Amerikāņu eksperti diskutē par Hamas uzbrukumu Izraēlai: kas padarīja šo uzbrukumu iespējamu, kas tajā ieinteresēts un kādas būs sekas
Politologs Gajs Zivs, Amerikas Universitātes Izraēlas pētījumu centra direktora vietnieks, uzskata, ka “Hamas negaidītais uzbrukums bija acīmredzami milzīga Izraēlas stratēģiska neveiksme: neviens to negaidīja, un kaut kādā veidā Hamas kaujiniekiem izdevās uzbrukt un veiksmīgi iekļūt Izraēlā pa zemi, gaisu un jūru. Un izšaut vairāk nekā tūkstoti raķešu uz Izraēlas pilsētām.
“Pirmkārt, tā acīmredzami bija liela Izraēlas izlūkdienesta kļūda. Tas nebija Hamas spontāns lēmums. Acīmredzot tas jau kādu laiku bija izstrādes stadijā,” sacīja politologs. – Tā ir ne tikai izlūkošanas neveiksme, bet arī premjerministra Netanjahu valdības neveiksme, kas acīmredzami neveica nekādus pasākumus, kas varētu nodrošināt Izraēlas drošību dienvidos: daudzas IDF (Izraēlas aizsardzības armija) brigādes, no kurām desmitiem, sargāja kolonistus Rietumkrastā, un gandrīz nebija karavīru, kas aizsargātu Izraēlas dienvidu robežu. Turklāt Netanjahu visus savus varas gadus praktiski ignorēja palestīniešu jautājumu.
Skots Lūkass, Birmingemas Universitātes politikas zinātnes un starptautiskās politikas profesors, jautā: “Kāpēc Hamas uzbruka tagad?”
Pēc Lūkasa teiktā, “no Hamas viedokļa viņi redzēja iespēju, kas bija saistīta ar varas saglabāšanu. Šī iespēja rodas, jo viņi redz, ka Izraēla vairākus mēnešus ir bijusi haosa stāvoklī premjerministra Netanjahu un viņa mēģinājumu iznīcināt tiesu sistēmu dēļ. Viņa izteikumi sašķeļ Izraēlas sabiedrību un pat atsvešina daļu no militārpersonām. Hamas saprata, ka viņu priekšā ir vāja Izraēla, un viņi varēja to izmantot.
“Runa ir par mēģinājumu saglabāt varu pār Gazas joslu, viņu Palestīnas daļu, jo viņi to nespēj, nodrošinot sabiedriskos labumus un pakalpojumus: viņi nespēj nodrošināt Gazas joslas iedzīvotājiem stabilu apgādi ar pārtiku, mājokli, izglītību vai veselības aprūpi. Daļēji Izraēlas blokādes dēļ un daļēji, teiksim tā, Hamas ekonomisko mērķu dēļ, skatoties, kā viņi to dara, sacīja Lūkass. – Tātad, kā jūs varat saglabāt autoritāti, ja nevarat nodrošināt cilvēkus ar viņu ikdienas vajadzībām? Jūs uzbrūkat tā sauktajam ienaidniekam un sakāt: redziet, mēs esam panākuši uzvaru.
Lūkass arī jautā: ko Irāna iegūs no šī Hamas uzbrukuma?
“Irāna bija ārkārtīgi nobažījusies par Izraēlas attiecību normalizēšanos ar Saūda Arābiju, jo tas varētu notikt pēc tam, kad Izraēla jau būs nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar Bahreinu, AAE un, protams, iepriekš ar tādām valstīm kā Ēģipte un Jordānija. Un tāpēc Irāna nolemj: “Mēs nodrošināsim, ka Izraēla ir tik norūpējusies par savu drošību un Saūda Arābija ir tik norūpējusies par apstākļu maiņu, ka šis jautājums vairs nav aktuāls,” skaidro Lūkass.
“Domāju, ka īstermiņā neviens nerunās par situācijas normalizēšanu, prioritāte būs mēģinājums ierobežot vardarbību. Bet es domāju, ka vidējā termiņā tam būs nepatīkamas sekas Irānai,” sacīja Lūkass.
Kanzasas Universitātes politikas zinātnes profesors Maiks Vutrihs uzskata, ka “uzbrukums daudzus pārsteidza. Acīmredzot tas pārsteidza arī Izraēlu. Daudzi brīnās, kā tas varēja notikt, jo īpaši tik liela mēroga Hamas uzbrukums, vienlaikus koordinējot to ar Hezbollah.
“Pastāv spekulācijas, ka viņi apzināti atteicās no mobilajiem līdzekļiem kā saziņas metodes, lai nepaliktu parasto līdzekļu redzeslokā, ar kuriem IDF uzraudzīja šīs grupas,” sacīja profesors Vutrihs.
“Laikam galvenais jautājums man ir: kura interesēs tas ir? Izņemot cilvēkus, kas cieš, es neredzu, ka kāda konkrēta grupa kaut ko iegūtu. Parasti jūs varat redzēt sava veida stratēģiju, atzīmē Vutrihs. – Piemēram, ko Hamas un Hezbollah iegūst no šādām darbībām, kas pašas par sevi ir briesmīgas un necilvēcīgas, nogalinot daudzus nevainīgus cilvēkus, Izraēlas civiliedzīvotājus, sagrābjot sievietes un bērnus par ķīlniekiem? Tas viss neizraisa starptautiskas simpātijas. Turklāt tas izraisīs spēcīgu reakciju. ”
Profesors Vutrihs uzsvēra, ka “Hamas ir jāsaprot, ka Izraēla to neatstās šādā veidā un ka, visticamāk, sekos ārkārtēja reakcija.”
