Bijušais Ukrainas prezidenta biroja ārštata padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja par nodomu kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu un iepazīstināja ar savu politisko programmu. Tajā viņš bija pirmais starp Ukrainas politiķiem, kas ierosināja atteikties no bruņotās cīņas par okupētajām teritorijām apmaiņā pret iestāšanos NATO. Apkopjām informāciju par to, vai Arestovičam ir iespēja ieņemt nozīmīgu vietu vēlēšanās – ar nosacījumu, ka viņš piedāvā īslaicīgi teritoriāli piekāpties Krievijai.
Vēlēšanu organizēšana Ukrainā pilna mēroga kara laikā ir liels jautājums. Balsojumam par Ukrainas parlamentu bija jānotiek oktobra beigās, bet prezidenta vēlēšanām – 2024. gada martā. Taču Ukrainas likumi aizliedz rīkot prezidenta vēlēšanas karastāvokļa laikā.
Savukārt, potenciāli karastāvokļa tiesiskā režīma likums, kas regulē šo jautājumu, atšķirībā no Konstitūcijas, kara laikā var tikt mainīts . ASV senatore Lindsija Grehema arī ieteica Ukrainas varas iestādēm rīkot vēlēšanas, neskatoties uz karu. Savukārt 3.novembrī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba paziņoja, ka valsts prezidents Volodimirs Zelenskis karadarbības laikā izsver plusus un mīnusus prezidenta vēlēšanu rīkošanai.
Tomēr, neskatoties uz neskaidrību par vēlēšanām, Arestovičs jau paziņojis, ka ir gatavs kandidēt uz prezidenta amatu neatkarīgi no to norises laika, kā arī iecerējis izveidot savu partiju ar nosaukumu “Arestoviča partija”. Taču politiķis acīmredzot gatavojas vēlēšanām no ārzemēm.
Medija ”Strana” avoti vēsta, ka Arestovičs šobrīd atrodas kādā no Eiropas Savienības valstīm, pagājušajā nedēļā viņš redzēts Austrijā. Medijs norāda, ka viņš Eiropā veic “aktīvas konsultācijas ar Ukrainas politiķiem un uzņēmējiem” par sava nākotnes politiskā projekta īstenošanu.
Nesenā intervijā ”Meduza” Arestovičs apstiprināja, ka atstājis Ukrainu, baidoties no varas iestāžu iespējamās vajāšanas. “Iespējams, man būs jākļūst par opozīcijas politiķi trimdā un pat jāvada vēlēšanas no ārvalstīm,” viņš sacīja.
Zelenska valdošā partijas ”Tautas kalps” atteicās komentēt Arestoviča iespējamo nomināciju prezidenta amatam. “Es nemonetizēju augstus lidotājus,” sacīja Saeimas frakcijas “Tautas kalps” vadītāja vietniece Jevgēņija Kravčuka. “Es neredzu diskusiju tematu: mans darbs ir cīnīties ar viltojumiem, nevis tos stimulēt,” par Arestoviču sacīja Ņikita Poturajevs, ”Tautas kalpa” tautas deputāts, Informācijas politikas komitejas priekšsēdētājs.
Augstākās Radas opozīcijas frakcijas “Eiropas solidaritāte” deputāts Oleksijjs Gončarenko Arestoviča izteikumus par gatavību kandidēt uz prezidenta amatu nosauca par “līdzīgiem graujošām darbībām”.
“Kara laikā visiem jākoncentrējas uz ienaidnieka sakaušanu, nevis uz uzvaru vēlēšanās. Tas, ko dara Arestovičs, ir destruktīvi. Es neesmu prezidenta Zelenska atbalstītājs un nekad neesmu bijis; man ir daudz jautājumu un sūdzību par prezidentu Zelenski. Bet, kamēr notiek cīņa, katram ir jādara viss iespējamais mūsu uzvaras labā. Es nevaru teikt, ka Arestovičs dara visu mūsu uzvarai ,” uzskata Gončarenko.
“Mums jāpārtrauc karš”
Lai apstiprinātu savu nodomu nopietnību, Arestovičs publicēja savu vēlēšanu programmu, kas sastāv no 14 punktiem. Tajā tiek risināti gan ekonomiski, gan militāri politiski jautājumi. Piemēram, politiķis piedāvā ieviest ārkārtējo situāciju ekonomikā, samazināt procentu likmi līdz 7%, samazināt spiedienu uz biznesu no uzraugošo iestāžu puses, ļaut privātuzņēmējiem iesaistīties aizsardzības ražošanā, kā arī nodrošināt nodokļu un muitas atvieglojumus investoriem.
