Galvenais vēstījums Vladimira Putina runā Valdaja forumā Sočos (novērtējiet ģeogrāfisko paradoksu): sadalīsim pasauli! Vēstījums ir adresēts amerikāņiem un satur Krievijas pretenzijas uz galvenā ģeopolitiskā spēlētāja statusu. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Ukrainas Nākotnes institūta eksperts Igors Tiškevičs
Kā apstiprinājumu šai idejai es redzu četrus galvenos punktus no Vladimira Putina runas:
1. Nedarbojošos starptautisko strīdu risināšanas mehānismu neefektivitātes atzīšana. Tā ir taisnība, par to nav šaubu. Bet interpretācija pilnībā atbilst klasiskās Krievijas propagandas garam: Krievija tika aizvainota! Viņi neklausījās! (“Dakter, visi mani ignorē!”)
2. Un turpat: Krievija ir civilizācija bez robežām! Tautieši ir visur, pat ja viņi to nezina. Dienvidamerika ir krievu! (Šeit es nedaudz pārspīlēju).
3. Krieviju ne tikai apvainoja un neuzklausīja, bet arī cenšas (centās) tai diktēt! Tāpat kā viņi diktē citām valstīm! Nepieņemami. Tikai Krievija var diktēt savus noteikumus, tie ir vispareizākie.
4. Armēnijai adresētās pasāžas (ja tā neklausīja Krievijai, dabūja problēmas), un tradicionālie uzbrukumi Ukrainai, bet jaunums tajos ir tēzes par reālo valsts reorganizāciju.
Interesanti, ka Krievijas valsts vadītājs atzina Krievijas de facto tehnoloģisko atpalicību un uzsvēra tehnoloģiju pārneses šķēršļu nepieņemamību. Mēs, Nākotnes institūtā, atzīmējām šo Krievijas varas iestāžu realitātes uztveres iezīmi pirms pieciem gadiem: pēc Vladimira Putina un viņa svītas domām, Krievijai vajadzētu ieiet jaunā tehnoloģiskā struktūrā tikai tāpēc, ka Krievija ir lieliska valsts. Neradiet, netērējiet naudu, vienkārši iegūstiet to, paķeriet.
Tā, tā sakot, ir runas analītiskā daļa. Sintētiskajā viņš atzina, ka karš viņam ir sava režīma un Krievijas kā impērijas izdzīvošanas veids. Karš par Krievijas nākotni – tādā formā, kādā nākotni saprot Vladimirs Putins.
Bet jautājums nav atrisināts. Ukraina efektīvi pretojas. Ko mēs darām? Mēs biedējam!
1. Karš būs ilgstošs un dārgs, arī Ukrainas partneriem.
2. Karu pavadīs politiskās un ekonomiskās krīzes (Krievija par to parūpēsies, Putins solīja zemtekstā). Klišeju kopums par koloniālismu, uzbrukumi Japānai, atmiņas par Irāku.
3. Ķīna un Indija tuvinās, uzmanieties, Rietumi! (Kāds sakars ar to Krievijai? Viņiem pārdod naftu?)
Visas šīs runas plūsmas adresāts nebūt nav Pekina un noteikti ne Deli, bet gan Vašingtona.
Atsevišķi ir vērts pieminēt kodolieročus. Vladimirs Putins pēc atstumšanas gan no Rietumiem, gan Austrumiem vairs nemēģina, kā 2022. gadā, šantažēt ar kodolieroču izmantošanu. Tagad šantāža nozīmē izmēģinājumu atsākšanu, kodolenerģijas demonstrēšanu, ar kodoldzinēju darbināmu ”Burevestņiku” ar neierobežotu lidojuma diapazonu (par šo raķeti Rietumu izlūkdienesti raksta, ka vēl nav notikusi neviena veiksmīga palaišana).
Tomēr tas ir slēpts drauds Rietumiem. Bet šeit ir jāuzsver kaut kas nebijis, neraksturīgs pēdējām Krievijas naclīdera runām. Vladimirs Putins vairākas reizes atkārtoja tēzi par civilizācijas vienotību ar Eiropu.
Secinājumi.
1. Vladimirs Putins ļoti vēlas uzsākt dialogu ar ASV un Eiropu. Bet Ukraina viņa drudžainajā iztēlē ir Kremļa ietekmes zona. Pat ja ne visa Ukraina.
2. Pirms “Krievijas prezidenta vēlēšanām” martā saruna var būt tikai no spēka pozīcijām, tikai eskalācijas ceļā vai vismaz frontes noturēšanā. Pēc “vēlēšanām” ir iespējami varianti.