Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums faktiski ir beidzies. Tagad lielākajā daļā frontes līnijas iniciatīvu ir pārņēmusi Krievijas armija. Avdijivkas rajonā turpinās vērienīga kauja, kur, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem, Krievijas bruņotie spēki neatsakās no mēģinājumiem ielenkt pilsētu.
Krievi turpina virzīties uz priekšu arī Limanas-Kupjanskas virzienā, un Zaporižjas apgabala Rabotino ciema rajonā ir iestājies strupceļš. Atbildot uz to, Ukrainas bruņotie spēki izveidoja jaunu placdarmu Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā un pirmo reizi izmantoja amerikāņu ballistiskās raķetes ATACMS.
Avdijivkas kauja ir lielākā rudens kauja
Krievijas armija jau divas nedēļas lielos spēkos iebrūk Doņeckas ziemeļrietumu priekšpilsētā Avdijivkā. Mērķis ir nogriezt Ukrainas bruņoto spēku loģistiku un ielenkt apdzīvoto vietu. Tomēr līdz šim krievu panākumi ir vairāk nekā pieticīgi, bet zaudējumi ir milzīgi.
Avdijivka ir viena no spēcīgākajām Ukrainas nocietinātajām teritorijām visā frontes līnijā, tā ir celta un pastāvīgi uzlabota kopš kara Donbasā. Lielā mērā tāpēc krievi šeit saskārās ar lielām grūtībām. Pēdējās nedēļas laikā viņu virzība uz ziemeļiem un dienvidiem no Avdijivkas mērāma vien simtos metru, savukārt uzbrukumu intensitāte un iesaistīto spēku skaits nav samazinājies.
Uz ziemeļiem no Avdijivkas krievi pie Stepovoje ciema pietuvojušies dzelzceļam, taču nespēj to šķērsot vai pat nostiprināties gar uzbērumu. Pretējā flangā kaujas notiek uz ziemeļiem no Opitnoje un Vodjanoje ciemiem, taču līdz šim kaujas tur ir tikai cīņa par dažiem krūmājiem, kas regulāri maina īpašniekus.
Neskatoties uz to, kauju par Avdijivku sava mēroga ziņā jau droši var saukt par 2023. gada rudens lielāko cīņu. Krievu pavēlniecība nelielā frontes posmā katru dienu kaujā met desmitiem tehnikas vienību un tūkstošiem kājnieku. Ukraiņu militārais vēsturnieks Vasīlijs Pavlovs šo kauju salīdzina ar Otrā pasaules kara kaujām austrumu frontē:
“Līdzīgi izskatījās kauja par Rževu, kur padomju karaspēks gandrīz 14 mēnešus uzbruka nenozīmīgai teritorijai ar viļņveidīgiem uzbrukumiem, taču pat uz milzīgu zaudējumu rēķina nevarēja to ieņemt… Mēs tagad varam redzēt to pašu. pie Avdijivkas: kājnieku viļņi, iznīcinātas tehnikas viļņi, un tas ļoti atgādina Otrā pasaules kara notikumus.
Tieši Avdijivka tagad ir mediju un analītiķu uzmanības centrā gan no Ukrainas, gan Krievijas puses. Salīdzinot ar citām šobrīd notiekošajām kaujām, Avdijivka ir saņēmusi lielāko uzmanību. Šīs pilsētas nozīmi abām pusēm ir grūti pārvērtēt: Ukrainas bruņotajiem spēkiem tas ir tramplīns, no kura iespējams veikt ugunsvadību pār Doņecku un draudēt ar ofensīvu okupētajai Ukrainas Donbasa galvaspilsētai, bet Avdijivkas zaudēšana nobīdīs frontes līniju vismaz 15 kilometrus no Doņeckas ziemeļu robežas. Krieviem jaunas Ukrainas pilsētas ieņemšana būtu arī liela mediju uzvara, ko ilgu laiku varētu izmantot, lai piesegtu neveiksmes citos frontes sektoros (kā tas bija Bahmutas gadījumā).
Šīs kaujas nozīmi Ukrainai vēlreiz uzsvēra Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija tikšanās ar Avdijivkas virzienā karojošo Ukrainas karaspēka vadību, par ko kļuva zināma 19.oktobrī.
Ukrainas un Krievijas zaudējumu aprēķinu Avdijivkas apgabalā veica OSINT analītiķis Naalsio, kurš sadarbojās ar Oryx projektu un jau vairākus mēnešus veido līdzīgu statistiku par kaujām Ukrainas dienvidos .
