Krievijas Nacionālā pētniecības centra “Kurčatova institūts” prezidents, Vladimira Putina draugs Mihails Kovaļčuks ierosināja izmēģināt kodolieročus uz Novaja Zemļa, lai iebiedētu Rietumvalstis. Viņaprāt, Rietumu rīcība pret Krieviju kļūst arvien agresīvāka, un tāpēc pienācis laiks izmantot kodolarsenālu, raksta The Insider.
Kovaļčuks sacīja, ka 1961. gadā PSRS, reaģējot uz ASV agresīvo retoriku, izmēģināja vēsturē jaudīgāko kodolbumbu ar vairāk nekā 50 megatonnu jaudu, “pēc tam amerikāņi nekavējoties sāka sarunas”. Acīmredzot Kovaļčuks ar to domā, ka pēc AN602, tā dēvētās ”Cara Bumbas”, sprādziena tika parakstīts “Līgums par kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu atmosfērā, kosmosā un zem ūdens”. Bumba pati par sevi bija pārāk smaga, lai to nomestu uz “ienaidnieka mērķiem”, īpaši ASV, un tā tika uzspridzināta kā pierādījums tam, ka PSRS ir potenciāls izveidot neierobežotas jaudas kodolarsenālu.
“Šobrīd ir tieši tāda pati situācija. Pietiek veikt testus uz Novaja Zemļa… Vismaz vienu reizi. Un viss nostāsies savās vietās,” piebilda Kovaļčuks. Februārī Putins pavēlēja sagatavot izmēģinājuma poligonu Novaja Zemļa iespējamiem Krievijas kodolieroču izmēģinājumiem, ja ASV pirmās veiktu šādus izmēģinājumus.
Mihails Kovaļčuks pazīstams kā Vladimira Putina “maka” Jurija Kovaļčuka, kurš savukārt pārrauga ne tikai valsts iekšpolitiku un medijus, bet ir atbildīgs arī par prezidenta atpūtu, brālis, savā izmeklēšanā raksta “Projekt”. Abi brāļi ir daļa no Putina tuvākā loka.
Zinātnieku aprindās Mihails Kovaļčuks ir pazīstams galvenokārt kā konspirologs un antizinātnisku paziņojumu autors. Fiziķis bieži izsaka paziņojumus par ASV. Piemēram, viņš apsūdzēja ASV biomateriālu vākšanā, kas ļautu saprast, kāpēc krievu karavīri ir izturīgāki par amerikāņu karavīriem.
Kovaļčuks ir pazīstams arī ar dažādiem antizinātniskiem izteikumiem, kas visi galvenokārt saistīti ar ASV. 2015. gada 30. septembrī, runājot ar Krievijas Federācijas padomes locekļiem, viņš paziņoja, ka daži Krievijai naidīgi spēki, īpaši ASV, izvirzījuši sev mērķi “izveidot principiāli jaunu Homo sapiens pasugu — apkalpojošo cilvēku”. Šis “dienesta cilvēks”, pēc Kovaļčuka domām, ir ar ierobežotu pašapziņu, viņa vairošanās tiek pakļauta ārējai kontrolei, un viņš tiek barots ar ģenētiski modificētiem organismiem.
Kovaļčuks arī norādīja, ka šobrīd notiek reāla dzimstības samazināšanās, masu apziņā ieviešot idejas, kas ir pretrunā ar dabiskajām. Viņaprāt, “dabiskām” idejām ir pretrunā, piemēram, LGBT kopiena un ģimenes bez bērniem. Turklāt Kovaļčuks COVID-19 saistīja ar ASV vēlmi valdīt pār planētu.
Mihaila Kovaļčuka iecelšana Kurčatova institūta prezidenta amatā izraisīja skandālu akadēmiskajās aprindās – zinātnieku aprindās bija sašutums, ka vienu no autoritatīvākajiem fiziskajiem institūtiem valstī vadīs cilvēks, kuram zinātnē nav nekādu nopietnu nopelnu. Turklāt viņš ierosināja sadalīt Krievijas zinātni piecos klāsteros, it kā sekojot Vācijas pētniecības centru piemēram. To asi kritizēja Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi. Zinātnieku aprindas bija sašutušas par jauno bezjēdzīgo un nepamatoto, ne pirmo pēdējo gadu reformu, kas, pēc pašu zinātnieku domām, kārtējo reizi liegs strādāt.
Kovaļčuks tika dēvēts par vienu no Zinātņu akadēmijas un zinātnisko institūtu reformas autoriem, kā rezultātā Krievijas Zinātņu akadēmija zaudēja neatkarību no valsts. Viņš ir Zinātņu akadēmijas korespondentloceklis, taču akadēmiskā amata vēlēšanās viņa kandidatūra netika atbalstīta.
2023. gada 1. jūlijā Mihails Kovaļčuks kļuva arī par Politehniskā muzeja prezidentu.