Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs kritizēja Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zaļužniju par sleju laikrakstā The Economist. Rietumu plašsaziņas līdzekļi redz pārsteidzošu publisku aizrādījumu, kas parāda plaisu starp militāro un civilo vadību Ukrainā jau tā grūtajā laikā. Par to raksta The New York Times .
Prezidenta biroja vadītāja vietnieks Igors Žovkva sacīja, ka ģenerāļa Valērija Zaļužnija paziņojums, ka cīņa ar Krieviju ir nonākusi strupceļā, “atvieglo agresora darbu”, piebilstot, ka šie komentāri Ukrainā izraisījuši “paniku”, tāpēc “militārpersonām nevajadzētu padarīt publisku to, kas notiek frontē.
Plaisa starp ģenerāli un prezidentu rodas laikā, kad Ukraina cīnās militāri un diplomātiski. Tās operācijas sadursmes laikā nav guvušas nekādu progresu, bet ir izraisījušas smagus zaudējumus abās pusēs, un Ukrainai draud pieaugoši Krievijas uzbrukumi austrumos.
Tajā pašā laikā dažās Eiropas galvaspilsētās un ASV Republikāņu partijas biedru vidū ir pieaugusi skepse par palīdzību Ukrainai.
Tajā pašā laikā Volodimirs Zelenskis noliedza ģenerāļa Valērija Zalužnija sniegto kauju aprakstu.
“Laiks ir pagājis, cilvēki ir noguruši neatkarīgi no statusa, un tas ir saprotams. Bet tā nav bezcerība, es to vēlreiz uzsveru,” uzsvēra prezidents.
“Ukrainas vadība ir arī nobažījusies, ka Rietumu sabiedroto uzmanība ir pievērsusies konfliktam starp Izraēlu un Hamas,” raksta medijs.
Ģenerāļa Zalužnija publiska nosodīšana izskanēja dienu pēc tam, kad prezidenta kanceleja nomainīja vienu no viņa vietniekiem, speciālo operāciju spēku vadītāju, kurš pēc atlaišanas sacīja, ka atlaišana viņu ir aptumšojusi. Nebija skaidrs, vai Ukrainas spēku kopējais komandieris ģenerālis Zalužnijs iepriekš zināja par plānoto atlaišanu.
Saskaņā ar NYT informāciju, spekulācijas par spriedzi starp prezidentu un bruņoto spēku komandieri saistībā ar stratēģiju un komandējošā sastāva iecelšanu Kijivā ir plosījušās jau vairāk nekā gadu, taču iepriekš tās nav izraisījušas publiskas diskusijas.
Ģenerālis Zalužnijs nekavējoties nekomentēja ne valdības aizrādījumus, ne viņa īpašo operāciju priekšnieka atlaišanu.
Pārkāpuma iemesls bija eseja, ko ģenerālis publicēja žurnālā The Economist, kurā viņš apgalvoja, ka bezpilota lidaparātu izlūkošana un citas tehnoloģijas ir padarījušas neiespējamus mehanizētus uzbrukumus no abām pusēm. Viņš rakstīja, ka turpmāka virzība nebija iespējama, un Ukraina nesasniegs “skaistu izrāvienu” karā, nesaņemot modernākus ieročus.