20. oktobrī Naalsio vizuāli apstiprināja, ka krievi ir zaudējuši vismaz 87 tehnikas vienības (cita starpā 24 tankus un 49 kājnieku kaujas mašīnas), no kurām 69 tika iznīcinātas un 15 pamestas kaujas laukā. Tajā pašā laikā Ukrainas bruņotie spēki šeit zaudēja divus tankus un vienu bruņutransportieri. Būtiski pieauga arī Krievijas dzīvā spēka zaudējumi
Kā 20.oktobrī atzīmēja Ukrainas analītiskais projekts InformNapalm, Krievijas bruņoto spēku zaudējumi ekipējumā vienas dienas laikā pārsniedza zaudējumus postošajā Severskij Doņecas šķērsošanas laikā 2022.gadā.
“Ukrainas karaspēka taktiskā pozīcija pie Avdijivkas joprojām ir labvēlīga. Mēs kontrolējam augstumus, krievi būtībā ir iekāpuši zemienē uguns maisā. Ienaidnieks ir spiests izlauzties virzienā, ko mēs skaidri redzam un kur ir nostiprināta aizsardzība,” novērojumos dalījās ukraiņu žurnālists Jurijs Butusovs .
Krievu propagandisti – it īpaši ar Krievijas Aizsardzības ministriju saistītais Telegram kanāls Ribarj – arī atzīmē kauju par Avdijivkas nocietināto apgabalu kā ārkārtīgi smagu Krievijas pusei un vēl nedod savai auditorijai iemeslu pārmērīgam optimismam.
Cīņas Limanas-Kupjanskas virzienā
Vēl viens ārkārtīgi karsts frontes posms ir 100 kilometru līnija, kas stiepjas no tuvākajām Kupjanskas pieejām Harkivas apgabala ziemeļaustrumos līdz Serebrjanskas mežniecībai Luhanskas apgabala rietumos. Šeit Krievijas armijas mērķis ir likvidēt Ukrainas placdarmu Oskolas upes austrumu krastā. Kopš gada sākuma Krievijas bruņotie spēki vairākas reizes mēģinājuši šeit izlauzties dažādās vietās.
Pagājušajā nedēļā galvenais Krievijas bruņoto spēku grupas uzbrukums atkal krita uz Kupjanskas ziemeļu un austrumu pieejām. Šeit arī Krievijas armija met kaujā lielus spēkus, pilnībā pārņemot iniciatīvu. Ukrainas bruņoto spēku galvenais uzdevums ir novērst izrāvienu uz pilsētu.
Kupjanskas galvenā stratēģiskā nozīme ir tā, ka tā ir nozīmīgs transporta mezgls. Pilsētu kontrolējošā puse saņem labvēlīgu placdarmu turpmākai ofensīvai abpus Oskolas upei, pie kura pieiet gan autoceļi, gan dzelzceļa līnija. Ukrainas bruņotajiem spēkiem Kupjanska ir iespēja uzsākt ofensīvu pret Svatovu. Krievi, sagrābuši pilsētu, saņems sākumpunktu Harkivas apgabala ziemeļu ieņemšanai. Tomēr līdz šim, neskatoties uz visiem pūliņiem, Krievijas bruņotie spēki nespēj atrast vājās vietas Ukrainas aizsardzības perimetrā ap Kupjansku.
Pēc Ukrainas militārā analītiķa Oleksija Getmana domām, krievi uzbrukumā Kupjanskai izmantojuši lielu skaitu tanku un citu bruņumašīnu, taču tas vēl neļauj viņiem situāciju vērst sev par labu.
Turpina pienākt informācija par smagajiem zaudējumiem, ko krievi cieš pie Kupjanskas. Kā vēsta Telegram kanāls ASTRA, 10 dienu laikā, kad oktobra vidū viņa vienībā atradās 21 cilvēks, dzīvi palikuši tikai četri.
Ukrainas analītiskais projekts DeepState ziņo par krievu panākumiem Limanas virzienā, kur Krievijas pavēlniecība ir noskaņota ļoti nopietni, bet Ukrainas bruņotie spēki kopš rudens sākuma ir zaudējuši vairākas pozīcijas. Pēc Ukrainas bruņoto spēku 68. atsevišķās jēgeru brigādes preses virsnieka teiktā, šeit krievi galvenokārt darbojas nelielās grupās, izmantojot ”Vāgnera” PMK taktiku uzbrukuma Bahmutai laikā.
