Vai mājieni uz antisemītismu Krievijā varētu būt par iemeslu ebreju masveida izceļošanai uz Izraēlu? Padomju gados un pat 90. gadu sākumā antisemītisms bija diezgan nopietns drauds dzīvībai postpadomju telpā. Taču tagad, spriežot pēc statistikas, starp aizbraukšanas iemesliem priekšplānā izvirzās citas, diezgan specifiskas lietas. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada advokāts Aleksejs Kovaļenko
Izraēlas Absorbcijas ministrijas publicētā statistika liecina, ka galvenais motivētājs nav iespējamie antisemītisma draudi Krievijā, bet gan baumas par mobilizāciju.
Pagājušajā gadā Krievija deva rekordlielu skaitu repatriantu uz Izraēlu pēdējo divdesmit trīs gadu laikā, norādīja Sohnut (Ebreju aģentūra Izraēlai). Tas ir, pēdējā masveida izceļošana notika 1999. gadā, kad sākās otrā Čečenijas kampaņa.
Tas ir paradokss: baumu dēļ par mobilizāciju savā valstī, krievi ar ebreju saknēm ir gatavi repatriēties uz citu valsti, kas pastāvīgi atrodas militārā apdraudējuma stāvoklī, un kuras gandrīz katrs iedzīvotājs ir militārā rezerve!
Baumas par mobilizāciju dubulto repatriāciju uz Izraēlu.
Gandrīz 6000 cilvēku repatriējās 2023.gada janvārī pēc baumām par mobilizāciju novembrī un decembrī, paziņoja Izraēlas Absorbcijas ministrija. Augstā līmenī rādītājs saglabājās vēl divus līdz trīs mēnešus, pēc tam bija vērojams straujš kritums. No vienas puses, tam pievienojās Izraēlas realitātes – 2023.gada aprīlī krievu un baltkrievu ārkārtas repatriācija uz Izraēlu tika atcelta.
No otras puses, cilvēki nomierinājās, otrais mobilizācijas vilnis nekad netika izsludināts.
Šie pirmie divi vai trīs mēneši ietekmēja kopējo statistiku. 2023. gadā krasi samazinājās repatriācija no Ukrainas (aizbraukušo skaits bija gandrīz statistiskās kļūdas līmenī, lai gan 2022. gadā bija diezgan nopietni rādītāji), bet repatriantu skaits no Krievijas 2023. gadā tikai pieauga. 2023.gada pirmajos sešos mēnešos – par 32%, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022.gadā. Kopumā 2022.gadā no Krievijas repatriējis 44 631 cilvēks, no janvāra līdz jūnijam – 17 394 cilvēki, bet no 2023.gada janvāra līdz jūnijam – 22 851 cilvēks.
Šķiet loģiski: ukraiņi ir laipni gaidīti Eiropā, savukārt krieviem ceļš uz Eiropu nav gluži vēlams, un ir ļoti sarežģīts.
Es sagaidu aktivitātes pieaugumu – lai gan pēdējā laikā runas par nenovēršamu mobilizācijas otro vilni ir rimušas, situācija joprojām ir neprognozējama, turklāt drīzumā Krievijā sāksies iesaukšana. Repatriantu plūsma var būt gandrīz tikpat spēcīga kā janvārī.
Bet šī plūsma statistikā tiks ierakstīta savādāk. Ja janvārī-februārī cilvēki varēja ātri kļūt par Izraēlas pilsoņiem – saskaņā ar ārkārtas repatriācijas shēmu – un uzreiz iekļūt jauno repatriantu statistikā, tad šobrīd process ir ievērojami palēninājies.
Topošie izraēlieši visbiežāk uzreiz neceļo uz Izraēlu. Pēc ārkārtas repatriācijas atcelšanas pilsonības iegūšana tieši Izraēlas teritorijā ir kļuvusi daudz grūtāka. Tie, kas gaida konsulārās pārbaudes, katrā posmā saskaras ar milzīgām rindām, kas ved uz Izraēlas pases saņemšanu. Izraēlā viņi riskē pavadīt trīs līdz sešus mēnešus bez tiesībām strādāt, tāpat kā parastie tūristi.
Bet, acīmredzot, ne visi no tā baidās, un tūristu plūsma no Krievijas ir palielinājusies par 80%. Skaidrs, ka lielākā daļa “tūristu” nav atpūtnieki, bet gan cilvēki, kas plāno vai nu repatriēties, vai pieteikties bēgļa statusam. Pēdējais variants tagad kļūst arvien populārāks, lai gan Izraēlā tā nav vienkārša procedūra. Bēgļa statusa pretendenti var palikt valstī, līdz tiek pabeigta viņu personas lietas pārbaude, un šādas lietas var ievilkties divus vai trīs gadus.
Repatrianti Krievijas grūtību dēļ nevēlas gaidīt konsulārās pārbaudes Maskavā, kur tās var ilgt no sešiem mēnešiem līdz gadam. Informētākie no viņiem tagad dodas nevis uz Izraēlu, bet uz trešajām valstīm – galvenokārt uz bijušo Padomju Savienību, piemēram, uz Moldovu, Kazahstānu, Uzbekistānu vai Azerbaidžānu, kur konsulārās pārbaudes process aizņem mazāk laika un dzīve ir manāmi lētāka nekā Izraēlā. Šīm valstīm ir arī priekšrocība, ka atšķirībā no Eiropas uz tikšanos Izraēlas konsulātā var ierasties bez uzturēšanās atļaujas. Īsākais gaidīšanas laiks, kā liecina mūsu pieredze, ir Moldovā