Pāvests Francisks sestdien izteicās, ka dažas valstis “spēlē spēles” ar Ukrainu, vispirms nodrošinot ieročus un pēc tam apsverot iespēju atteikties no savām saistībām.
Francisks sniedza savus komentārus lidmašīnā, atgriežoties no ceļojuma uz Francijas ostas pilsētu Marseļu. Viņš atbildēja uz reportiera jautājumu par to, vai viņš ir neapmierināts, ka viņa centieni panākt mieru nav bijuši sekmīgi. Viņš nosūtījis uz Kijivu, Maskavu, Vašingtonu un Pekinu sūtni, itāļu kardinālu Matteo Zuppi, lai tiktos ar turienes vadītājiem.
Viņš teica, ka jūtas “nedaudz neapmierināts” un pēc tam nejauši sāka runāt par ieroču nozari un karu.
“Man šķiet, ka intereses šajā karā nav tikai tās, kas saistītas ar Ukrainas un Krievijas problēmu, bet arī ar ieroču pārdošanu, ieroču tirdzniecību,” viņš sacīja.
“Mums nevajadzētu spēlēt spēles ar šīs tautas moceklību. Mums ir jāpalīdz viņiem atrisināt lietas… Es tagad redzu, ka dažas valstis virzās atpakaļ, nevēloties dot Ukrainai ieročus. Sākas process, kurā moceklis noteikti būs ukraiņu tauta, un tā ir neglīta lieta,” viņš sacīja.
Vatikāna pārstāvis Matteo Bruni, lūgts sniegt skaidrojumu, sacīja, ka pāvests neieņem nostāju jautājumā par to, vai valstīm būtu jāturpina sūtīt ieročus uz Ukrainu vai jāpārtrauc to sūtīšana.
“Tās bija pārdomas par ieroču rūpniecības sekām: pāvests ar paradoksu teica, ka tie, kas tirgo ieročus, nekad nemaksā savas izvēles sekas, bet atstāj tās cilvēku, piemēram, ukraiņu, ziņā,” sacīja Bruni.
Vairākas valstis, tostarp ASV, saskaras ar iekšpolitisku spiedienu apturēt vai samazināt izdevumus par Ukrainai nosūtītajiem ieročiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ceturtdien vērsās pie ASV likumdevējiem ar aicinājumu turpināt atbalstu, jo daži republikāņi šaubās par to, vai Kongresam būtu jāapstiprina lielāka palīdzība.
Francisks ir nosodījis starptautisko ieroču tirdzniecību kopumā, taču pagājušajā gadā sacīja, ka valstīm ir morāli leģitīmi piegādāt Ukrainai ieročus, lai palīdzētu valstij aizsargāties pret Krievijas agresiju.