Tomēr pat minimāla virzība uz Limanu Krievijas bruņotajiem spēkiem nāk ar lielām izmaksām. Ukrainas bruņoto spēku Austrumu spēku grupas pārstāvis Iļja Jevlašs atzīmē, ka pēdējo mēnešu laikā Ukrainas bruņotie spēki šeit ir izveidojuši spēcīgu nocietinātu teritoriju, ko ieskauj lieli mīnu lauki.
Strupceļš Rabotino tuvumā
Ukrainas bruņoto spēku ofensīva pret Tokmaku galīgi iestrēga Rabotinas izvirzījumā. Pēdējo nedēļu laikā frontes līnija šeit ir palikusi praktiski nemainīga, bet Krievijas pretuzbrukumi kļuvuši arvien noturīgāki un masīvāki. DeepState situāciju šeit sauc par “praktiski strupceļu”. Ukrainas bruņotie spēki zaudēja apgriezienus un iestrēga ešelonētajā Krievijas aizsardzībā, bet krievi izveda papildspēkus, kas ļāva stabilizēt situāciju Ukrainas izrāviena zonā.
Pēc militārā analītiķa Konstantīna Mašoveca teiktā, kaujas šeit ir ar abpusēju pretsparu un ļoti sīvas, un neviena no pusēm nevēlas atteikties no saviem mērķiem. Ukrainas bruņoto spēku izrāvienam uz Tokmaku varētu būt liktenīga nozīme visam karam. Krievu pusē ir pārsvars kontrolē pār dominējošajiem augstumiem.
“Pašlaik Ukrainas bruņoto spēku priekšējo vienību virzību dienvidu virzienā apgrūtina fakts, ka ienaidnieks saglabā kontroli pār diviem dominējošiem augstumiem starp Novoprokopovkas ciemu un Verbovoje ciemu ar atzīmēm 160 un 170. metri,” atzīmē Mašovecs
Kā norāda OSINT analītiķis Naalsio, kurš turpina dokumentēt Ukrainas bruņoto spēku un Krievijas bruņoto spēku zaudējumus Ukrainas dienvidos, kopš Ukrainas pretuzbrukuma sākuma puses kopumā ir zaudējušas vairāk nekā tūkstoti tehnikas vienību. Visi no tiem ir vizuāli apstiprināti, proti, reālie zaudējumi, visticamāk, ir vēl lielāki.
Aizsardzību vedošā Krievijas armija uz 20.oktobri zaudēja vismaz 540 tehnikas vienības (cita starpā – 110 tankus, 162 kājnieku kaujas mašīnas, 82 artilērijas sistēmas, 25 MLRS, 17 pretgaisa aizsardzības sistēmas, 14 helikopterus) . Tajā pašā laikā uz priekšu virzošie Ukrainas spēki zaudēja 478 tehnikas vienības (cita starpā – 81 tanku, 168 kājnieku kaujas mašīnas, 144 citus bruņutransportierus, 28 artilērijas sistēmas).
Jauns placdarms Dņepras kreisajā krastā
Pagājušajā nedēļā Ukrainas bruņotie spēki sāka jaunu operāciju okupētajā Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā. 17.oktobrī Krievijas militārie korespondenti rakstīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar lieliem spēkiem šķērsoja upi un karo jau piecus kilometrus no krasta līnijas. Šķērsošanas vieta atrodas blakus iznīcinātam dzelzceļa tiltam dažus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no okupētās Oļešku pilsētas. Saskaņā ar sākotnējiem ziņojumiem Ukrainas karaspēks deokupēja Poimas ciemu un sāka kaujas Pesčanojes ciema nomalē.
Vieta, kur upe šķērsota, atrodas starp nelielu Ukrainas Bruņoto spēku placdarmu, kas vairākus mēnešus pastāvējis Dači ciemā pie nopostītā Antonovska tilta (no šejienes līdz okupētajai Alešku pilsētai ir tikai trīs kilometri) un Ukrainas spēku iepriekšējās desanta zona lielā Kazačji Lagerja ciemata rajonā. Šeit pēdējos mēnešos darbojās Ukrainas bruņoto spēku diversijas un izlūkošanas grupas. Izveidojot stabilu placdarmu, Ukrainas spēki varēs sākt Oļešku atbrīvošanas operāciju, vienlaikus aptverot pilsētu no vairākām pusēm.
