Tikai 34% Krievijas iedzīvotāju ir gatavi balsot par Vladimiru Putinu gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, ja viņš zaudēs karā Ukrainā. Par to liecina neatkarīgās pētnieku grupas Russian Field aptaujas rezultāti.
Aptaujas ietvaros respondentiem tika lūgts novērtēt, vai viņi balsotu par Putinu, ja pirms vēlēšanām notiktu šādi hipotētiski notikumi:
YouTube bloķēšana,
panākts miera kompromiss ar Ukrainu,
otrais mobilizācijas vilnis,
sakāve militārā operācijā,
dolāra kursa pieaugums līdz 150 rubļiem,
abortu aizliegums,
aizliegums krieviem ceļot uz ārzemēm,
politisko ieslodzīto atbrīvošanu.
Aptauja parādīja, ka visbiežāk respondenti ir gatavi balsot par Putinu pat tad, ja Krievijā tiek bloķēts YouTube vai parakstīts kompromisa miera līgums ar Ukrainu (attiecīgi 62% un 58%, “visticamāk, balsos”). Lielākajā daļā citu scenāriju respondenti ir sadalīti gandrīz uz pusēm. Tikai hipotētiskas sakāves gadījumā karā to īpatsvars, kuri ir gatavi balsot par pašreizējo prezidentu, samazinās līdz 34%.
Aptaujātie 45 gadus veci un vecāki pauda gatavību balsot par Putinu jebkurā notikumu attīstībā, izņemot sakāvi karā un dolāra kursa kāpumu līdz 150 rubļiem.
Attieksme pret militārpersonu
Pētījuma laikā respondentiem tika dotas vairākas prezidenta amata kandidāta īpašības un jautāts, kura no tām vairāk piesaistītu, pareizāk sakot, atbaidītu, vai neietekmētu viņu attieksmi pret kandidātu. Vispievilcīgākā īpašība, pēc aptaujas rezultātiem, bija kandidāta piederība militārpersonām (27% respondentu “tas drīzāk piesaista”). Tomēr pozitīvo un neitrālu reakciju summā to par vienu procentpunktu apsteidza sieviešu kārtas kandidāti (70% pret 69%).
Respondenti nepārprotami negatīvi atbildēja uz hipotētiskiem kandidātiem, kas vecāki par 70 gadiem, vai LGBT pārstāvjiem: 80% teica, ka LGBT kandidāts viņus “drīzāk atbaida”, un 68% pauda tādu pašu attieksmi pret vecāku kandidātu.
Trešā daļa vai vairāk aptaujāto negatīvi uztvertu kandidātu no Ziemeļkaukāza, no Ukrainas anektētajām teritorijām, musulmani, kandidātu vecumā līdz 40 gadiem vai ebreju.
Alternatīva Putinam un hipotētiskais pēctecis
Pētnieki lūdza aptaujas dalībniekiem iedomāties, ka prezidenta vēlēšanās viņi varētu balsot par jebkuru cilvēku neatkarīgi no tā, vai viņš ir politiķis vai nē. Aptaujātie sadalījās trīs gandrīz vienādās grupās: gandrīz 30%, ņemot vērā iespēju balsot par jebkuru personu, izvēlētos Putinu, 32,4% nosauca citus variantus, 32,2% bija grūti atbildēt. Bez Putina aptaujātie visbiežāk ir gatavi balsot “par politiķi” (74 cilvēki), par sevi (32 cilvēki), kā arī par Alekseju Navaļniju (27 cilvēki).
Izvēloties Putinu un cienīgu alternatīvu kandidātu, kurš pēc saviem uzskatiem būtu tuvs respondentiem, aptaujas dalībnieku viedokļi dalījās vienādi (katram 43%). Vēl 1% sacīja, ka viņu skatījumā Putins ir cienīgs un viņiem tuvs kandidāts, 10% bija grūti atbildēt.
Respondentiem tika uzdots arī šāds jautājums: “Ja Vladimirs Putins atsakās piedalīties prezidenta vēlēšanās un tā vietā atbalstītu kādu no šiem kandidātiem, par kuru no viņiem jūs būtu gatavs balsot un par kuru jūs nebūtu gatavs balsot?” Kā hipotētiskus Putina pēctečus pētnieki nosauca ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, premjerministru Mihailu Mišustinu, Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, Čečenijas vadītāju Ramzanu Kadirovu, aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieku Dmitriju Medvedevu, opozicionāru Alekseju Navaļniju un partijas ”Jabloko” dibinātāju Grigoriju Javlinski.
Visbiežāk respondenti ir gatavi atbalstīt Lavrovu un Mišustinu (par viņiem “visdrīzāk balstu” attiecīgi 52 un 46%). Visnepopulārākie kandidāti bija Javļinskis un Navaļnijs (attiecīgi 80 un 79%, “visdrīzāk par viņiem nebalsotu”).
Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto (37%) sacīja, ka izjustu nožēlu, vilšanos un aizvainojumu, ja Putins nepiedalītos prezidenta vēlēšanās. Vairāk nekā ceturtā daļa (26%) būtu vienaldzīgi, 15% būtu priecīgi vai atviegloti, bet 10% būtu pārsteigti, apmulsuši vai ar dalītām jūtām. Vēl 5% sacīja, ka izjustu trauksmi, bailes un piesardzību, bet 4% to uztvertu kā nodevību un reaģētu uz to ar dusmām un aizkaitinājumu.