No militārā viedokļa Arestoviča priekšlikumi ir veikt stratēģisku aizsardzību frontē (tas ir, viņš faktiski ierosina pārtraukt ofensīvu, lai atbrīvotu okupētās teritorijas), mainīt mobilizācijas sistēmu, kā arī nomainīt personāla politiku armijā ar “uz cilvēku vērstu”, lai “glābtu vairāk dzīvību” un “izaudzēt vairāk speciālistu”.
Astotais punkts Arestoviča programmā izrādījās visskanīgākais. Tajā politiķis aicina Ukrainu piekrist iestāšanās NATO ar nosacījumu, ka daļa Ukrainas teritoriju paliek Krievijas okupācijā. Šajā gadījumā Kijivai, pēc Arestoviča domām, būs jāuzņemas neatkarot okupētās zemes ar bruņotiem līdzekļiem un atdot tās tikai ar politiskām metodēm.
Arestovičs šo scenāriju vairākkārt ir salīdzinājis ar Vācijas vēsturi, kas lielāko daļu 20. gadsimta otrās puses bija sadalīta divās valstīs – Vācijas Federatīvajā Republikā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā -, bet galu galā spēja atkal apvienoties 1990. gadā.
Arestovičs savu gatavību īslaicīgam teritoriālam kompromisam ar Maskavu skaidro šādi: Ukrainas armija nespēja ieņemt Tokmaku un drīzumā var zaudēt Avdijivku. Šādos apstākļos nevar runāt par atgriešanos pie 1991.gada robežām ar Ukrainas kontrolēto Donbasu un Krimu. Tāpēc labākais risinājums, pēc Arestoviča domām, ir atteikties no militārām darbībām, jo tas arī izglābs simtiem tūkstošu ukraiņu karavīru dzīvību.
“Pat ja mēs sasniedzam 1991. gada robežas, kas ir absolūti neticami, kurš garantē, ka karš tur beigsies? Karš var turpināties tālāk. Mums ir jāpārtrauc karš. Un mēs varam runāt par robežām. Es ierosinu ne tikai atdot Krievijai okupētās teritorijas, bet iestāties NATO, saņemt no bloka politiskās un militārās garantijas, iespēju mierīgai attīstībai, ekonomiskai izaugsmei un kultūrai. Un tad mierīgi gaidīt, kamēr Krievijā mainīsies režīms,” sacīja Arestovičs.
Pašreizējās Ukrainas varas iestādes, tostarp Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir nepiekāpīgākas: atsakās mainīt savas teritorijas apmaiņā pret dalību NATO un uzstāj uz atgriešanos pie 1991.gada robežām.
Socioloģiskās grupas “Rating” 2023. gada septembrī veiktā aptauja arī parādīja : 68% ukraiņu uzskata, ka kara rezultātā Ukraina atgriezīsies pie starptautiski atzītajām 1991. gada robežām. Kā atzīmē ”Strana” , Arestovičs kļuva par pirmo Ukrainas politiķi, kurš aicināja sākt sarunas ar Krieviju, lai izbeigtu karu, neatgriežot okupētās zemes.
Kādas ir Arestoviča izredzes vēlēšanās?
“Es ļoti šaubos, ka Arestovičs būs viens no favorītiem. Viņš Zeļenskim nevarēs nodrošināt nekādu reālu konkurenci. Ja viņš iekļūs labāko pieciniekā, tas viņam būs liels sasniegums,” sacīja Lietišķo politisko pētījumu centra Penta direktors, ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.
Fesenko šādu secinājumu izdara, pamatojoties uz oficiālajiem uzticības reitinga datiem. Pēc politologa domām, šie reitingi ir ļoti svarīgs rādītājs, kas parāda kandidāta izredzes prezidenta vēlēšanās. Un “pēc šī rādītāja Arestovičs ir ļoti sliktā situācijā,” atzīmē eksperts. Tādējādi saskaņā ar ”Razumkova centra” aptauju, kas tika veikta 2023. gada septembra beigās, 71% ukraiņu neuzticas Arestovičam.
“Tas nozīmē, ka viņam nav izredžu uzvarēt. Virs 50% neuzticēšanās atņem politiķim iespēju uzvarēt. 2019. gadā eksprezidentam Petro Porošenko bija līdzīga situācija, viņš zaudēja prezidenta vēlēšanās,” atzīmēja Fesenko.
Turklāt Arestovičs uzrādīja negatīvu dinamiku šajā rādītājā: februārī-martā Arestovičam neuzticējās tikai 59%, atzīmē eksperts.
Fesenko uzskata, ka Arestoviča reputāciju varētu negatīvi ietekmēt viņa nepārdomātās prognozes (piemēram, 2022. gada marta vidū viņš teica, ka noteiktos apstākļos karš var beigties pēc “divām vai trim nedēļām” vai ievilkties līdz aprīļa beigām), kā arī skandalozo aiziešanu no Valsts prezidenta kancelejas janvārī, kas notika sakarā ar Arestoviča paziņojumu, ka raķeti, kas uzkrita uz dzīvojamās ēku Dņeprā, varēja notriekt Ukrainas pretgaisa aizsardzība.
