Jūnija beigās Vācijā bija reģistrēti 3,26 miljoni bēgļu – par 111 tūkstošiem vairāk nekā 2022.gada beigās, vēsta Neue Osnabrücker Zeitung. Bēgļu skaits no Ukrainas palielinājās tikai par 29 tūkstošiem – līdz vairāk nekā 1 miljonam cilvēku.
To Vācijā dzīvojošo cilvēku skaits, kuri aizbēguši no citām valstīm, ir sasniedzis jaunu rekordu pēdējo desmitgažu laikā. Līdz šā gada jūnija beigām centrālajā ārzemnieku reģistrā kā bēgļi bija ierakstīti 3,26 miljoni cilvēku – par 111 tūkstošiem vairāk nekā 2022.gada beigās. Par to piektdien, 8.septembrī, ziņo laikraksts Neue Osnabrücker Zeitung, atsaucoties uz Vācijas Iekšlietu ministrijas rakstisku atbildi uz Kreisās partijas Bundestāga deputātes Klāras Bīngeres lūgumu.
Pēc Kreisās partijas domām, tas ir augstākais rādītājs kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Kā atzīmē laikraksts, tajā ir ņemti vērā bēgļi, tostarp no militāriem konfliktiem, patvēruma meklētāji un cilvēki, kuriem patvērums tika atteikts, bet kuriem ļāva kādu laiku palikt valstī, jo viņu izraidīšana humānu apsvērumu dēļ nav iespējama. Daudzi no viņiem jau vairākus gadus vai pat gadu desmitus dzīvo Vācijā.
Bēgļu skaits no Ukrainas pieaudzis nedaudz
Bēgļu skaits no Ukrainas Vācijā šā gada pirmajā pusē pieauga tikai nedaudz – par 29 tūkstošiem, tagad tas ir nedaudz virs 1 miljona cilvēku. Kā minēts tālāk, ukraiņi joprojām ierodas Vācijā saistībā ar viņu valstī notiekošajām militārajām operācijām, taču daudzi no tiem, kas ieradās agrāk, atgriežas Ukrainā .
Citu starpā ārzemnieku centrālajā reģistrā iekļauts aptuveni 279,1 tūkstotis cilvēku, kuriem Vācijas varas iestādes lika pamest Vāciju. Šis rādītājs ir samazinājies pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā – par 8 procentiem, un aptuveni 80 procentiem no šiem cilvēkiem ir termiņuzturēšanās atļauja Vācijā (Duldung), kas piešķirta pēc patvēruma atteikuma, jo īpaši saistībā ar sarežģīto situāciju izcelsmes valstī. Ārvalstnieku iestādes lēš, ka mazāk nekā 10 procenti šīs kategorijas cilvēku (mazāk nekā 21 tūkstotis) cenšas novērst viņu deportāciju. “Tiesības palikt valstī deportācijas vietā ir politiski korekts veids,” laikrakstam sacīja deputāte Klāra Bīngere.
