Oficiālā Krievija kopš palestīniešu kustības Hamas iebrukuma Izraēlas teritorijā ir nākusi klajā ar ārkārtīgi piesardzīgiem paziņojumiem, aicinot “visas konfliktā iesaistītās puses pārtraukt karadarbību”. Taču Maskavas izteikumos par jauno karu Tuvajos Austrumos uzreiz bija vieta nosodījumam pret ASV, kas it kā piekopj “destruktīvu politiku” un “izjauc kolektīvos centienus starptautisko starpnieku četrotnē – ANO, Krievija , ASV un Eiropas Savienība.
Krievijas Ārlietu ministrija un tās vadītājs Sergejs Lavrovs bija pirmie, kas izteicās šādā veidā, apsūdzot ASV par “mēģinājumiem monopolizēt starpniecības centienus un novirzīt dialogu starp palestīniešiem un izraēliešiem prom no politiskā noregulējuma un Palestīnas valsts izveides ”
Sarunās ar arābu valstu un organizāciju pārstāvjiem šīs nedēļas sākumā – Arābu valstu līgas (LAS) ģenerālsekretāru Ahmedu al Gaitu, AAE ārlietu ministru Abdullu Al Nahjanu un Ēģiptes ārlietu ministru Samu Šoukri – Lavrovs pastāvīgi virzīja ideju par Tuvo Austrumu “kvarteta” darba atjaunošanu ”un atgādināja “Krievijas iniciatīvas priekšlikumus pastiprināt ieinteresēto pušu konsolidētos centienus, lai ātri panāktu godīgu un uzticamu palestīniešu un Izraēlas politisko noregulējumu saskaņā ar divu valsts formulu” (kā teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā presei).
Tajā pašā laikā oficiālās Maskavas un Izraēlas kontakti (vismaz tie, kas tika publiski paziņoti) notika ārlietu ministra vietnieka Mihaila Bogdanova līmenī.
Krievijas vadība neizteica līdzjūtību Izraēlas varas iestādēm, neskatoties uz to, ka tieši šī valsts kļuva par upuri uzbrukumam, kura detaļas (slepkavības, upuru ķermeņu ļaunprātīga izmantošana un ķīlnieku sagrābšana) tika pārraidītas pašu uzbrucēju sociālajos tīklos.
Maskava ir piesardzīga ar terminu “terorisms” saistībā ar Hamas rīcību.
Gluži pretēji, Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs 9.oktobrī preses konferencē ar Arābu līgas ģenerālsekretāru sacīja, ka “Krievija nevar piekrist tiem, kas saka, ka drošība ir jānodrošina tikai ar cīņu pret ekstrēmismu un terorismu. ” Viņš arī sacīja, ka “rietumnieku” (šajā gadījumā Rietumvalstu) nostāja, kas “saka, ka… Izraēlai ir jāuzvar un jāiznīcina teroristi”, Krievijai rada “jautājumus”.
Sergeja Lavrova vārdi ir tiešā pretrunā ar daudziem izteikumiem, ko Vladimirs Putins pēdējo 23 gadu laikā ir izteicis par prioritāro uzdevumu apspiest terorismu un ekstrēmismu, jo īpaši ar Krievijas prezidenta ilgstošo paziņojumu, ka “visa civilizētā pasaule stingri nosoda terorismu un uz to attiecas kā noziegumu pret cilvēci”
Pats Putins diezgan piesardzīgi runāja par Izraēlas karu ar Hamas, kā no viņa to arī gaidīja daudzi eksperti.
13.oktobrī Biškekā Krievijas līderis sacīja, ka Izraēla saskārās ar “bezprecedenta uzbrukumu… tā izpilde bija nežēlīga” un ka šai valstij “ir tiesības nodrošināt savu drošību un šīs drošības garantijas”. Tomēr viņš nekavējoties salīdzināja Izraēlas Gazas joslas blokādi ar Ļeņingradas blokādi, būtībā apsūdzot Izraēlu nacistu darbībām pielīdzināmu darbību sagatavošanā. Viņš arī atkārtoja agrāko tēzi par nepieciešamību risināt problēmu pēc “divu valstu” principa.
Tajā pašā laikā Putins nekad nav izteicis vārdu “terorisms”, un viņa runasvīrs Dmitrijs Peskovs to izteica tikai vienu reizi un tieši nepieminot terora aktus.
“Mēs uzturam dialogu ar abām valstīm. Protams, nevar nenosodīt darbības, kuras nevar nosaukt citādi kā par terorismu. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, kas ir šīs situācijas priekštecis,” 11.oktobrī Krievijas valsts televīzijā sacīja Putina preses sekretārs.
