Visā “speciālās militārās operācijas” laikā ”Levada centrs” ik mēnesi uzdod jautājumu: “Vai jūs personīgi atbalstāt vai neatbalstāt Krievijas bruņoto spēku darbību Ukrainā?” Visu šo laiku pārliecinošs vairākums krievu atbildēja pozitīvi. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada ”Levada centra” Sociālo un kultūras pētījumu nodaļas vadītājs Aleksejs Levinsons.
Pērn oktobrī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, atbildes “drīzāk jā” un “noteikti jā” sniedza kopumā 76% aptaujāto. Šīs pašas aptaujas laikā kādu laiku vēlāk respondentiem tika uzdots vēl viens jautājums: “Ja prezidents Vladimirs Putins šonedēļ izlemtu izbeigt militāro konfliktu ar Ukrainu, vai jūs atbalstītu vai neatbalstītu šo lēmumu?”
Un arī uz šo jautājumu pārliecinošs 70% vairākums atbildēja – jā!
Pavalstnieku politiskie pienākumi
Rezultāts izskatās paradoksāls. Kāds vīrietis tikko teica, ka atbalsta karadarbību, un pēkšņi viņš paziņo, ka priecātos par tās pārtraukšanu. Kas noticis? Apziņas lokanībā? Vai varbūt krievi lielākoties ir pārliecināti, ka lēmumu karot ir pieņēmis personīgi Vladimirs Putins?
Un tad dzimst pieņēmums, ka krievi atbalsta ne tik daudz Putina politiku, cik Putina politiku. Ja viņš teica, ka mēs karojam, mēs karojam, ja viņš teica, ka mēs nekarojam, mēs nekarosim.
Atcerēsimies, ka runa ir nevis par tiem, kas ir armijā un kuriem ir jāpakļaujas pavēlēm un reāli jācīnās, bet gan par civiliedzīvotājiem, civiliedzīvotājiem un savos uzskatos brīvām personām, kuru sociālā darbība ir saistīta ar domāšanu un atbildes sniegšanu intervētājam.
Un tad mēs secinām: tas nozīmē, ka viņi prezidentam nodeva ne tikai visu politisko lēmumu kopumu, bet arī visu to pamatojumu. Tas ir, viņi, cita starpā, atsakās meklēt savus pamatojumus savas valsts politikai. Patiesībā, ja jau jūs piekrītat pieņemt un pārtraukt to šādi, kāpēc jūs sākāt? Un, ja sākāt, kāpēc pēkšņi apstāties? Ar šādu masu apziņas struktūru šeit jautājumi nerodas.
Iespējams, ievērojamai daļai Krievijas iedzīvotāju viņu pilsonisko pienākumu jēdziens ir tieši šāds. (Varbūt pareizāk būtu teikt – viņu kā pavalstnieka pienākumu)
Ko paņēmām – neatdosim
Taču tad izrādās, ka ne visi un ne visiem prezidenta iedomātiem lēmumiem ir gatavi sekot bez ierunām. Tas izriet no atbildēm uz jautājumu, kas tika uzdots pēc tikko apspriestā: “Ja šonedēļ Vladimirs Putins nolemtu izbeigt militāro konfliktu ar Ukrainu un atdot Ukrainai anektētās teritorijas, vai jūs atbalstītu vai neatbalstītu šo lēmumu?”
Kā redzams, tagad atbalsts ir tieši divas reizes mazāks. Taču šī ir iespēja, kam Ukrainas puse varētu būt piekritusi, un kurai tāpēc ir daudz reālākas pamiera vai miera izredzes. Bet absolūtais vairākums 57% ir pret šo iespēju. Atdot to, ko paņēmām, nē!
Ja mēs turpinām iedomāto situāciju, par kuru liecina šie divi jautājumi, tad, pamatojoties uz atbildes rezultātiem uz šo otro, izrādās, ka jā, ne katrs Putina lēmums tiks atbalstīts no visas Krievijas tautas.