Politologs Jevgeņijs Magda norādīja, ka Arestoviča publisko tēlu var negatīvi ietekmēt viņa aizbraukšana uz ārzemēm.
“Arestovičs šodien atrodas ārzemēs, un tas ir ļoti jūtīgs moments Ukrainas bruņoto spēku virsniekam – publiskajā telpā izskanējis, ka viņš ir Ukrainas bruņoto spēku pulkvežleitnants (tā sevi sauca pats Arestovičs)
Vēl viens ārkārtīgi svarīgs rādītājs, pēc kura var novērtēt konkrēta kandidāta izredzes vēlēšanās, ir to cilvēku skaits, kuri pilnībā uzticas politiķim, sacīja Fesenko.
“Parasti pilnīgas pārliecības rādītājs ir ļoti tuvs vēlēšanu reitingiem. Tas ir, tas ir to skaits, kas var balsot par politiķi,” skaidro Fesenko. Saskaņā ar tā paša ”Razumkova centra” aptauju tikai 2% ukraiņu pilnībā uzticas Arestovičam.
“Viņš prezidenta vēlēšanās saņems divu līdz trīs procentu robežās. Un ar šādu reitingu daži potenciālie investori, kas varētu tajā ieguldīt potenciālajās vēlēšanās, no tā novērsīsies,” prognozē politologs.
Tomēr ir vērts atzīmēt, ka līdz Ukrainas prezidenta vēlēšanām situācija ar Arestoviča reitingu var mainīties.
Kā uzskata Fesenko, Arestovičs iestājās opozīcijā Zelenskim, jo redzēja, ka prezidenta reitingi krītas: “Arestovičs nolēma, ka viņa iespēja ir uzbrukt prezidentam. Kritiskais noskaņojums sabiedrībā pieaug, Zelenska reitingi ir samazinājušies, bet ne kritiski – tagad viņam uzticas 75%, liecina ”Razumkova centra” dati.
Eksperts arī uzskata, ka Arestovičs varētu pamest Ukrainu un paziņot par saviem plāniem kandidēt vēlēšanās no ārvalstīm, lai parādītu sevi kā “upuri”, kurš “spiests slēpties ārzemēs no politiskās vajāšanas”. “Un tam vajadzētu izraisīt simpātijas vēlētāju vidū,” saka politologs.
Kurš balsos par Arestoviču
Eksperti piekrīt, ka Arestovičs paļausies uz nosacīti “prokrievisku” elektorātu. Bijušais prezidenta kancelejas padomnieks periodiski iestājas par cilvēkiem, kuri Ukrainā tiek vajāti par krievu valodas lietošanu. Pēc Fesenko teiktā, bijušā prezidenta kancelejas padomnieka auditorija varētu būt bijušie vēlētāji no partijas ”Opozīcijas platforma – Par dzīvību”, kas tika uzskatīta par prokrievisku un tagad ir aizliegta Ukrainā.
“Bet es nedomāju, ka šī publika pāries viņa pusē. Daļa no šiem cilvēkiem pārgāja Zelenska pusē, daļa prokrievisko cilvēku vēlēšanās nepiedalīsies,” stāsta Fesenko.
Jevgeņijs Magda vērš uzmanību uz to, ka ievērojama daļa prokrieviskā elektorāta, kas atradās Ukrainā pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma, atradās valsts dienvidos un austrumos. Proti, tieši šie reģioni cieta lielāko Krievijas triecienu, kādēļ “daudzi cilvēki tehniski tur neatrodas, viņi atrodas ārzemēs, tāpēc diezin vai varēs balsot”.
Tajā pašā laikā vēlētāji Ukrainas rietumu reģionos Arestoviču uztvers negatīvi. “Rietumukrainas sabiedrībai, kur ir spēcīgas nacionālistiskās noskaņas, kur lingvistiskās identitātes faktors ir ļoti svarīgs, Arestovičs ir kairinātājs. Lielākā daļa Ukrainas rietumos ir tie, kuri viņam pilnībā neuzticas un ir ļoti negatīva attieksme pret viņu. Arestovičs savāks balsis, balstoties uz personīgās simpātijas faktoru no tiem, kuriem viņš patiešām patika. Tā ir krievvalodīgā auditorija, kas ir pret Krieviju, bet kritiska pret Zelenski, kuru iespaido korupcijas kritika. Tas būs kolektīvs elektorāts. Iespējams, Arestovičs arī tiecas pie tiem, kas nevēlas cīnīties un vēlas mieru,” norāda Fesenko.