Tikai Krievijas vēstnieks Izraēlā Anatolijs Viktorovs tieši nosauca Hamas rīcību par teroristisku, arī norādot, ka “nepieciešams tūlītējs pamiers”.
Krievijas propaganda visu nedēļu ir bijusi atklāti pret Izraēlu, izsmejot Izraēlas aizsardzības spēkus, sakot, ka Izraēlas karavīri tiek nogalināti “kā akli kaķēni”, un sekojot Kremlim un Ārlietu ministrijai, runājot par “neveiksmīgo ASV stratēģiju”. Sociālo tīklu odiozākie kanāli ieteica “arābiem saņemt vairāk gūstekņu”.
Eksperti ASV uzskata, ka Maskavai tagad būs grūti lavierēt starp sakaru uzturēšanu ar Izraēlu un mēģinājumu nostiprināt savu ietekmi arābu valstīs. Tomēr analītiķiem ir skaidrs, ka Krievija sliecas atbalstīt pretrietumu spēkus un priecājas, ka pasaules uzmanība tiek novērsta no tās agresijas pret Ukrainu.
Par to runā arī vairāki ASV eksperti Krievijas jautājumos.
Angela Stente: atbalsts Ukrainai nedrīkst samazināties
Džordžtaunas Universitātes Krievijas un Eiroāzijas studiju centra emeritētā profesore un vecākā padomniece Angela Stente uzskata, ka maz ticams, ka Hamas iedvesmojusi Krievijas agresija pret Ukrainu, bet Rietumu uzmanībai notikumiem karš varētu būt viens no faktoriem:
“Hamas, iespējams, uzskatīja, ka pasaules skatiens ir pagriezts otrādi, Rietumiem koncentrējoties uz Krievijas karu pret Ukrainu, pieaugošo nesaskaņu Izraēlā par Netanjahu lēmumiem attiecībā uz valsts Augstāko tiesu, un ASV nepārtraukti cīnās divu partiju politiķi. “Tas viss varēja ietekmēt lēmumu uzbrukt, bet mēs zinām, ka Hamas plānoja šo uzbrukumu ilgu laiku, ka tas nebija sagatavots dažu dienu laikā, un es domāju, ka uzbrukums ir saistīts ar to, kā Hamas principā darbojas, nevis ārējiem faktoriem.
Angela Stente atgādina, ka Krievijas vadība cieši sazinājās ar Hamas, kas Krievijā netiek atzīta par teroristu organizāciju, kā arī spēja nodibināt labas attiecības ar Izraēlu: “Mēs zinām par pastāvīgajām Hamas un Maskavas saiknēm, kas tiek uzturētas šobrīd, un pēdējo reizi Hamas līderi ieradās Krievijā 2023. gada martā. Maskava arī daudzus gadus ir mēģinājusi darboties kā potenciāls sarunu vedējs starp Izraēlu un palestīniešiem, kā arī rūpīgi veidojusi savas attiecības ar Izraēlu. Pēc agresijas sākuma pret Ukrainu Krievija ar dažādām metodēm izdarīja spiedienu uz Izraēlu, lai šī valsts nepalīdzētu Ukrainai, piemēram, nedodot Kijevai Dzelzs kupola sistēmu. Apmaiņā Krievija ļāva Izraēlai darīt to, ko tā vēlas, lai nodrošinātu savu robežu ar Sīriju, kur darbojas Hezbollah.
Tagad situācija, pēc Džordžtaunas universitātes profesores domām, mainās: “Irāna, viena no Krievijas galvenajām partnerēm tās karā Ukrainā, acīmredzot palīdzēja Hamas plānot uzbrukumu Izraēlai, liecina dažādi mediji, tāpēc attiecības starp Krievija un Izraēla tagad var mainīties.
Angela Stenta ir pārliecināta, ka Rietumiem un ASV, tostarp, nevajadzētu atstāt Ukrainu bez uzmanības un atbalsta palīdzības Izraēlai dēļ: “Ir vērts uzraudzīt, cik lielā mērā ASV koncentrēšanās uz palīdzību Izraēlai ietekmēs mūsu atbalstu Ukrainai. Šis jautājums jau ir sācis raisīt pretrunas ASV, jo atbalsts Izraēlai šeit noteikti ir abpusējs, taču par atbalstu Ukrainai to vairs nevar teikt pēc tam, kad liela daļa republikāņu apšauba šo atbalstu.
Esmu gandarīta par to, kā ASV administrācija ir reaģējusi uz notikumiem Izraēlā, taču ceru, ka tas nemazinās uzmanību Ukrainai un tās atbalsts turpināsies, kamēr republikāņu vadītā Pārstāvju palāta nevarēs vienoties par šo jautājumu. Un Putinam, kurš redz, ka pasaule ir izklaidīga un daudz mazāk uzmanības pievērš Krievijas karam pret Ukrainu, tas viss ļoti patīk.