Pēc jaunākajiem datiem, kaujas Dņepras kreisajā krastā turpinās. Par to ziņo gan Krievijas, gan Ukrainas avoti. Krievijas militārie korespondenti raksta par kaujām Kriņku ciemā, kas atrodas vairāk nekā 20 kilometrus uz austrumiem no Poimas un Pesčaņi, kur arī Ukrainas bruņotie spēki it kā veikuši desantu. Krievi sūdzas par sliktiem laikapstākļiem, kas traucē artilērijas un aviācijas darbam. Tikmēr Ukrainas DeepState savā ikdienā atjauninātajā kartē pēdējās dienās ir ievērojami paplašinājusi tā dēvēto pelēko zonu, kuras platums no krasta tagad sasniedz trīs kilometrus līdz Pešaņivkas nomalei.
Ukrainas bruņoto spēku oficiālie pārstāvji situāciju ilgstoši nekomentēja, tomēr uz arvien plašākas diskusijas fona Krievijas pusē, Dienvidu aizsardzības spēku Apvienotā koordinācijas preses centra vadītājs Natālija Gumeņuka norādīja, ka “kaujas darbs tiek veikts dažādos virzienos un dažādos veidos, bet par to varēs runāt tikai tad, kad būs fiksēts rezultāts”. Pēc viņas teiktā, militāristi neapstiprina analītiķu secinājumus par izsēšanos Dņepras kreisajā krastā, un priekšlaicīgi paziņojumi kaitē Ukrainas kaujinieku kaujas darbam.
Arī Ukrainas militārie resursi aicina cilvēkus paklusēt un nekomentēt iespējamās militārās operācijas Dņepras kreisajā krastā.
Ukrainas bruņotie spēki pirmo reizi izmantoja amerikāņu raķetes ATACMS
Kijeva lūdza ASV nodrošināt Ukrainas armijai ballistiskās raķetes ATACMS vairāk nekā gadu, līdz attiecīgais lēmums tika pieņemts Baltajā namā 22. septembrī. Ukrainas bruņotie spēki saņēma “nelielu skaitu” šo raķešu ar kasešu kaujas galviņām.
Ukraina cerēja saņemt sprādzienbīstamas sadrumstalotības ATACMS, kas spēj trāpīt mērķiem līdz 300 kilometru attālumā, kas padarītu tās par vistālākā darbības rādiusa ieročiem, ko Rietumvalstis nodevušas Ukrainas bruņotajiem spēkiem kopš Krievijas agresijas sākuma. Tomēr iesākumā Vašingtona nolēma aprobežoties ar kasešu raķetēm, kas uzbrūk līdz 165 kilometru attālumā. Katra raķete ir pielādēta ar 950 M74 submunīciju, kura tiek izmesta virs mērķa, veidojot lielu trieciena laukumu. Tā ir efektīva gan pret dzīvo spēku, gan pret aprīkojumu.
Pirmā reģistrētā ATACMS kaujas izmantošana pret Krievijas militārajiem objektiem okupētajā Ukrainas teritorijā notika naktī no 16. uz 17.oktobri. Ukrainas bruņotie spēki vienlaikus veica uzbrukumus Krievijas bruņoto spēku aviācijas bāzēm Luhanskā un Berdjanskā. Dažas stundas vēlāk sociālajos tīklos parādījās raksturīgas submunīcijas attēli, kas beidzot apstiprināja amerikāņu raķešu izmantošanu.
OSINT analītiķis Jakubs Janovskis, kurš pēc Oryx projekta slēgšanas turpina kārtot statistiku par apstiprinātajiem Krievijas un Ukrainas tehnikas zaudējumiem, pamatojoties uz parādītajiem vizuālajiem datiem, aprēķināja Krievijas militāro lidmašīnu zaudējumus šajā operācijā. Viņš uzskata, ka Ukrainas bruņotie spēki iznīcinājuši septiņus helikopterus Ka-52 (bojāti vēl astoņi) un divus helikopterus Mi-8 (bojāti septiņi).
Tagad krieviem atkal būs jāpārvieto savas galvenās militārās iekārtas prom no frontes līnijas, kā tas notika pēc amerikāņu HIMARS MLRS parādīšanās Ukrainas armijas arsenālā, vai arī pēc iespējas jāizklīdina. Katrs no šiem lēmumiem ietekmēs Krievijas bruņoto spēku piegādes un vadības efektivitāti.