Turklāt rodas sava veida paradokss. Starp prezidenta spēcīgākajiem atbalstītājiem, starp cilvēkiem, kuri šīs aptaujas pašā sākumā teica, ka kopumā atbalsta Vladimira Putina darbību Krievijas prezidenta amatā (un oktobrī tādu bija 82%), tikai mazākums (29%). atbalstītu šo iedomāto lēmumu: izbeigt konfliktu, atsakoties no teritorijas. Un vairākums (62%) to neatbalstītu. Gluži pretēji, oponenti, tie, kuri teica, ka kopumā neatbalsta Putina darbību, šādu soli atbalstītu ar 60% balsu vairākumu.
Pilnīgs apmulsums.
Vai atcelt SMO?
Bet tie ir iedomāti notikumi iedomātā situācijā. Lai katrs lasītājs pats izlemj, cik ticams ir šāds Putina solis. Mēs no savas puses atzīmēsim, ka Putins mēģināja šādu atkāpšanos padarīt neiespējamu ne sev, ne ikvienam, kas būtu viņa vietā. Krievijas Federācijā steidzami tika iekļauti četri reģioni, un tas ir ierakstīts tās pamatlikumā. Patiesībā, ja viņš pat izteiktu šādu piedāvājumu, lai no tiem atteiktos, tas būtu noziedzīgs nodarījums.
Atgādinām vēlreiz, ka šīs aptaujas situācijā ar cilvēkiem apspriežam nevis viņu reālo rīcību, bet gan tik īslaicīgu lietu kā viņu viedoklis par viņu uzskatiem iedomātos apstākļos. Abi jautājumi, par kuriem mēs runājām, pieļāva šos iedomātos apstākļus nākotnē. Un tad tika uzdots jautājums par pagātni: “Ja jums būtu iespēja atgriezties laikā un atcelt vai atbalstīt ”militāras operācijas” sākumu Ukrainā, vai jūs to darītu”:
Kā redzam, Krievijas sabiedrība ir sadalīta gandrīz uz pusēm. 41% atsauktu SMO, 43% atbalstītu. Mēs īpaši atzīmējam, ka starp cilvēkiem ar noteiktu viedokli pastāv arī praktiska paritāte.
Zīmīgi, ka to respondentu vidū, kas jaunāki par 35 gadiem (viņi galvenokārt ir pakļauti iesaukšanai), absolūtais vairākums izteicās, ka to atceltu. Paaudzē vecumā no 35 līdz 44 gadiem viedokļi dalījās tieši uz pusēm. Vecākā vecumā atbalsts 2022. gada februārī pieņemtajam lēmumam ir 51–52%.
Ir jābeidz, bet nav skaidrs, kā
Mēs jautājām arī: “Kāpēc, jūsuprāt, Krievija uzsāka ”īpašo operāciju” Ukrainā?” Tas bija tā sauktais atklātais jautājums. Intervētājs nenolasīja – tāpat kā citos gadījumos – piedāvātos atbilžu variantus, no kuriem izvēlēties. Respondentam tika lūgts patstāvīgi formulēt savu atbildi.
No pieredzes zinām, ka daudziem tas ir grūti. Bet šajā gadījumā, kā var nojaust, daudzi atteicās atbildēt, nevēloties paust viedokļus, kas atšķiras no oficiālā. Par to liecina fakts, ka vairāk nekā trešdaļa no jau pazīstamās to cilvēku kategorijas, kuri pauda nosodījumu par Vladimira Putina darbību prezidenta amatā, atteicās atbildēt. Jauniešu vidū, kuru negatīvie viedokļi arī šajā jautājumā ir zināmi, atteikumu rādītājs ir 40%, bet studentu vidū tā ietvaros – vairāk nekā 40%.
Tie, kas piekrita atbildēt, ļoti reti sniedza neatkarīgus skaidrojumus, kāpēc viņu valsts uzsāka šo karu. Visbiežāk viņi atkārtoja vienu no versijām, kas viņiem šajā laikā tika bagātīgi piedāvātā no televīzijas ekrāniem. Līdz ar to iedzīvotāju vidū šajā jautājumā nav vienprātības. Fokusa grupās uz šo jautājumu visbiežāk tika atbildēts šādi: “Kāpēc tagad skaidrot, kāpēc mēs sākām. Ja jau esam sākuši, kaut kā jāpabeidz.”
Taču joprojām nav vienprātības par to, kā un ar ko to izbeigt.