Deivids Krāmers: Krievija Tuvajos Austrumos spēlē destruktīvu lomu
Džordža Buša institūta direktors un bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks Deivids Krāmers runā par Irānas un Krievijas un Hamas organizācijas vienlaicīgo saistību: “Irānas režīms joprojām ir spēks, kas atbalsta teroristu uzbrukumus visā pasaulē, un tās atbalsts Krievijas necilvēcīgajai agresijai pret Ukrainu ir vēl viens šāda atbalsta piemērs. Šis atbalsts bija ļoti svarīgs Krievijai, un Shahed bezpilota lidaparātu piegāde ļāva Maskavai uzbrukt daudz vairāk mērķiem Ukrainā, nekā tad, ja šāds atbalsts nebūtu bijis pieejams. Pēc Deivida Krāmera domām, Krievijas loma Tuvajos Austrumos bijusi “neticami destruktīva”: “Jūs vienkārši paskatieties uz Maskavas atbalstu Bašaram al Asadam Sīrijā, bet Sīrijai ir saites ar Hezbollah.” Krievija pati ir pastrādājusi kara noziegumus un, kā ziņots, ir atbildīga par daudzu Sīrijas civiliedzīvotāju slepkavībām šīs valsts pilsoņu kara laikā.
Krievija atbalsta arī Irānu, un pastāv bažas par iespējamo Krievijas palīdzību Irānas kodolprogrammai. Un Putinam vispār nerūp ne cilvēktiesības savā valstī, ne Ukrainas pilsoņu tiesības, ne civiliedzīvotāju tiesības Sīrijā vai jebkur citur. Viņš darbojas tikai savās interesēs, un viņa mērķis ir iedragāt ASV intereses.”
Deivids Krāmers pieļauj, ka Krievijai varētu būt kāda saistība ar Hamas rīcību: “Putins varētu vēlēties saglabāt sarežģītu līdzsvaru starp Izraēlu un palestīniešiem. Bet Krievijas atbalsts teroristu darbībai principā nepārsteidz, jo Putina laikā pati Krievija ir iesaistījusies terorismā. Tāpēc maz ticams, ka kāds būs šokēts, ja galu galā tiks izveidots savienojums starp šo Hamas uzbrukumu un Krieviju, lai gan līdz šim mēs neesam redzējuši tik tiešu saikni.
Tomass Grehems: Kremlis gūst labumu no “verdošā” Tuvo Austrumu konflikta
”Ārlietu padomes” eksperts un bijušais ASV Nacionālās drošības padomes Krievijas direktors Tomass Grehems , gluži pretēji, neuzskata, ka Krievijas rīcība varētu ietekmēt uz Hamas lēmumu uzbrukt Izraēlai.
Tomass Grehems saka, ka “notikumi Ukrainā un Tuvajos Austrumos skaidri norāda uz pieaugošām nekārtībām pasaules lietās, taču no tā neizriet, ka tie būtu kaut kādā veidā tieši saistīti”.
Tomass Grehems piekrīt citiem analītiķiem, kuri saka, ka Krievijai iepriekš ir izdevies saglabāt līdzsvaru savos kontaktos ar abām pašreizējā Tuvo Austrumu kara pusēm:
“Krievija ar Izraēlu ilgu laiku uzturēja diezgan labas attiecības, tostarp tāpēc, ka Izraēlā dzīvo daudzi ebreju imigranti no Krievijas, un tas bija svarīgs punkts, kas savieno šīs valstis. Taču der atcerēties arī to, ka Krievijai vēsturiski ir bijušas ciešas attiecības ar palestīniešiem, ciešākas kļūst arī tās attiecības ar Irānu. Joprojām nav skaidrs, kā Maskava spēs saglabāt līdzsvaru starp visām šīm saitēm.
Tajā pašā laikā Tomass Grehems ir pārliecināts, ka Kremlis ir diezgan apmierināts ar pašreizējo vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos un neko reālu nedarīs, lai to apslāpētu: “Uzskatu, ka Krievija saskata sev labumu notiekošajā konfliktā. Tuvie Austrumi, ņemot vērā tās darbības Ukrainā. Jo šis konflikts uzliek papildu slogu ASV un to Eiropas sabiedrotajiem pieņemt lēmumus par to, kurš no mūsu partneriem tiks apgādāts ar kādu militāro aprīkojumu tuvāko nedēļu un mēnešu laikā. Tātad Krievijai nav patiesas intereses kaut kā atrisināt šo konfliktu. Tajā pašā laikā tā nevēlētos, lai tas pilnībā izietu no kontroles, bet šī konflikta turpināšana Tuvajos Austrumos lēnas vārīšanās režīmā Krievijai ir diezgan izdevīga.