kāpēc Krievijā kara laikā tiks rīkotas vēlēšanas un kā tām gatavojas Kremlis.
Nākamā gada martā Krievijā plānotas prezidenta vēlēšanas. Vai Putina pēdējās darbības ir kaut kāda priekšvēlēšanu rituāla sākums?
Domāju, ka priekšvēlēšanu rituāla sākums tika fiksēts ar (vēlētāju tiesību aizsardzības kustības “Golos” līdzpriekšsēdētāja) Grigorija Meļkonjanta piezemēšanu.
Grigorijs ir viens no pazīstamākajiem organizatoriem, kas uzrauga balsu skaitīšanu un likumu ievērošanu vēlēšanu procesā. Un pirms vairākiem mēnešiem viņš tika ieslodzīts: viņam joprojām nevar izvirzīt apsūdzības, bet viņi viņu vienkārši tur. Faktiski tas nozīmēja, ka valsts sāka gatavoties vēlēšanām. Tāpēc bija skaidrs, ka tās notiks.
Kāds vēlēšanu rezultāts Putinu apmierinās?
Putins tagad, protams, domā par martu, jo ceremonijā ir svarīgi, lai viss būtu kārtībā, lai visi saprastu, ka situācija tiek kontrolēta. Respektīvi, jābūt 80%, uzdevums jāpilda visiem reģioniem. Tad tie, kam patīk Putins, un tie, kuriem Putins nepatīk, būs spiesti pieņemt to kā faktu. Tāpēc, protams, notiek braucieni uz militārajām vienībām, braucieni uz ārzemēm, lai viņi nedomātu, ka Putins ir izolēts.
Nē, viņš dodas uz Kazahstānu. Tiesa, šī valsts nav parakstījusi Romas statūtus, tāpēc Putinu tur nevar arestēt. Turklāt šī ir valsts, kas izveidojās no bijušās Padomju Savienības, tāpēc šķiet, ka nav biedējoši tur ceļot. Bet cilvēkiem joprojām rodas iespaids, ka Putins ir labā formā un viņa pirksts ir uz pulsa.
Vai Vladimira Putina vizīte Dienvidu militārā apgabala štābā kaut ko ietekmēs?
Es nezinu, vai Putina brauciens uz Rostovu ietekmēs karadarbības gaitu. Es domāju, ka Krievijas militārajai vadībai tagad ir uzdots panākt kaut ko tādu, ko varētu saukt par uzvaru. Putinam tas ir ļoti svarīgi, jo pretējā gadījumā viņam nāksies attālināties no militāriem jautājumiem, un tas viņam nāk par sliktu, jo viņš joprojām ir tik primitīva, viduslaiku plāna vadītājs – viņam ir jābūt uzvarām.
Viņš ir militārists, agresīvs, zemju savācējs. Un, ja tas viss neizdodas, tad viņš ne ar ko neatšķiras no parasta, nožēlojama Eiropas prezidenta vai premjerministra. Un ja tā, tad kāpēc viņu vajag pārvēlēt?
Tiešā līnija ar Putinu notiks burtiski pēc mēneša. Tiešās līnijas laikā tiek saņemti tūkstošiem zvanu, un daži tiek atlasīti. Kādas tēmas, jūsuprāt, sarunai ar Putinu izvēlēsies Kremļa politiskie stratēģi?
“Tas būs atkarīgs no tā, ko mēs redzēsim tuvākā mēneša laikā kaujas laukā. Ja būs kaut kāda virzība, piemēram, Avdijivka, tad, manuprāt, būs koncentrēšanās ap militāriem notikumiem – uzvara, mēs virzāmies uz priekšu, bungu rīboņa. Ja to nevarēs izdarīt, tad runās par ekonomiku, cik brīnišķīgi aug IKP, neskatoties uz sankcijām utt.
Bet Putins, protams, vēlētos kaujas laukā parādīties kā uzvarētājs: tas viņa vēlētājiem nozīmē daudz dārgāk. Tā veidots Putina elektorāts, ka viņi gaida ziņas, ka beidzot esam piecēlušies no ceļiem. Bet viņš var piecelties no ceļiem tikai militārā nozīmē, jo visas pārējās problēmas Putina elektorātam kļūst arvien mazāk nozīmīgas. Mēs ”nestāvēsim par cenu”, kā saka.
Gan zaudējumi, gan ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās – sabiedrība to visu norīs un izspļaus, ja uzskatīs, ka kaujas laukā tiek gūtas kādas uzvaras.
Cik ilgi Putina elektorāts ir gatavs piekrist karam? Kad pienāks nogurums?
Patiesībā karš jau nogurdina. Ir pierādījumi, ka 70% labprāt slēgtu šo nepatīkamo procesu. Mātes un sievas iznāk protestēt. Un tas dārgi maksā: Krievijā sievietes nav tik aktīva politiskā šķira.
Tas nozīmē, ka viņām ir piegriezies – un ne tikai Maskavā, Dagestānā, tas notika arī citos reģionos. Esmu gandrīz pārliecināts, ka tas turpināsies, jo upuru skaits nesamazinās un situācija neuzlabojas. To visu varēja piesegt tikai ar uzvarošu rūkoņu vai uzvarošiem tamburīniem.
Ja tas nenotiek, nogurums sāks uzkrāties. Un Putinam tas ir bīstami, jo līdz pavasarim var uzkrāties. Tāpēc paredzu, ka tuvāko nedēļu laikā būs mēģinājums par katru cenu virzīties uz priekšu, kaut kur kaut ko iekarot.
Bet, ja neizdosies neko iekarot?
Ja tas neizdosies, tad būs steidzami ar lieliem izdevumiem jāpārformatē tas paralēlskaldnis televizora formā, jāpiepilda ar jaunu saturu, ka Putins ir ļoti veiksmīgs ekonomikas organizators, ka viņš veiksmīgi kontrolē NVS telpu, un cīnās pret visu Rietumu pasauli, kas vēlas mūs iznīcināt.
Bet tas viss izskatīsies vājāk nekā tad, ja viņš spēs izlauzties cauri kaut kādam caurumam Ukrainas aizsardzībā, tāpēc tagad visi spēki tiks veltīti tam – un ne velti viņš devās uz Rostovu.
Fakts, ka viņam parādīja šo golf automašīnu golfam vai sēņu lasīšanai, godīgi sakot, mani iedzina kaut kādā stuporā, jo tā pat nav bruņumašīna, to vienkārši sašauj ar kājnieku ieročiem. Es nevaru saprast, kas te jārāda prezidentam un kā Šoigu un Gerasimova gribēja viņu pārsteigt.
