Ideāls miega ilgums ir sens jautājums, uz kuru pētnieki piedāvā dažādas atbildes un argumentus. Parasti pieaugušajiem ieteicams atpūsties vismaz septiņas līdz astoņas stundas: tiek uzskatīts, ka īsāks miegs var negatīvi ietekmēt fizisko, garīgo un kognitīvo veselību, kā arī palielināt demences un Alcheimera slimības attīstības risku. Savukārt iepriekšējie pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri dod priekšroku ilgākam miegam naktī un snaudam dienā, ir paaugstināts akūtu smadzeņu asinsrites traucējumu risks.
Tomēr zinātnieki joprojām nav ticami noskaidrojuši, cik daudz miega ir saistīts ar smadzeņu veselību un vai starp to ir cēloņsakarības. Oslo Universitātes (Norvēģija) darbinieki kopā ar kolēģiem no Dānijas, Zviedrijas, Spānijas, Lielbritānijas, Vācijas, Šveices un ASV nolēma šo problēmu risināt. Viņu raksts tika publicēts recenzētajā zinātniskajā žurnālā Nature Human Behavior.
Pētnieki atgādināja, ka smadzeņu stāvoklis ietver daudzus parametrus, starp kuriem ir tās garozas atrofijas ātrums novecošanas laikā, kad garozas apjoms samazinās par aptuveni 15-20 procentiem. Šo procesu var paātrināt samazinātas kognitīvās funkcijas, Alcheimera slimība un sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi. Zemāks atrofijas līmenis ir saistīts ar veselīgāku dzīvesveidu.
“Tāpēc, ja miega trūkumam ir kaitīga ietekme uz smadzenēm, iespējams, ka tas būs saistīts ar augstāku atrofijas līmeni. Tomēr Lancet demences profilakses grupa un Pasaules Veselības organizācijas eksperti neuzskatīja pierādījumus par miega lomu neirodeģenerācijā par pietiekami spēcīgiem, lai iekļautu to starp 12 iespējamiem riska faktoriem. “Daži pētījumi ir pārbaudījuši saistību starp miega ilgumu un smadzeņu atrofiju, izmantojot MRT (magnētiskās rezinanses tomogrāfija’),” piebilda autori.
Viņi analizēja 8153 smadzeņu MRT rezultātus no 3893 Eiropas un ASV iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 89 gadiem. Diagnostika tika veikta vidēji 2,51 gadu (maksimums – 11,2 gadi). Tika ņemts vērā arī ķermeņa masas indekss, ienākumu un izglītības līmenis, kā arī depresijas simptomu klātbūtne. Papildu analīzē tika iekļauti 51 295 MRT skenējumi no vairāk nekā 47 000 dalībnieku. Dažiem cilvēkiem tika veikta ģenētiskā pārbaude, lai turpinātu pētīt saistību starp miegu un smadzeņu veselību.
Miega ilgums, ko mēra ar Pitsburgas miega kvalitātes indeksu, Carolina Sleep Inventory un citām aptaujas metodēm, pētījuma dalībnieku vidū saglabājās stabils vidēji septiņas stundas viņu dzīves laikā, rekomendējamajā līmenī vai nedaudz zem tā. Šie dati tika salīdzināti ar kortikālās analīzes rezultātiem, īpašu uzmanību pievēršot smadzeņu garozas biezumam.
Rezultātā zinātnieki secināja, ka miega ilgums nav saistīts ar garozas retināšanu, tilpuma zudumu vai laukuma izmaiņām. Arī dalībnieku dzimums un vecums rezultātus neietekmēja. Tad zinātniskā darba autori nolēma aplūkot visu šķērsgriezuma datu izlasi un aprēķināt, cik stundu miega korelē ar maksimālo relatīvo smadzeņu tilpumu un garozas biezumu.
Izrādījās, ka 6,5 stundas ir optimālais nakts atpūtas ilgums (kritiskā apakšējā robeža ir 5,7 stundas, augšējā robeža ir 7,3 stundas) ne tikai smadzenēm, bet arī miega kvalitātei kopumā. Tieši šis stundu skaits bija saistīts ar maksimālo subkortikālo struktūru tilpumu, mazākajiem smadzeņu kambariem un biezāko garozu.
“Kopā garengriezuma, šķērsgriezuma un ģenētiskie dati parādīja, ka īss parastais miega ilgums bija vāji saistīts ar sliktāku smadzeņu veselību veseliem pieaugušajiem un ka gulēšana mazāk nekā septiņas stundas bija saistīta ar labāku smadzeņu veselību,” secināja pētnieki.
